Valdība 2. decembra sēdē lēma no nākamā gada 1. janvāra Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) direktora amatā iecelt Māru Sprūdžu. Jau ziņots, ka M. Sprūdža, kura arī patlaban ieņem LNA direktores amatu, bija spēcīgākā no 7 pretendentiem un uzvarēja Valsts kancelejas rīkotajā atklātajā konkursā.
M. Sprūdža ieguvusi inženierzinātņu maģistra grādu konservācijas un restaurācijas tehnoloģijā Rīgas Tehniskajā Universitātē. Tāpat viņa apguvusi tālākizglītības kursu par digitālo transformāciju publiskajā pārvaldē, kā arī kursu par informācijas sabiedrības principiem un e-pārvaldi.
M. Sprūdža LNA direktores amatu ieņem kopš 2011. gada. Pirms tam viņa bijusi Latvijas Valsts arhīva direktore, Centrālās mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorijā trīs gadus ieņēmusi direktores vietnieces amatu un teju gadu - direktores amatu, kā arī no 1996. gada līdz 2006. gadam ieņēmusi dažādus amatus Valsts arhīvu ģenerāldirekcijā. M. Sprūdža strādājusi arī par restauratori.
M. Sprūdžas kā LNA vadītājas ieguldījums ir būtisks kultūras mantojuma saglabāšanai un pieejamībai. 2025. gadā Māras vadībā LNA īstenoti vairāki nozīmīgi sasniegumi arhīvu digitalizācijas un modernizācijas jomā - darbību uzsāk Arhīva klientu pakalpojumu portāls, kas veidots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda mehānisma atbalstu projekta “IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām” ietvaros. Apstiprināts plāns kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plānā dotajam uzdevumam. M. Sprūdža aktīvi darbojas Kultūras ministrijas plāna izstrādes darba grupā. Māras vadībā Arhīvs izstrādājis vairākus normatīvos un metodiskos dokumentus, kas regulē arhīva darbību krīzes un apdraudējuma gadījumā, kā arī organizējis Arhīva struktūrvienību vadītāju mācības.
Tāpat panākumi ir elektronisko dokumentu pieņemšanā valsts glabāšanā pēc pieņemto informācijas sistēmu skaita Arhīvs būs apsteidzis Igauniju.
Īpaši nozīmīgs sasniegums ir 0,6 miljonu eiro finansējuma iegūšana no ES Centrālās Baltijas jūras programmas inovatīvam projektam “ArchXAI”, kura mērķis ir seno rokrakstu atpazīšana ar mākslīgā intelekta palīdzību. Projekts īstenots sadarbībā ar Dienvidaustrumu Somijas Lietišķo zinātņu universitāti, kā arī Somijas un Igaunijas Nacionālajiem arhīviem.
2024. gadā LNA uzsākti eksperimenti ar mākslīgā intelekta risinājumiem attēlu atpazīšanā un meklēšanā foto un audiovizuālajos dokumentos, kurus Arhīva pārstāvji prezentē Starptautiskās arhīvu padomes Foto un audiovizuālo arhīvu darba grupā. Digitalizēti iestādes atbalsta procesi, un sekmīgi ieviesta dokumentu vadības sistēma Namejs, pārvarot izaicinājumus, ko radīja Arhīva sarežģītā struktūra. LNA aktīvi sadarbojas ar Kultūras informācijas sistēmu centru, izvērtē un uzlabo sistēmas Namejs arhivēšanas funkcionalitāti, kā arī veicinot tās ieviešanu citās kultūras nozares institūcijās.
M. Sprūdžas vadībā 2023. gadā īstenoti nozīmīgi attīstības projekti, kas veicinājuši LNA atpazīstamību un stiprinājuši tā lomu kultūras mantojuma saglabāšanā - realizēta un noslēgusies Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Kultūras mantojuma digitalizācija” otrā kārta. Veikts nozīmīgs darbs pie vienotās kultūras mantojuma satura izplatīšanas sistēmas izstrādes, autoritatīvās datu reģistra sistēmas, kā arī autortiesību pārvaldības un satura licencēšanas risinājumiem.
Īstenotas jaunas pieejas sabiedrības iesaistei un arhīva atpazīstamības veicināšanai. Arhīvs piedalās Rīgas Tehniskās universitātes Karjeras dienās, Muzeju nakts pasākumos, sarunu festivālā “Lampa”, kā arī organizē orientēšanās spēli “Atrodi Arhīvu” Starptautiskās arhīvu dienas ietvaros.
Māras kompetence un sniegums arhīvu pārvaldībā ir ievērots un novērtēts arī Eiropas valstu nacionālo arhīvu kopienā un Eiropas komisijas izveidotajā Arhīvu ekspertu grupā. Mārai ir uzticēta darba grupas vadība, kuras uzdevums ir apkopot Eiropas arhīvu pieredzi un izstrādāt vienotu pieeju personas datu apstrādei arhīvos.