No 2026. gada 3. marta līdz 2027. gada 27. februārim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) norisināsies izstāde “Melancholia imaginativa”, kas atklāj tēlu īpatnības Aleksandras Beļcovas portreta glezniecībā.
Melanholijas tēmai Eiropas mākslā ir gara vēsture. “Melancholia” (tulkojumā no grieķu valodas “melnā žults”) senatnē tika uzskatīta ne tikai par īpatnību, kas piemīt vienam no temperamentu tipiem, bet arī par kaiti, kas negatīvi ietekmē cilvēka domas un psihi. Renesanse mainīja domātāju un mākslinieku attieksmi pret melanholiju, to sāka vērtēt kā ģēnija, domātāja, zinātnieka pazīmi. Filozofs Marsīlio Fičīno devis šim melanholijas paveidam nosaukumu “Melancholia imaginativa”.
Kopš antīkās pasaules laikiem mākslā attīstījās melanholisko tēlu atveidošanas tradīcija. Tēseja pamestā Ariadne un Pēnelope, kas gaida savu Odiseju, vai Melnaholijas tēls no slavenās Albrehta Dīrera gravīras – visām šīm figūrām ir noteikta ikonogrāfija. Tā ir tā saucamā “domātāja poza”: sēdēšana, atbalstot galvu ar roku, uz krūtīm sakrustotas rokas, viegli noliekta galva, nolaistas acīs – visas šīs pazīmes nepārprotami norādīja uz tēlu saikni ar melanholiju.
Aleksandras Beļcovas (1892–1981) gleznotajos portretos šī tradīcija iegūst individuālu nokrāsu. Mākslinieces dzīves peripetijas, ilgstoša slimošana ar tuberkulozi un zināmā mērā tieksme pēc intraversijas noteica tēlu traktējumu, kas iekļaujas aprakstītajā tipoloģijā. Gan pašportretos, gan citu cilvēku portretējumos Beļcova uzsvēra gaišu skumju noskaņu. Pat komēdijas žanra aktrisi Antu Klints māksliniece vienā no portretiem attēlo melanholijas stāvoklim raksturīgajā pozā. Vēlāk, jau 20. gadsimta 50. gados, Beļcova iecerēja parādīt Antu Klints pie darba, bet gleznotajā kompozīcijā aktrise pusguļus sēž uz sofas domīguma brīdī, nolaida roku ar zīmuli un neskatās uz papīriem, tekstiem, kas viņai ir klēpī. Līdzīgi melanholijas pārņemtie filozofi un zinātnieki vecmeistaru darbos vai spārnotais radošais gars no Dīrera gravīras ignorē savus darba rīkus un, iegrimuši pārdomās, gaida iedvesmu.
20. gadsimta 30. gados melanholijas atmosfēra valdīja vairākās Eiropas metropolēs. To atzīmē vācu filozofs Valters Benjamins un franču sociologs Emīls Dirkems, rakstot par Berlīni un Parīzi. Viens no galvenajiem šī laika romāniem – Žana Pola Sartra “Nelabums” – lielā mērā iemiesoja laikmeta garu. Zīmīgi, ka sākotnēji pēc autora ieceres tam vajadzēja saukties “Melanholija”. Strauja industrializācija, totalitāro režīmu nākšana pie varas Eiropā un Krievijā noved pie tā, ka bezrūpīgo flanērismu, raksturīgu 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, 30. gados nomainīja jaunais pilsētnieka tips, kurš dzīvo melanholijas varā.
Izstādes tēmas sakarā kļūst interesants viens atradums Aleksandras Beļcovas privātajā bibliotēkā. Brošūrā ar LPSR Konstitūciju (1940) atradās viena lapa ar citātu no franču rakstnieka Fransuā Renē de Šatobriāna romāna “Mocekļi”. Mašīnrakstā norakstītajā fragmentā galvenais varonis atvadās no Mūzas – jaunības un iedvesmas simbola – un pieņem nākamo savas daiļrades posmu, kas turpmāk vēstīs par zaudējumu rūgtumu (romāna 2. daļa, 24. nodaļa). Šatobriāna citāts var liecināt par to, ka Beļcovai bija tuvs romantisma laikmetam raksturīgais priekšstats par melanholiju kā īpašu radošā cilvēka personības sastāvdaļu. Reizē tas dod mājienu, ka padomju periods nesa māksliniecei daudzus pārdzīvojumus un vilšanās, kas noteikti ietekmēja viņas darbu vēstījumu un noskaņu.
