Nacionālā Kino centra rīkotais tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons Valsts svētkos notiks jau 20. reizi, un jau 5. reizi svētku programma ir pieejama arī tautiešiem visā pasaulē tiešsaistē, portālā filmas.lv. Klātienes kinoseansi notiek Rīgā, kinoteātrī „Splendid Palace”, abi Maratona formāti skatītājiem pieejami bez maksas, portālā filmas.lv – četras pilnmetrāžas filmas, viena dokumentāla īsflma un animācijas īsfilmu cikls.
Abās svētku programmās zināma uzmanība veltīta faktam, ka tieši maija pirmajās dienās aprit 20 gadi, kopš Latvija uzņemta Eiropas Savienībā. Eiropas kontekstus un sadarbības iespējas iezīmē gan vairāku filmu tematika, gan fakts, ka daļa no svētku maratonā iekļautajām filmām saņēmušas Eiropas finansējumu no fonda Radošā Eiropa MEDIA, kas jau 10 gadus atbalsta Latvijas filmu nozari.
NKC portālā filmas.lv svētku programmā būs iekļautas vairākas filmas, kas saistītas ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, īpašākā no tām – dokumentālu īsfilmu antoloģija ES (2004), kuru veidojuši 12 režisori, filmējot katrs kādu ļoti atšķirīgu varoni dažādās Latvijas malās, bet vienā un tajā pašā dienā – 2003. gada 20. septembrī, kad Latvijā notika tautas nobalsošana par vai pret iestāšanos Eiropas Savienībā. Par laiku pirms 20 gadiem stāsta arī divas dokumentālās filmas, kas pirmizrādi piedzīvoja 2004. gadā, – režisora Daiņa Kļavas un operatora Valda Celmiņa poētiskais un gleznieciskais Latvijas vērojums Piejūra un režisores Lailas Pakalniņas filma Autobuss, kurā iemūžināta sarežģītā daudzu robežu šķērsošana, braucot cauri Igaunijai, Latvijai un Lietuvai, kamēr tās vēl nav iestājušās Eiropas Savienībā.
Tiešsaistē būs skatāmas arī jaunas spēlfilmas, kuru ražošanā ieguldīts Eiropas finansējums, – režisores Ināras Kolmanes Mātes piens (2023) un režisora Jura Poškus Saule spīd 24 stundas (2023) ar Andri Keišu galvenajā lomā. Bet vismazākajiem skatītājiem paredzēts režisora Edmunda Jansona populārais animācijas īsfilmu cikls Lupatiņi, kura centrā ir dzejnieces Ineses Zanderes un mākslinieces Ūnas Laukmanes iztēlē dzimušie draugi Zeķīte, Cimdiņš, Spilventiņš un Lakatiņš.
Portāla filmu programma būs pieejama 4. maijā visu diennakti visā pasaulē (atbilstoši katras valsts vietējam laikam).
Tradicionālo 4. maija Latvijas filmu maratonu rīko Nacionālais Kino centrs, atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība, LNA Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, Radošā Eiropa MEDIA Latvijas birojs un Latvijas filmu studijas.
SVĒTKU PROGRAMMA PORTĀLĀ FILMAS.LV –
A – animācijas filma
D – dokumentālā filma
S – spēlfilma
LUPATIŅI (2010-2020, Edmunds Jansons, A, 9 x 5’)
Vismazākajiem skatītājiem domāts seriāls, kura centrā ir dzejnieces Ineses Zanderes un mākslinieces Ūnas Laukmanes iztēlē dzimušie draugi Lupatiņi – Zeķīte, Cimdiņš, Spilventiņš un Lakatiņš. Viņu piedzīvojumi veidoti neparastā animācijas tehnikā – kolāžā no auduma gabaliņiem, pogām, lentītēm un mežģīnēm, piedaloties gandrīz dzīvam Kaķim, kurš runā Kaspara Znotiņa balsī. Paši Lupatiņi runā īstu bērnu balsīs un daudzveidīgos piedzīvojumos ļauj mazajiem skatītājiem vienkāršā un asprātīgā veidā iepazīties ar pieaugušo pasaules parādībām.
ES (2004, 12 režisori, D, 76’)
Dokumentālu īsfilmu antoloģija, 12 nelieli stāsti, ko veidojuši 12 Latvijas režisori, filmējot dažādus varoņus visās Latvijas malās, bet vienā un tajā pašā dienā – 2003. gada 20. septembrī, kad notika tautas nobalsošana par vai pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.
