Apritot teju diviem gadiem kultūras ministres Agneses Lāces amatā, kultūrpolitikas centrā mērķtiecīgi nostiprinātas Latvijas nacionālās intereses: drošība, latviešu valoda, kultūras mantojums, sabiedrības saliedētība un Latvijas kultūras starptautiskā balss. Šajā laikā pieņemti lēmumi, kas stiprina kultūras nozares gatavību krīzēm, mediju vidi, pilsonisko sabiedrību un kultūras pieejamību visā Latvijā. Vienlaikus panākti būtiski risinājumi kultūras un radošo profesiju pārstāvju sociālajai aizsardzībai, mazināta birokrātija un virzītas ilgi gaidītas likumdošanas iniciatīvas.
“Esmu ļoti pateicīga Kultūras ministrijas komandai par mērķtiecīgo darbu un veiksmīgo sadarbību kultūras nozares stiprināšanā. Stājoties ministres amatā izvirzīju skaidras prioritātes, tostarp gan kultūras darbinieku sociālo aizsardzību un labklājību, gan latviešu valodas stiprināšanu un sabiedrības saliedētība. Atskatoties uz paveikto, man ir gandarījums, cik daudz ir paveikts, apliecinot, ka kultūra ir gan mūsu nacionālās drošības jautājums, gan iespēja mūsu valsti popularizēt starptautiski,” uzsver kultūras ministre Agnese Lāce.
Kultūra kā valsts drošības pamats
Šajā laika periodā izstrādāts un pieņemts plāns kultūras nozares gatavībai krīžu situācijās. Kultūras ministrija 2025.gadā iesaistījās valsts mēroga militārajās un civilās krīžu pārvaldības mācībās NAMEJS, stiprinot kultūras mantojuma aizsardzības gatavību, starpinstitucionālo sadarbību un praktisko rīcībspēju krīzes situācijās. Tāpat Rīgā tika rīkotas augsta līmeņa apmācības zināšanu un prasmju bagātināšanā jautājumos par kultūras mantojuma aizsardzību pret katastrofām, ekstremāliem laikapstākļiem un sarežģītām krīzes situācijām, Kultūras ministrijai sadarbojoties ar Starptautiskais kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas studiju centru (ICCROM). Pateicoties šāda līmeņa mācībām kultūras nozarē strādājošie ir labāk sagatavoti jebkādām krīžu situācijām un zina, kā rīkoties, lai to laikā nodrošinātu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu. Papildu tam drošība kā prioritāte atspoguļota arī ikgadējā budžetā, ikgadēji novirzot 3 miljonus eiro kultūras nozares gatavībai krīzēm.
Apstiprināšanai Saeimā tiek virzīts likums “Par 1954. gada Hāgas konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņotu konfliktu gadījumā Otro protokolu”, kas stiprina kultūras mantojuma starptautisko aizsardzību, nosakot stingrākus drošības pasākumus un ieviešot tiešu kriminālatbildību par kultūras vērtību iznīcināšanu.
Kultūras ministre Agnese Lāce arī nekavējoties reaģēja Latgales koncertzāles GORS pārvaldības jautājumā, panākot, ka Kultūras ministrijas izstrādāto likumprojektu pieņem valdībā un virza izskatīšanai Saeimā.
Kultūras starptautiskā balss
Beidzot kultūrai ir arī lielāka loma starptautiskajā diplomātijā, un esam pamanīti gan pasaulē, gan Eiropā. Pirmkārt, Latvija bija skaļākā balss pret Krievijas dalību 61. Venēcijas mākslas biennālē. Kultūras ministres Agneses Lāces aicinājumam par Krievijas izslēgšanu no 61. Venēcijas mākslas biennāles pievienojās 25 Eiropas valstis, tostarp Ukraina. Uzsākts darbs ES mērogā, lai ES līdzfinansētos kultūras pasākumos nevarētu piedalīties sankcionēta agresorvalsts.
