2026. gada 27. februārī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisināsies Garlība Merķeļa politisko ideju laikmetīgumam veltīts pasākums – igauņu vēsturnieces Kadi Kaharas-Pētersones (Kadi Kähär-Peterson) un latviešu politologa Ivara Ijaba saruna. Pasākums notiks angļu valodā. Ieeja brīva, bet iepriekš lūdzam reģistrēties.
Vācbaltiešu daudzpusīgā rakstnieka un publicista Garlība Merķeļa (Garlieb Merkel, 1769–1850) vārds parasti tiek saistīts ar viņa darbu “Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadu simteņa beigās” (1796). Taču šī grāmata bija tikai sākums Merķeļa ilgajai publicista karjerai. Gandrīz pusgadsimta garumā viņš turpināja rakstīt par dažādām tēmām. Merķeļa romāni, esejas, ceļojumu piezīmes, vēstules, raksti žurnālos un avīzēs atklāj viņu kā temperamentīgu un ražīgu autoru, kurš labprāt uzsāka polemikas un vienmēr interesējās par kaut ko jaunu – no ekonomikas un dabaszinātnēm līdz antropoloģijai un filozofijai.
Pagājušajā gadā Tartu Universitātē vēsturnieces Kadi Kaharas-Pētersones aizstāvētā un godalgotā doktora disertācija “Garlība Merķeļa politiskie uzskati: Baltijas skats uz apgaismību” (“Garlieb Merkel’s Political Thought: A Baltic Perspective on Enlightenment”) sniedza pirmreizēju skatījumu uz Merķeli kā politisku domātāju. Pētot Merķeļa vēstures filozofiju, idejas par nacionālo identitāti un pētījumus par sabiedrības progresu, igauņu vēsturniece izgaismoja Merķeļa uzskatus par latviešiem un igauņiem plašākā intelektuālā kontekstā, kuru veido viņa neparastā vīzija par nāciju Eiropu. Merķeļa maz zināmie politiskie apcerējumi, kuriem daudzi pētnieki pagājuši garām, atklāj idejas, kas šķiet laikmetīgas un sarunas vērtas arī mūsdienās. Tāpat tie palīdz labāk saprast Merķeļa atziņas par dzimtbūšanas atcelšanu un latviešu emancipāciju.
Vai Merķelis tiešām uzskatīja, ka latvieši un igauņi ar laiku pārvācosies un ka šis process jāveicina? Kā viņš izprata Eiropas globālās līderības nosargāšanu un kādu nākotni paredzēja Amerikas Savienotajām Valstīm? Kāpēc viņš tā arī neuzrakstīja iecerēto grāmatu par cilvēces vēsturi? Par šīm un citām tēmām tiks runāts pasākumā, kuru vadīs LNB pētniecības vadītājs Pauls Daija.
Kadi Kahara-Pētersone ir Tartu Universitātes pētniece, kura ikdienā pēta politiskās domas vēsturi Sociālo zinātņu fakultātē, Johana Šites Politikas studiju institūtā un vācbaltiešu kultūru Mākslas un humanitāro zinātņu fakultātē, Svešvalodu un kultūru institūtā.
Kadi Kaharas-Pētersones disertācija (angļu valodā)
Pētnieces dalību LNB pasākumā atbalsta DAAD GIP (Vācijas studiju institūta partnerība), Potsdamas–Tartu–Rīgas projekts Kopīgais kultūras mantojums Vācijā un Baltijas valstīs, Igaunijas Zinātnes padomes pētnieciskais grants KUM-TA58 Vācbaltiešu izdzīvošanas māksla – bērnības pieredze un “Heimat” atkārtota pieredze, grants PRG3027 Nacionālā valsts kā transnacionāla ideja: lielvalstu un mazo nāciju saskarsmes perspektīvas Baltijas reģionā.
Vairāk par Garlībam Merķeļim veltītiem LNB pētījumiem var uzzināt LNB Zinātnisko rakstu 8. (XXVIII) sējumā “Garlībs Merķelis (1769–1850): cilvēks, domātājs, mīts”.
Pasākums tiek organizēts projektā Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas (LZP-2023/1-0263). Projektu finansiāli atbalsta LR Izglītības un zinātnes ministrijas Latvijas Zinātnes padome.
Papildu informācija:
Pauls Daija
Pētniecības vadītājs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: Pauls.Daija@lnb.lv