Filmas idejas autors ir režisors un operators Ivars Zviedris, dokumentālo īsfilmu varoņi – laucinieks Ēriks Baltgalvis no Igaunijas pierobežas (režisore Inese Kļava), Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga (režisors Krišs Ozols), Riežupes alu „ragana” Rita Štofreigena (režisors Andis Mizišs), Karostas mākslinieces Agnese Bule un Kristīne Briede (režisors Dainis Kļava), Valkas pilsētas mērs Vents Krauklis (režisore Baiba Lagzdiņa), divi jaunlaulāto pāri – Jekaterina un Romans Gavrilovi un Olga un Konstantīns Čerņavski (režisore Arta Biseniece), politologs Nikolajs Neilands (režisors Roberts Vinovskis), Latgales vecpuisis Alberts Daudzvārdis no Šķaunes Krievijas pierobežā (režisore Aija Bley), dzejniece un tobrīd apcietinātā Maira Asare (režisore Kristīne Želve), Raiskuma zemnieks un amatnieks Jānis Kiršteins (režisore Antra Cilinska), zvejnieks Melnais Jānis (Jānis Filoņenko) un mākslinieku bohēma Kurzemes jūrmalā (režisors Edmunds Jansons).
AUTOBUSS (2004, Laila Pakalniņa, D, 58’)
Autobuss Tallina–Kaļiņingrada vienas nakts laikā šķērso trīs valstu robežas, tas no Igaunijas iebrauc Latvijā, pēc tam Lietuvā un Krievijā. Ir 2003. gads, Baltijas valstis vēl nav Eiropas Savienībā, un katras valsts robežsargi no pusaizmigušajiem pasažieriem savāc pases, lai nestu uz robežapsardzes punktu pa vienai ieskenēt. Taču autobuss nav vienkārši telpa uz riteņiem, kas pārvietojas pa citu telpu (telpa telpā, valsts valstī), autobuss ir tādas kā īslaicīgas piespiedu mājas dažādu tautību un sociālo slāņu pārstāvjiem.
PIEJŪRA (2004, Dainis Kļava, D, 26’)
Šaurā, smilšainā piekrastes strēle ir neitrālā zona, kas vienādā mērā pieder kā jūrai, tā zemei. Šai zonai piemīt kāda neparasta īpatnība – tā pievelk cilvēkus gandrīz vai ar magnētisku spēku, pārvēršot piekrasti tādā kā spēļu laukumā, kurā sadzīvo vecais ar jauno, pirmatnīgais ar civilizēto, tradicionālais ar moderno.
Filmas Piejūra gleznieciski klusinātais, asprātīgu detaļu papildinātais vērojums, tverot piekrastes ainavu dažādos diennakts laikos un dažādos emocionālos stāvokļos, atklāja Latvijai jaunu, talantīgu operatoru Valdi Celmiņu un kārtējoreiz apstiprināja Vides Filmu studijas (VFS Films) pamatotās ambīcijas kā vienai no profesionālākajām filmu studijām Latvijā.
2006. gadā filma Piejūra tika atlasīta Karlovi Varu starptautiskā kinofestivāla dokumentālo filmu konkursa programmai.
MĀTES PIENS (2023, Ināra Kolmane, S, 112’)
Filma veidota pēc starptautiski populārā rakstnieces Noras Ikstenas romāna Mātes piens / Soviet Milk motīviem. Jauna, daudzsološa ārste konfliktā ar totalitāro padomju režīmu zaudē visu – karjeru, mīlestību pret dzīvi un pat mātes instinktu, liedzot savam bērnam mātes pienu. Taču meita pieaugot kļūst par viņas vienīgo atbalstu, cenšas palīdzēt mātes depresijai un pati mācās izdzīvot nomācošajā padomju režīmā. Mātes un meitas dzīvesstāsti norisinās padomju okupētajā Latvijā laikposmā no 1945. gada līdz 1989. gadam.
Filma Mātes piens kinoteātros kļuva par 2023. gada populārāko Latvijas filmu, nacionālās kinobalvas Lielais Kristaps ietvaros filma saņēma Skatītāju balvu, uzvarot sabiedriskā medija LSM.lv balsojumā, un arī kinoteātra Splendid Palace speciālbalvu kā gada apmeklētākā filma šajā kinoteātrī.
SAULE SPĪD 24 STUNDAS (2023, Juris Poškus, S, 107’)
Mārtiņš paša spēkiem sasniedzis „latviešu sapni”, viņam šķietami ir viss, kas nepieciešams laimīgai dzīvei – statuss sabiedrībā, augsts labklājības līmenis un skaista draudzene. Tomēr, svinot 40 gadu jubileju, viņu sāk urdīt jautājums – vai tiešām tas ir viss? Ko tālāk?
Mārtiņš nolemj pārdot savu biznesu un „sākt dzīvot”, taču draudzene pēkšņi uzstāda ultimātu un pieprasa izlemt, vai viņš grib precēties vai šķirties. Un Mārtiņš pieķeras domai, kas dzimusi viskija sildītā sarunā ar draugiem, – jābrauc uz Ziemeļpolu!
Papildu informācijai:
Kristīne Matīsa,
NKC filmu nozares informācijas speciāliste,
+371 26129954, kristine.matisa@nkc.gov.lv
Portāla filmas.lv un 4. maija filmu maratona projekta vadītāja:
Zigita Saulīte,
+371 29485939, zigita.saulite@nkc.gov.lv