Kultūras ministre Agnese Lāce uzņēmās līderību, vadot konsultācijas Austrumeiropas valstīm ceļā uz pasaules kultūrpolitikas konferenci MONDIACULT, kā arī skaidri demonstrējot līderību, uzņemoties ziņotājas lomu konferences noslēgumā un prezentējot vairāk nekā 160 dalībvalstu ministru un delegāciju pozīcijas.
Mediju vides un latviešu valodas stiprināšana
Kultūras ministrija izstrādāja un SIF padome atbalstīja izmaiņas Mediju atbalsta fondā (MAF), stiprinot latviska un kvalitatīva satura radīšanu nacionāla un reģionāla līmeņa medijus. Vienlaikus izveidots arī jauns konkurss reģionālo drukāto mediju izdevēju kapacitātes stiprināšanai, paplašinot atbalsta iespējas kvalitatīvas un sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas attīstībai Latvijā.
2025. gada nogalē valdībā pieņemts arī Kultūras ministrijas kopā ar nozari izstrādātais Žurnālistu drošības plāns, lai pasargātu žurnālistus un mediju profesionāļus no uzbrukumiem digitalajā vidē, stratēģiskajām tiesvedībām un veicinātu tiesībsargājošo iestāžu izpratni par mediju un žurnālistu lomu demokrātiskā sabiedrībā. Jau šobrīd redzam, ka pasaules preses brīvības indeksā ir uzlabojies rādītājs tieši žurnālistu drošības sadaļā.
Kultūras ministrija izstrādājusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, lai no 2028.gada veicinātu Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru Latvijas radiostacijās, tādā veidā stiprinot gan vietējās kultūras patēriņu un popularitāti, gan arī latviešu valodas lietojumu informatīvajā telpā.
Stiprinot latviešu valodas lomu, ieviestas arī izmaiņas latviešu valodas mācībās Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Nozares attīstība un laikmetīgās kultūras stiprināšana
Kultūras ministrija izveidojusi Laikmetīgās mākslas muzeja institucionālo vienību Latvijas Nacionālā mākslas muzeja paspārnē, kā arī ieviesusi valsts garanta sistēmu. Tas ir risinājums, lai muzeji iepriekš tērētos līdzekļus starptautisko izstāžu apdrošināšanai var novirzīt savai pamatdarbībai, vienlaikus nodrošinot, ka augsta līmeņa starptautisko mākslinieku darbi joprojām tiek izstādīti Latvijā.
Tāpat beidzot mainīta smagnējā kārtība muzeju cenrāžu saskaņošanai, un muzejiem beidzot ir iespēja daudz elastīgāk reaģēt uz ekonomiskajām izmaiņām valstī.
Rīgas cirkā attīstīta Dejas māja kā nozīmīga laikmetīgās dejas infrastruktūra. Laikmetīgajai dejai pirmo reizi tiek veidota pastāvīga profesionāla mājvieta Latvijā.
Līdz ar animācijas filmas “Straume” panākumiem augstskolās izveidota arī jauna mācību programma augstskolā.
Sabiedrības saliedētība
Ņemot vērā, ka pilsoniskās sabiedrības attīstībai jau vairāk nekā 20 gadus nav bijis izstrādāts savs plānošanas dokuments, strādājam pie Pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģijas izveides. Tikusi izveidota arī darba grupa, lai strādātu pie Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.- 2027. gadam rīcības virzienu īstenošanas.
Pilsoniskās sabiedrības kontekstā ne mazāk svarīgi ir tas, ka, pateicoties valsts un ES līdzekļiem, darbu ir sākusi programma “Drošas kopienas”. To mērķis ir stiprināt apkaimju kopienu spēju pašorganizēties, sadarboties un līdzdarboties.
Valdība 24. martā izskatīja pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas”, kas pirmo reizi Latvijā ievieš sistēmisku kārtību valsts budžeta priekšfinansējuma piešķiršanai biedrībām un nodibinājumiem.
