Muzeji Vizuālā māksla
Tēlniece Lea Dāvidova-Medene ar operdziedoņa Jāņa Zābera portretu. 1981. gada pavasaris. Foto: Uldis Briedis. Attēls no LNMM Zinātnisko dokumentu centra arhīva
Tēlniece Lea Dāvidova-Medene ar operdziedoņa Jāņa Zābera portretu. 1981. gada pavasaris. Foto: Uldis Briedis. Attēls no LNMM Zinātnisko dokumentu centra arhīva.

No 2022. gada 30. septembra līdz 2023. gada 5. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labā spārna zālēs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) ciklā “Paaudze” norisināsies izstāde “Tēlniece. Lea Dāvidova-Medene”.

Izstāde pievēršas vienai no spēcīgākajām personībām Latvijas 20. gadsimta 2. puses tēlniecībā – Leai Dāvidovai-Medenei (1921–1986), kuru pamatoti var saukt par nepārspētu portreta žanra attīstītāju Latvijas mākslā.

Lea Dāvidova-Medene piedzima neatkarīgā Latvijā, Kuldīgas novada Sātiņu pagastā, taču akadēmisko izglītību ieguva Padomju Latvijā – 1949. gadā ar diplomdarbu “Skrējēja”, kura vadītājs bija Teodors Zaļkalns, viņa absolvēja Latvijas PSR Valsts mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Mākslinieces pirmie patstāvīgie darbi atbilda metodiski stingri ieviestajiem un jau akadēmijā nostiprinātajiem sociālistiskā reālisma principiem. 1951. gadā Dāvidova-Medene sāka piedalīties izstādēs, tapa pirmie pasūtījumi, kuri apliecina laika nostādnes: māksla bija ideoloģijas instruments, reālistiska pēc formas un sociālistiska pēc satura. 1956. gadā tēlniece uzņemta par LPSR Mākslinieku savienības biedri un ievēlēta valdē.

Tomēr jau 50. gadu otrajā pusē, līdz ar Hruščova atkusni, kas ienesa lielāku brīvību mākslā, Lea Dāvidova-Medene sāka izkopt individuālu rokrakstu un izstādēs pieteica sevi kā talantīgu portretisti. Viņas apbrīnojamās darbaspējas, no tēlniecības klasiķiem – Teodora Zaļkalna un Emīla Meldera – gūtā akadēmiskā skola, kā arī izvēle pievērsties padomju mākslā populārajam un par vienu no hierarhiski augstākajiem žanriem uzskatītajam portretam ļāva Dāvidovai-Medenei profesionāli pilnvērtīgi realizēties.

Gan tēlnieces radošā darba attīstībai, gan visai Rīgas mākslinieku dzīvei nozīmīgs bija 1960. gadā jaunuzceltais Mākslinieku nams Daugavmalā, Komjaunatnes krastmalā (mūsdienās – 11. novembra krastmala). Nama pirmajā stāvā atradās tēlniekiem paredzētas darbnīcas, kur no 1962. gada strādāja Lea Dāvidova-Medene un citi meistari. Sešdesmitie gadi bija arī akmens tēlniecības uzplaukuma laiks – paralēli bronzā lietiem portretiem māksliniece, līdzīgi kā viņas laikabiedri, pievērsās granīta un marmora kalšanai. Gan akmens tēlniecības tradīcijai, gan 60. gadu skarbā stila principiem bija raksturīga virzība uz vispārinājumu un heroisko. Tēlniekiem tas nozīmēja interesi par plastiski konstruktīvo elementu lietojumu, kas palīdzēja tēla vispārinājumu panākt ar formu.

Turpmākajos gados Medenes māksla saglabāja reālistisku raksturu, taču attīstījās portretu tektoniskā skaidrība, formu nosacītība, drosmīga stilizācija un arī apzināti pārspīlējumi – pagarināti kakli, krasi sejas pagriezieni, nospriegotas izteiksmes, atsevišķu sejas elementu hiperbolizēts izcēlums un vienlaikus – atsacīšanās no sīkām detaļām. “Māksliniekam vajadzētu būt tik stipram, lai spētu būt vienkāršs. Viss, kas sarežģī uztveri, nāk darbam par ļaunu. Tas ir duļķojums, kas peld pa virsu – gan ūdenim, gan dzīvei, gan mākslai. Kā teica Zaļkalns – māksliniekam vajadzētu tvert dziļāk,” tā par savu darba metodi sacījusi tēlniece.

