Atsaucoties uz iedzīvotāju satraukumu par pēdējā laikā saņemtajiem nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pārrēķina paziņojumiem, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) skaidro – aprēķinātā nodokļa pieaugumu ir izraisījušas izmaiņas kadastrālās vērtēšanas noteikumos un nodokļu atvieglojumu atcelšana, nevis jaunu kultūras pieminekļu statusu noteikšana.
Kliedējot mītu
NKMP skaidro radušos pārpratumu par šķietami negaidīti piešķirtu kultūras pieminekļa statusu, kas radījis apgrūtinājumu, kā dēļ privātpersonas saņēmušas augstāku NĪN pārrēķinu.
- NKMP nenosaka nodokļu sistēmu un neaprēķina NĪN: NKMP nav iesaistīta nodokļu likmju noteikšanā, kadastrālo vērtību aprēķinos vai nodokļu iekasēšanā – šīs darbības ir Valsts zemes dienesta (VZD) un pašvaldību kompetencē.
- Valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss netiek mainīts pēkšņi: kultūras pieminekļa statuss nevienam īpašumam netiek piešķirts negaidīti un bez iepriekšējām sarunām ar īpašnieku. Tāpat statuss netiek atcelts, ja vien nav pilnībā zaudēta pieminekļa vērtība.
- Atcelts agrākais nodokļa atvieglojums: Saņemtie NĪN pārrēķini saistīti ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 103 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”. Ar 2024. gada grozījumiem atcelta ar kultūras mantojuma statusu saistītā nodokļa atlaide (koeficients 0,7), kas agrāk tika piemērota apbūves zemei arhitektūras (pilsētbūvniecības) pieminekļu teritorijās un kultūras pieminekļu aizsardzības zonās.
Nodoklis pieaudzis tāpēc, ka valsts ir pārtraukusi piemērot līdzšinējo atvieglojumu, nevis tāpēc, ka īpašumam būtu uzlikts jauns apgrūtinājums. NKMP nekādas izmaiņas nav veikusi.
Grozījumi 2024. gadā pieņemti bez NKMP līdzdalības
NKMP vērš uzmanību, ka, izstrādājot un pieņemot minētos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas tieši ietekmē kultūrvēsturiski nozīmīgu teritoriju un to aizsardzības zonu iedzīvotājus, NKMP viedoklis netika vaicāts.
NKMP pauž nožēlu par izveidojušos situāciju, kurā tiek nepamatoti diskreditēta kultūras mantojuma aizsardzības ideja, radot iedzīvotājiem maldīgu priekšstatu, ka kultūrvēsturisku vērtību saglabāšana ir finansiāls sods.
NKMP ir uzaicinājusi uz sarunu iesaistītās puses – Valsts Zemes dienestu un Rīgas valstpilsētas pašvaldību, lai rastu risinājumu kompensējošā mehānisma iespējām un novērstu turpmāku pārpratumu rašanos.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik kultūras pieminekļu ir Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā?
Pašlaik Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir 9036 kultūras pieminekļi.
Vai kultūras pieminekļi tiek iedalīti grupās?
Kultūras pieminekļus dala pēc diviem principiem. Katram kultūras piemineklim tiek noteikta vērtības grupa – valsts, reģiona vai vietējas nozīmes kultūras piemineklis. Kā arī visi kultūras pieminekļi tiek iedalīti tipoloģiskajās grupās – arhitektūras, arhitektūras (pilsētbūvniecības), mākslas, arheoloģiskie, industriālie un vēsturiska notikuma vietas.
Piemēram, Rundāles pils apbūves ansamblis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, Daugmales pilskalns ar senpilsētu un senkapi ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, bet Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs ir reģiona nozīmes arhitektūras (pilsētbūvniecības) piemineklis.
Kā piešķir valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu?
Ikviens Latvijas iedzīvotājs var ierosināt kāda objekta vai vietas iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (turpmāk - pieminekļu saraksts). Jautājuma izskatīšanai nepieciešams apkopot iespējami plašāku, informāciju par pieteiktā objekta/vietas vērtību. Pēc iesnieguma saņemšanas NKMP ekspertu komisija izvērtē saņemto informāciju, vajadzības gadījumā apmeklē objektu/vietu un veic pārrunas ar īpašnieku. Tikai ja objekts/vieta atbilst pieņemtajiem kritērijiem, ekspertu komisija virza to uz iekļaušanu pieminekļu sarakstā, lēmumu par aizsardzības statusa noteikšanu paraksta kultūras ministrs.
Procesā tiek ņemts vērā īpašnieka viedoklis.
Pieminekļu saraksts veidots jau kopš 1922. gada un arī šodien īpašnieki vēlas tajā iekļaut sev piederošās vērtības. Nereti ar iesniegumiem NKMP vēršas arī sabiedrība, kā arī jaunas vērtības tiek atklātas veicot būvniecības darbus. 2025. gadā pieminekļu sarakstā iekļauti 40 jauni kultūras pieminekļi.
Vai kultūras pieminekļa statusu var atņemt?
Kultūras pieminekļa statuss var tikt zaudēts vienīgi tad, ja pilnībā zaudēta kultūras pieminekļa vērtība – fiziski nav saglabājušās tās vērtības, kuru dēļ objekts/vieta iekļauti pieminekļu sarakstā. Piemēram, pilnībā izpētīti senkapi, kuros nav saglabājies kultūrslānis.
Kā var zināt, vai mans īpašums ir kultūras piemineklis?
Kultūras pieminekļu īpašnieki ir informēti par vērtībām, kas atrodas viņu īpašumā. Taču ikviens var meklēt datus informācijas sistēmā mantojums.lv vai karte.mantojums.lv.
Vai kultūras pieminekļa statuss ir apgrūtinājums?
“Apgrūtinājums” ir ierobežojums, kas liedz īpašniekam izmantot savu īpašumu pilnībā pēc saviem ieskatiem. Kultūras pieminekļi ir no agrākām paaudzēm saņemts resurss, kura lietotāji šodien esam mēs, taču to izmantos un baudīs arī nākotnes paaudzes. Kultūras mantojuma gadījumā ierobežojums paredz aizliegumu iznīcināt vērtības un to pielāgošana mūsdienu vajadzībām notiek sadarbībā ar NKMP. Materiālais kultūras mantojums ir neatgriezeniski zaudējams resurss, tāpēc pret to jāizturas atbildīgi.
Jautājums par to, vai tas ir apgrūtinoši nav viennozīmīgs, daudzi kultūras pieminekļu īpašnieki lepojas ar iespēju rūpēties par vērtībām.
Informāciju sagatavoja
NKMP sabiedrisko attiecību speciāliste
Linda Zonne-Zumberga
E-pasts: linda.zonne-zumberga@nkmp.gov.lv
Tālr.: + 371 66164783
Tīmekļvietne: nkmp.gov.lv