Grozījumi ļaus pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām biedrībām un nodibinājumiem, kas īsteno ES politikas instrumentu vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētus projektus, pretendēt uz valsts budžeta priekšfinansējumu gadījumos, kad šo finansējuma instrumentu īstenošanu neregulē citi normatīvie akti.
Sociāli taisnīgāki nosacījumi un pieejamāka kultūra
Panākta autoratlīdzību režīma saglabāšana uz trim gadiem, tādējādi mazinot nodokļu slogu kultūras un radošo profesiju pārstāvjiem un dodot nozarei lielāku paredzamību. Tas ir īpaši būtiski autoriem, pašnodarbinātajiem un radošo profesiju pārstāvjiem, kuru ienākumi bieži ir neregulāri un saistīti ar projektu darbu.
Vienlaikus uzsākts darbs pie taisnīgāka atalgojuma ieviešanas kultūras nozarēs strādājošajiem, lai pakāpeniski stiprinātu sociālo drošību un darba samaksas ilgtspēju kultūras sektorā.
Turpināta programma “Latvijas skolas soma”, nodrošinot bērniem un jauniešiem iespēju regulāri iepazīt Latvijas kultūras norises un vērtības. Paplašināta arī kultūras piekļūstamība dažādām sabiedrības grupām, lai kultūras piedāvājums būtu sasniedzams plašākam cilvēku lokam visā Latvijā.
Ar Kultūras ministrijas piesaistīto Eiropas Savienības finansējumu tiks atjaunoti un pilnveidoti 14 kultūras infrastruktūras objekti visā Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot kultūras pakalpojumu pieejamībai sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, kurām dalība kultūras dzīvē līdz šim bijusi grūtāk sasniedzama.
Birokrātijas mazināšana
Pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi”, vienkāršojot būvniecības ieceru saskaņošanu kultūras pieminekļu aizsardzības zonās.
Turpmāk Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauja nebūs nepieciešama gadījumos, kad iecere neietekmē kultūrvēsturisko būvju, ainavas elementu vai reljefa ārējo veidolu, nepasliktina kultūras pieminekļa vizuālo uztveramību, kā arī attiecas uz inženiertīklu, transporta infrastruktūras vai ar pakalpojumu sniegšanu saistītu pārvietojamu iekārtu ierīkošanu bez būtiskas ietekmes uz vidi.
Tāpat valdība 2. decembrī apstiprināja Kultūras ministrijas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un nozares organizācijām sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”. Tie nosaka obligātās autoruzraudzības saturu un gadījumus, kad tā veicama, lai stiprinātu būvniecības kvalitāti, kultūras mantojuma aizsardzību un publisko līdzekļu atbildīgu izmantošanu.
Lai nodrošinātu Mežotnes pils turpmāku pieejamību sabiedrībai, pieņemts lēmums par Rundāles pils juridiskā statusa maiņu, radot priekšnoteikumus Mežotnes pils kompleksa pārņemšanai muzeja pārvaldībā, uzturēšanai un pakalpojumu attīstībai.
Likumdošanas iniciatīvas
Šo divu gadu laikā Kultūras ministrija izstrādājusi un virzījusi būtiskas likumdošanas izmaiņas. Šobrīd Saeimā tiek skatītas izmaiņas Bibliotēku likumā. Tāpat izstrādāts Arhitektūras likums un Saeimā apstiprināts likums par nacionālo koncertzāli Rīgā.
Budžeta jautājumi
Nenoliedzami, ka šajos gados ir bijis arī ļoti sarežģīts budžeta veidošanas process un ir ļoti svarīgi, ka spējām panākt gan autoratlīdzību režīma saglabāšanu līdz 2027. gadam, gan saglabāt Valsts kultūrkapitāla finansējumu plānotajā apmērā.
Kultūras nozarē panākta arī Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma palielināšana.
Godīga konkurence
Laikā, kad “Progresīvie” vadīja Kultūras ministriju, esam iestājušies par godīgu konkurenci, tostarp rīkojot atklātus konkursus uz visiem vadītāju amatiem.