Portretus, līdzīgi kā viņas skolotājs, profesors Teodors Zaļkalns, Lea Dāvidova-Medene dēvēja latviskajā vārdā “ģīmetne”. Klātienes seansos meistares darbnīcā tika aicināti viņas rūpīgi izraudzīti ģīmetņu modeļi – laikabiedros, kolēģos, domubiedros un, protams, sociālistiskā darba pirmrindniekos Dāvidova-Medene meklēja netipiskus un spēcīgus raksturus. Tāpēc izstāde veidota kā izlase, kas sniedz ieskatu visos tēlniecības radošās darbības posmos, ģīmetņu modeļus atklājot kā autorei nozīmīgus gara radiniekus – sākot no agrīnā portreta “Rucavas zvejniece” (1958), kura prototips ir mākslinieces mātesmāsa Anna Baltais, turpinot ar pirmo cietā materiālā – melnajā granītā – kalto darbu, kas atnesa jaunajai tēlniecei kritikas atzinību, – grafiķa Pētera Upīša portretu (1960), bet tālāk iepazīstinot ar tuvu laikabiedru-mākslinieku portretējumiem, skatuves mākslas pārstāvjiem un citiem izciliem darbiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas.

Savas dzīves laikā Lea Dāvidova-Medene guva kritikas un varas atzinību: 1965. gadā viņa saņēmusi Latvijas PSR Valsts prēmiju, 1966. gadā – Latvijas PSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces goda nosaukumu. Dāvidovas-Medenes darbnīcā nemitīgi paralēli tapa vairāki darbi, viņa aktīvi piedalījās izstāžu dzīvē, sarīkoja daudzas personālizstādes. Sabiedriskajā dzīvē – intervijās, diskusijās, Mākslinieku savienības kongresos – tēlnieces balss izskanēja pārliecinoši, nereti arī asi, un tai bija svars. 1985. gadā Vērmanes dārzā tika atklāts Leas Dāvidovas-Medenes veidots piemineklis Krišjānim Baronam. Autores veidotie portreti ievērojamām kultūras personībām skatāmi pilsētvidē ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā – Madonā, Skrīveros, Tadenavā un citur.

Patlaban ir pagājuši nedaudz vairāk kā simts gadi kopš piedzima tēlniece Lea Dāvidova-Medene, taču iespējas iepazīties ar Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslu muzeja ekspozīcijās ir ļoti ierobežotas, tādēļ ir likumsakarīgi, ka meistares vārds ir vairāk pazīstams lielākoties tikai mākslas zinātājiem.

Leas Dāvidovas-Medenes dzīve aptvēra sarežģītu periodu Latvijas mākslā, un viņa saskārās arī ar kompromisiem, kas saistīti ar sociālistisko ideoloģiju un tās izpausmēm mākslā un sadzīvē. Tomēr, šodienas acīm raugoties uz autores radošo mantojumu, ir skaidrs, ka tas pārsniedz jēdziena “padomju māksla” apzīmogojumu. Tā ir profesionālas tēlnieces un spēcīgas personības radīta māksla, kas spēj gan vēstīt par savu laiku, gan pārsteigt ar vitalitāti un emocionāli uzrunāt mūsdienu skatītāju.

Lai pietuvotos Leas Dāvidovas-Medenes personībai un laikabiedriem, izstādi papildina dokumentālas liecības no mākslinieces ģimenes arhīva, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva (Latvijas Nacionālais arhīvs).

Teksts: Arta Vārpa

Par izstāžu ciklu “Paaudze”

Ikviena paaudze pieder kādam laikmetam. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu cikls “Paaudze” aizsākās 2016. gadā, fokusējoties uz 20. gadsimta otrās puses mākslu. Cikla programma tiek realizēta LNMM galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs un no 2021. gada arī 2. stāva labā spārna ekspozīciju telpās. Notikušas izstādes tādām ievērojamām Latvijas mākslas personībām kā Boriss Bērziņš, Felicita Pauļuka, Daina Riņķe, Henrijs Klēbahs, Līvija Endzelīna, Hilda Vīka, Gunārs Krollis, Džemma Skulme, Romualds Geikins, Daina Dagnija, Jānis Pauļuks, Māra Kažociņa, Inta Celmiņa, Auseklis Baušķenieks, Gunārs Cīlītis, Jānis Aivars Karlovs, Lea Dāvidova-Medene. Sagatavošanā ir izstādes Birutai Baumanei, Imantam Vecozolam, Aijai Jurjānei, Rolandam Kaņepam, Rūsiņam Rozītem, Līgai Purmalei.

