Ceturtdien, 25. septembrī, norisinājās Mākslu un kultūras universitāšu padomes sēde, kurā kultūras ministre Agnese Lāce aicināja paust padomes nostāju jautājumā par publiskajā telpā izskanējušajiem pārmetumiem fundamentālo un lietišķo zinātņu projektu nepieciešamībai.
Padomes locekļi uzsver, ka izskanējušie pārmetumi zinātniekiem par viņu pētījumu tematisko izvēli, kas īpaši vērsti pret sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu pētījumiem, liecina par nepietiekamu izpratni sabiedrībā par zinātni kopumā, taču arī par mērķtiecīgiem uzbrukumiem akadēmiskajai brīvībai, kas ir viens no augstākās izglītības un zinātnes attīstības stūrakmeņiem.
Mākslu un kultūras universitāšu padomes nostāja:
“Zināšanas un pētniecība ne tikai aizsargā pret populismu un manipulācijām, bet ir arī resurss, kas ļauj valstij saglabāt starptautisko konkurētspēju, stiprina demokrātiju un noturību vides un ģeopolitisko izaicinājumu laikā. Sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu uzdevums ir pētīt jutīgus jautājumus un riskus attiecībā uz vēsturiskām un mūsdienu vērtībām, ideoloģijām, iekšējiem un ārējiem konfliktiem, kas skar ikvienu valsts iedzīvotāju. Turklāt, humanitārajām un sociālajām zinātnēm, kultūrai un mākslai, ir būtiska ietekme uz Latvijas kā nacionālas valsts izveidi, pastāvēšanu, drošumspēju, sabiedrības noturību un kopienu saliedētības veidošanu. Tieši šīs zinātnes nodrošina sabiedrības pašizpratni, ceļ pašapziņu, veicina empātiju un dialogu starp dažādām sabiedrības grupām,” norāda padome.
“Latvijas mākslu un kultūras universitātes kategoriski iestājas pret mēģinājumiem pakļaut zinātni ierobežota personu loka īstermiņa redzējumam par zinātnieku pētāmajām tēmām, kā arī kopumā diskreditēt sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu pētnieku kompetenci. Bez viņiem un viņu pētījumiem nav iedomājama Latvijas kā mūsdienīgas Eiropas valsts un arī kā nacionālas valsts pastāvēšana, Latvijas identitātes saglabāšana un attīstība.”
“Latvijas valsts noturībai, ilgtspējai un izaugsmei ir kritiski svarīga tādu demokrātisku zinātnes finansēšanas mehānismu pastāvēšana, kas nodrošina pašu pētnieku izvēlētu, pieteiktu un starptautisku ekspertu augsti novērtētu pētījumu tapšanu, inovatīvu pētniecības virzienu radīšanu un attīstību, tādējādi sekmējot investīcijas Latvijas nākotnē, tās talantos, izcilībā, atpazīstamībā un konkurētspējā,” norāda padomes locekļi. “Vienlaikus, ņemot vērā zinātnei nepietiekamo finansējumu kopumā, tieši šobrīd ir jāmeklē papildu atbalsts nacionāla mēroga pētījumu veicināšanai, nodrošinot stabilu pamata finansējumu tām valsts institūcijām, kas veic pētījumus sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu jomā.”
“Aicinām politikas veidotājus un sociālos partnerus arī budžeta konsolidācijas un pirmsvēlēšanu gaisotnē būt atbildīgiem, saglabāt un attīstīt stratēģisku redzējumu par Latviju, kas arī krīzes situācijās stiprina augstu akadēmiskās, radošās un zinātniskās domas brīvību un noturību.”