Ekspozīcija sniedz nelielu ieskatu melanholijas jēdziena vēsturē un melanholisko tēlu ikonogrāfijā, apmeklētāju uzmanībai piedāvājot gan līdz šim neeksponētus Aleksandras Beļcovas darbus, gan jau zināmus portretus, kas tēmas kontekstā iegūst jaunu skanējumu.
Teksts: Nataļja Jevsejeva
Izstādes kuratore:
Dr. art. Nataļja Jevsejeva, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja /
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: +371 67288800, E: Natalja.Jevsejeva@lnmm.gov.lv
INTERNETA RESURSI:
https://lnmm.gov.lv
FACEBOOK: Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
X: @RSunABmuzejs
INSTAGRAM: @RSunABmuzejs
#lnmm
#MansMuzejs
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs / Rīga, Elizabetes iela 57a, dz. 26, 5. stāvs
DARBA LAIKS:
Trešdienās, ceturtdienās, piektdienās, sestdienās 11.00–18.00, kase 11.00–17.45
Otrdienās 11.00–19.00, kase 11.00–18.45
Svētdienās, pirmdienās slēgts
Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.–24. jūnijā), Ziemassvētkos (25.–26. decembrī), 31. decembrī.
BIĻEŠU CENAS:
NB! (ar šo biļeti ir iespējams apskatīt visu muzeju)
Pieaugušie: 5,00 EUR
Skolēni, studenti, pensionāri: 2,50 EUR
Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): 4,00–8,00 EUR
Gada biļetes īpašniekiem izstādes apskate bez maksas.
Apmeklētājiem grupā virs 10 personām (neieskaitot grupas vadītāju – pedagogu vai gidu), piemēro 20% atlaidi. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.
Bezmaksas ieeja (uzrādot atbilstošu dokumentu): pirmsskolas vecuma bērniem; bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem; dienas aprūpes centra, krīzes centra un speciālo izglītības iestāžu audzēkņiem; bērniem, kas ievietoti sociālās rehabilitācijas centrā, un tos pavadošajām personām (viens pedagogs vai viena persona uz 10 bērniem vai audzēkņiem); personām līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti; personām ar I un II invaliditātes grupu; vienai personai, kas pavada personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti vai personu ar I invaliditātes grupu; surdotulkam, kas pavada personu ar I, II un III invaliditātes grupu; Latvijas mākslas skolu un mākslas profesionālās vidējās izglītības iestāžu izglītojamiem; Latvijas Mākslas akadēmijas pilna un nepilna laika studentiem; profesionālās vidējās izglītības iestāžu izglītojamiem vai augstskolu studentiem, kas apgūst vai studē vizuālo un lietišķo mākslu, dizainu, kultūras vēsturi, muzeoloģiju, kultūras mantojumu, arhitektūru, restaurāciju, izglītības vai studiju procesa ietvaros; Latvijas Mākslinieku savienības biedriem; Latvijas muzeju darbiniekiem; Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) biedriem; Starptautiskās pieminekļu un ievērojamu vietu padomes (ICOMOS) biedriem; LNMM “Drauga kartes” īpašniekiem; muzeja programmu “Brīvprātīgo programma” un “Jauniešu klubs” dalībniekiem; plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kas atspoguļo norises muzejā; grupu (ne mazāk par 10 apmeklētājiem) vadītājam (gidam) vai pedagogam; Ukrainas civiliedzīvotājiem; muzeja rīkoto pasākumu apmeklētājiem ikgadējās starptautiskās akcijas “Eiropas Muzeju nakts” un Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” laikā, visiem apmeklētājiem pastāvīgās ekspozīcijas apskate katra mēneša pēdējā svētdienā un Starptautiskajā muzeju dienā – 18. maijā.
Preses materiālu sagatavoja:
Nataļja Sujunšalijeva
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Preses centra vadītāja
T: +371 67357527
GSM: +371 26593495
E: pr.service@lnmm.gov.lv
I: https://lnmm.gov.lv
X: www.x.com/LNMM_muzejs