VSIA “Latvijas Koncerti” aicina “Senās mūzikas festivāla” ietvaros izjust patiesu viduslaiku klātbūtni 11. jūlija vakarā Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kur izpildot garīgo viduslaiku mūziku, baznīcas velves piepildīs gregorisko korāļu skanējums “Schola Cantorum Riga” izpildījumā. Skanīgās vīru balsis ir Baltijas valstīs vadošā viduslaiku un renesanses vokālā grupa, kas īpašu lomu savās programmās atvēl tieši viduslaiku mūzikas galvenajam žanram – gregoriskajam korālim. Ar dūdu skanējumu koncertu papildinās Ieva Nīmane un Edgars Kārklis.
Vokālā grupa Schola Cantorum Riga jau trīs desmitgades profesionāli un mākslinieciski augstvērtīgi sludina senās mūzikas repertuāru, savu interpretāciju balstot uz senāko neimu rokrakstu studijām un īpašu lomu savās programmās atvēlot gregoriskajam korālim. Ansambļa mākslinieciskais vadītājs Guntars Prānis ir neapstrīdama senās mūzikas autoritāte un viņa dibinātais kolektīvs – viens no šī mūzikas novada celmlaužiem Latvijā. 1995. gadā dibinātā apvienība laika gaitā attīstījusies kā daudzpusīgs ansamblis ar ļoti plašu un daudzveidīgu repertuāru un bagātīgu koncertpieredzi ne vien Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām. Senās mūzikas festivāla koncertprogrammā, kas 11. jūlija vakarkrēslā atbalsosies Svētā Pētera baznīcas velvēs, brīnišķīgi saliedētās vīru balsis savīsies ar dūdām, kuras ieskandinās Ieva Nīmane un Edgars Kārklis. Prānis stāsta: “Ikonogrāfiskajos materiālos dūdas jo bieži redzamas kā viduslaiku mūziķu sabiedrotās. Kurš gan šodien uzdrīkstēsies apgalvot, ka dūdu un cilvēka balss sastapšanās nav notikusi arī gregoriskajos un citos viduslaiku sakrālajos dziedājumos? Tie lieliski sader kopā! Tikām sakrālie dziedājumi ar aktīvajiem ritmiem pavisam noteikti tos patapinājuši no viduslaiku dejām, kam pavadījumu skandējuši visdažādākie arhaiskie instrumenti, kuru vidū dūdas ir viens no kolorītākajiem. Tālab mūsu koncerts būs kā poētiska saruna, kuras dalībnieki – sakrālie dziedājumi, kas savulaik skanējuši klosteru sienās, un mūzika, kas ļaudis iepriecinājusi ārpus tām. Abām pasaulēm satiekoties, saplūstot un apaugļojoties, dzimusi brīnišķa savienība ar pasakainu virsvērtību! Ticu, ka iegremdēšanās senlaicīgajās skaņās ļaus mums ko nojaust no tiem laikiem, kad ļaužu rīcībā nebija ne elektrības, ne citu mūsdienās pašsaprotamu lietu, toties bija dziļa, jūtīga un smalka mūzikas izpratne, kas ļāvusi izauklēt daudzus brīnišķīgus, tostarp ģeniālus, skaņdarbus.”
“Senās mūzikas festivālā būs dzirdami dažādi koncerti”:
8. jūlijā Sv. Jāņa baznīcā “Senās mūzikas festivālu” atklās Johana Sebastiāna Baha “Augstā mesa”, kas tiek uzskatīta par vienu no pasaules sakrālās mūzikas virsotnēm. Tā ir gan komponista radošā mantojuma kulminācija, gan personisks garīgās pieredzes kopsavilkums – meistardarbs, kas pārkāpj laika, stilu un konfesionālās robežas. Un šodien mums ir privilēģija dzirdēt Johana Sebastiāna Baha mūža darbu kā vienotu veselumu pāri laikam un telpai. Diriģenta Kaspara Putniņa vadībā koncertā piedalīsies kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio koris un izcili solisti – soprāns Gunta Gelgote, soprāns Ilze Grēvele-Skaraine, mecosoprāns Doroteja Bīnerte, tenors Nikolass Malrojs un basbaritons Rihards Millers.
11. jūlijā Mazajā ģildē skanēs “Johans Sebastiāns Bahs” – Marko Ambrozīni (taustiņvijole) un Ieva Saliete (ērģeļpozitīvs).Teiksmaino taustiņvijoli klātienē skatījis un dzirdējis vien retais. Šis skaniski kolorītais un vizuāli saistošais instruments baroka un renesanses laikmetā skanējis visdažādākajos kontekstos un bijis pazīstams teju visā Eiropā. Mūslaikos par vienu no šī intrumenta izdaudzinātākajiem virtuoziem dēvējams itāļu meistars Marko Ambrozīni, kurš kopā ar mūsu pašu klavesīna un citu vēsturisko taustiņinstrumentu spēles lepnumu Ievu Salieti apvienosies saskanīgā duetā, kur uzmanības centrā likta tieši vācu lielmiestara Johana Sebastiāna Baha skaņumāksla.
12. jūlijā koncertdienu Rundāles pilī iesāks pasākumi bērniem – dažādas radošās darbnīcas un muzikāls uzvedums “Princese un trīs burvju mīklas”. Muzikālā pasaka būs pārpilna ar neparastiem notikumiem un spilgtiem tēliem. Lomās iejutīsies solisti – Jolanta Strikaite, Mārtiņš Zvīgulis, Gundars Grasbergs, Markuss Riva, Evija Martinsone. Īpašu atmosfēru radīs Pēteris Vaickovskis (klavesīns), Raimonds Melderis (baroka vijole), Ainārs Paukšēns (viola da gamba), Ieva Nīmane (senie pūšaminstrumenti), Mārtiņš Miļevskis (sitaminstrumenti), stāstniece Karina Bērziņa, laikmetīgās dejas grupas “Vendija” dejotāji un Rīgas Doma kora skolas dziedātāji.
Savukārt 12. jūlija vakarā Rundāles pils dārzā festivālu noslēgs Antonio Vivaldi vijolkoncertu cikls “Gadalaiki” - viens no populārākajiem akadēmiskās mūzikas opusiem, kas piedzīvojis neskaitāmus ieskaņojumus un interpretācijas visā pasaulē. Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim 18. gadsimta mūzikas pērles - līdzās franču baroka pārstāvja Žana Filipa Ramo svītai no alegoriskās traģēdijas “Zoroastrs” skanēs arī fragmenti no vācu meistara Georga Filipa Tēlemaņa izslavētā krājuma Tafelmusik un viņa tautieša Georga Frīdriha Hendeļa ikoniskajiem Concerti Grossi. Bet koncerta otrajā dāļā kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, diriģenta Andra Veismaņa vadībā, Vivaldi “Gadalaikus” atskaņos spožais “Berlīnes filharmoniķu” koncertmeistars, vijolnieks Daišins Kašimoto.
Biļetes „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā.
„Senās mūzikas festivāla“ tīmekļvietne www.smf.lv.
Papildu informācija:
Ieva Mora
VISA “Latvijas Koncerti” sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: +371 26409474
E-pasts: ieva.mora@latvijaskoncerti.lv