No 2026. gada 14. februāra līdz 16. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labā spārna zālēs (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) ciklā “Paaudze” norisināsies izstāde “Visāda garuma sapņi”, kas atklāj sirreālisma izpausmes latviešu iespiedgrafikā 20. gadsimta 70.–80. gados.
Izstādes fokuss vērsts uz sirreālisma interpretācijām astoņu grafiķu – Māra Ārgaļa (1954–2008), Ilmāra Blumberga (1943–2016), Valijas Brences (1941–2009), Maijas Dragūnes (1945), Artura Ņikitina (1936–2022), Aijas Ozoliņas (1932–2023), Māras Rikmanes (1939) un Lolitas Zikmanes (1941) – daiļradē, izceļot šo talantīgo, bet pagaidām ne vienlīdz labi zināmo un pētīto autoru darbību padomju okupācijas periodā – 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad sirreālisms līdzās abstrakcionismam tika iekļauts padomju ideoloģijai nevēlamo mākslas virzienu sarakstā.
Sirreālisma pirmsākumi meklējami 20. gadu sākumā Parīzē un saistāmi ar dadaisma kustību. Par virziena dzimšanu pieņemts uzskatīt 1924. gadu, kad franču rakstnieks un dzejnieks Andrē Bretons (André Breton) publicēja pirmo “Sirreālisma manifestu”. Latvijā jau 20. gadu vidū termins parādījās presē, tomēr vizuālajā mākslā sirreālisma pazīmes manāmas daudz vēlāk – virzienam raksturīgo izteiksmes līdzekļu izmantošana (biomorfas formas, sapņainums, negaidītu priekšmetu, lietu un tēlu kombinācijas vai to pretnostatījumi) mākslā ienāca 70. gadu sākumā.
Tieši septiņdesmitajos gados Latvijas grafikā bija vērojams uzplaukums: 1968. gadā tika iedibināta Tallinas grafikas triennāle, kas vienkopus pulcēja labākos grafiķus no Baltijas valstīm, 1976. gadā Latvijas Mākslinieku savienības namā tika atvērta litogrāfijas darbnīca, kas iedvesmoja šajā tehnikā darboties plašāku mākslinieku loku. Savukārt 1975. gadā Republikas Zinību namā jeb Planetārijā aizsākās grafikas izstāžu sērija ar nosaukumu “Zinātne un zinātniskā fantastika”. Šo izstāžu nozīmi spilgti akcentējis Ilmārs Blumbergs: “Nosaukums “Zinātne un zinātniskā fantastika” deva iespēju izlikt visu ko. Pilnīgi visu. Tā bija brīvība. To izstādi gaidīja. No formas viedokļa sirreālisms noteica manus izteiksmes līdzekļus.”*
Izstādes nosaukums ir atsauce uz 1974. gadā izdoto Ojāra Vācieša dzejas krājumu “Visāda garuma stundas”. Par grāmatas noslēdzošo darbu “Klavierkoncerts” Vācietis sacījis, ka viņa mēģinājums ir bijis atklāt radošā procesa rašanās būtību, kur radīšanas brīdī klātesošā ir burvestība, kuru viņš pielīdzina sapņainai noskaņai. Sapņiem, to tulkošanai un Zigmunda Freida (Sigmund Freud) mācībai par bezapziņu virziena pirmsākumos bija svarīga loma: savienojot sapni ar realitāti, viņi cerēja piekļūt jaunai realitātei jeb sirrealitātei.
Atšķirībā no visām iepriekšējām cikla “Paaudze” ekspozīcijām, kas ierasti bija veltītas atsevišķu mākslinieku daiļradei, šī ir grupas izstāde, un tā aplūko konkrētu mediju – iespiedgrafiku, balstoties muzeja kolekcijas izpētē. Lai dotu plašāku ieskatu izvēlēto grafiķu veikumā, līdzās muzeja krājuma priekšmetiem eksponēti darbi no citām kolekcijām – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas krājuma, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja un Blumberga fonda.
Teksts: Monta Cimdiņa
*Es nemiršu. Ilmārs Blumbergs. Sast. Anita Vanaga. Rīga: AV, 2013. – 46. lpp.