Teksts: Elita Ansone

Izstādes kuratore:
Arta Vārpa,
Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

T: +371 67 716 148, E: Arta.Varpa@lnmm.lv

Izstādes māksliniece:
Tatjana Raičiņeca

Izstāžu cikla “Paaudze” kuratore:
Dr. art. Elita Ansone,
Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja (20. gs. 2. puse – 21. gs.) /

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: +371 67 357 521, E: Elita.Ansone@lnmm.lv

INTERNETA RESURSI:
www.lnmm.lv
FACEBOOK: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
TWITTER: @LNMM_muzejs
INSTAGRAM: @makslasmuzejs
YOUTUBE: MĀKSLAS MUZEJI / LNMMvideos
#lnmm
#MansMuzejs

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka / Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

DARBA LAIKS:
Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās 10.00–18.00, kase 10.00–17.30
Piektdienās 10.00–20.00, kase 10.00–19.30
Sestdienās, svētdienās 10.00–17.00, kase 10.00–16.30
Pirmdienās slēgts

Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.–24. jūnijā), Ziemassvētkos (25.–26. decembrī), 31. decembrī.

BIĻEŠU CENAS: 

NB! (ar šo biļeti ir iespējams apskatīt arī pastāvīgo ekspozīciju)

Apmeklētājiem grupā, kurā ir vismaz 10 personas (neieskaitot grupas vadītāju – pedagogu vai gidu), piemēro 20% atlaidi. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.

Pieaugušie: 3,00 EUR
Studenti, pensionāri: 1,50 EUR
Skolēni: 0,50 EUR
Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): 5,00–7,00 EUR
Gada biļetes īpašniekiem izstādes apskate bez maksas.

Bezmaksas ieeja: pirmsskolas vecuma bērniem; bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (uzrādot apliecību); bērniem līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, personām ar I un II grupas invaliditāti (uzrādot invaliditātes apliecību); vienai personai, kas pavada bērnu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti vai personu ar I grupas invaliditāti; Latvijas mākslas skolu un mākslas profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem (uzrādot apliecību); Latvijas Mākslas akadēmijas pilna laika studentiem (uzrādot apliecību); profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem vai augstskolu studentiem, kas apgūst vai studē vizuālo un lietišķo mākslu, dizainu, kultūras vēsturi, muzeoloģiju, arhitektūru, restaurāciju, mācību vai studiju procesa ietvaros (vismaz dienu iepriekš iesniedzot rakstveida izglītības iestādes iesniegumu muzeja direktoram); Latvijas muzeju darbiniekiem (uzrādot apliecību); Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) biedriem (uzrādot biedra karti); Latvijas Mākslinieku savienības biedriem (uzrādot apliecību); LNMM Drauga kartes īpašniekiem (uzrādot karti un personu apliecinošu dokumentu); plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kas atspoguļo norises muzejā (uzrādot preses karti); grupu (ne mazāk par 10 apmeklētājiem) vadītājam (pedagogam vai gidam); Ukrainas civiliedzīvotājiem (uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina to, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs); ikgadējās starptautiskās akcijas “Muzeju nakts” laikā no plkst. 19.00; visiem apmeklētājiem pastāvīgās ekspozīcijas apskate katra mēneša pēdējā svētdienā un Starptautiskajā muzeju dienā – 18. maijā.

VESELĪBAS UN DROŠĪBAS PASĀKUMI MUZEJĀ:

  1. Lūdzam neapmeklēt muzeju, ja Jums ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija. Muzejam ir tiesības personām ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm liegt ieeju muzejā un aicināt tās atstāt muzeju.
  2. Iesakām muzeja apmeklētājiem pareizi valkāt medicīniskās sejas maskas vai respiratorus, nosedzot degunu un muti. Bērni vecumā no 7 līdz 11 gadiem var lietot nemedicīnisku (auduma) masku.
  3. Lūdzam ievērot 2 metru distanci no citiem apmeklētājiem un muzeja darbiniekiem.
  4. Muzejs rekomendē veikt bezkontakta norēķinus vai izmantot maksājumu kartes, kā arī reģistrēties lietotnē Mobilly, lai ērti un ātri iegādātos biļetes telefonā.
  5. Aicinām rūpēties par roku dezinfekciju. Muzejs nodrošina virsmu, izmantoto materiālu un aprīkojuma dezinfekciju.

 

Preses materiālu sagatavoja:
Nataļja Sujunšalijeva

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Preses centra vadītāja
T: +371 67 357 527
GSM: +371 26 593 495
E: pr.service@lnmm.lv 
I: www.lnmm.lv 
Twitter: www.twitter.com/lnmm_muzejs