Par izstāžu ciklu “Paaudze”
Ikviena paaudze pieder kādam laikmetam. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu cikls “Paaudze” aizsākās 2016. gadā, fokusējoties uz 20. gadsimta otrās puses mākslu. Cikla programma tiek realizēta LNMM galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs un no 2021. gada arī 2. stāva labā spārna ekspozīciju telpās. Notikušas izstādes tādām ievērojamām Latvijas mākslas personībām kā Boriss Bērziņš, Felicita Pauļuka, Daina Riņķe, Henrijs Klēbahs, Līvija Endzelīna, Hilda Vīka, Gunārs Krollis, Džemma Skulme, Romualds Geikins, Daina Dagnija, Jānis Pauļuks, Māra Kažociņa, Inta Celmiņa, Auseklis Baušķenieks, Gunārs Cīlītis, Jānis Aivars Karlovs, Biruta Baumane, Lea Dāvidova-Medene, Imants Vecozols, Rūsiņš Rozīte, Biruta Delle, Aija Jurjāne, Rolands Kaņeps, Gunārs Binde, Līga Purmale. Sagatavošanā ir izstādes Mārai Vaičunas un Aijai Ozoliņai.
Izstādi atbalsta:
Valsts kultūrkapitāla fonds, “Vivacolor”, AS “Latvijas Finieris”
Izstādes kuratore:
Monta Cimdiņa, Grafikas kolekcijas glabātāja (20. gs. 2. puse – 21. gs.) / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: +371 67357522, E: Monta.Cimdina@lnmm.gov.lv
Izstādes māksliniece, grafikas dizainere:
Rūta Jumīte, multidisciplināra dizainere
Izglītības programma:
Alise Hofmane, izglītības programmu kuratore / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Izstāžu cikla “Paaudze” kuratore:
Dr. art. Elita Ansone, Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja (20. gs. 2. puse – 21. gs.) /
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: +371 67357521, E: Elita.Ansone@lnmm.gov.lv
INTERNETA RESURSI:
https://lnmm.gov.lv
FACEBOOK: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
X: @LNMM_muzejs
INSTAGRAM: @makslasmuzejs
YOUTUBE: MĀKSLAS MUZEJI / LNMMvideos
#lnmm
#MansMuzejs
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka / Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
DARBA LAIKS:
Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās 10.00–18.00, kase 10.00–17.30
Piektdienās 10.00–20.00, kase 10.00–19.30
Sestdienās, svētdienās 10.00–17.00, kase 10.00–16.30
Pirmdienās slēgts
Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.–24. jūnijā), Ziemassvētkos (25.–26. decembrī), 31. decembrī.
BIĻEŠU CENAS:
NB! (ar šo biļeti ir iespējams apskatīt arī pastāvīgo ekspozīciju)
Pieaugušie: 7,00 EUR
Skolēni, studenti, pensionāri: 3,50 EUR
Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): 8,00–12,00 EUR
Gada biļetes īpašniekiem izstādes apskate bez maksas.
Apmeklētājiem grupā virs 10 personām (neieskaitot grupas vadītāju – pedagogu vai gidu), piemēro 20% atlaidi. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.
Bezmaksas ieeja (uzrādot atbilstošu dokumentu): pirmsskolas vecuma bērniem; bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem; dienas aprūpes centra, krīzes centra un speciālo izglītības iestāžu audzēkņiem; bērniem, kas ievietoti sociālās rehabilitācijas centrā, un tos pavadošajām personām (viens pedagogs vai viena persona uz 10 bērniem vai audzēkņiem); personām līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti; personām ar I un II invaliditātes grupu; vienai personai, kas pavada personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti vai personu ar I invaliditātes grupu; surdotulkam, kas pavada personu ar I, II un III invaliditātes grupu; Latvijas mākslas skolu un mākslas profesionālās vidējās izglītības iestāžu izglītojamiem; Latvijas Mākslas akadēmijas pilna un nepilna laika studentiem; profesionālās vidējās izglītības iestāžu izglītojamiem vai augstskolu studentiem, kas apgūst vai studē vizuālo un lietišķo mākslu, dizainu, kultūras vēsturi, muzeoloģiju, kultūras mantojumu, arhitektūru, restaurāciju, izglītības vai studiju procesa ietvaros; Latvijas Mākslinieku savienības biedriem; Latvijas muzeju darbiniekiem; Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) biedriem; Starptautiskās pieminekļu un ievērojamu vietu padomes (ICOMOS) biedriem; LNMM “Drauga kartes” īpašniekiem; muzeja programmu “Brīvprātīgo programma” un “Jauniešu klubs” dalībniekiem; plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kas atspoguļo norises muzejā; grupu (ne mazāk par 10 apmeklētājiem) vadītājam (gidam) vai pedagogam; Ukrainas civiliedzīvotājiem; muzeja rīkoto pasākumu apmeklētājiem ikgadējās starptautiskās akcijas “Eiropas Muzeju nakts” un Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” laikā, visiem apmeklētājiem pastāvīgās ekspozīcijas apskate katra mēneša pēdējā svētdienā un Starptautiskajā muzeju dienā – 18. maijā.
Preses materiālu sagatavoja: Nataļja Sujunšalijeva
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Preses centra vadītāja
T: (+371) 67 357 527
GSM: (+371) 26 593 495