Nacionālais Kino centrs (NKC) apstiprinājis 2026. gada filmu ražošanas konkursa rezultātus: ar konkursā pieejamo finansējumu 1 257 775 EUR tiks uzsākta 14 filmu ražošana – trīs pilnmetrāžas spēlfilmas, septiņas dokumentālās filmas un četras animācijas filmas (tai skaitā divi animācijas īsfilmu cikli).
No konkursā pieejamā finansējuma spēlfilmu projektiem piešķirts 486 677 EUR, atbalstot trīs jaunu spēlfilmu ražošanas sākšanu.
Spēlfilmu komisijas eksperte, kinokritiķe Kristīne Simsone formulē: “Šogad spēlfilmu ražošanas konkursā komisija izvērtēja kopumā 15 iesniegtos projektus. Ņemot vērā būtiski ierobežoto finansējumu, lēmums atbalstīt tikai trīs darbus bija īpaši sarežģīts. Jāuzsver, ka ievērojama daļa iesniegto projektu apliecina augstu kvalitāti un vēlreiz apstiprina Latvijas kino nozares profesionāļu radošo kapacitāti. Atbalstam izvēlētie projekti izceļas ar augstu potenciālu uzrunāt plašu auditoriju gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā, tostarp jauniešus. Tematiski tie atspoguļo skaidru režijas vīziju un vienlaikus dod iespēju izskanēt arī jaunās paaudzes autoru balsīm.”
Jaunā režisore Tīna Zariņa debitēs pilnmetrāžas spēlfilmas formātā, sadarbojoties ar pieredzējušo producenti Alisi Ģelzi (studija White Picture), filma Mēle stāstīs par dumpīgu pusaugu meiteni Karolīnu, kura grib uzstāties pankmūzikas festivālā, bet uzvedības problēmu dēļ nosūtīta kopā ar omi uz sanatoriju, kur satiek noslēpumainu zēnu Teo. Režisors Viesturs Kairišs studijā Nafta Films sadarbībā ar Igaunijas un Polijas studijām veidos spēlfilmu Rekonstrukcija, tās stāsta centrā ir tēvs, kurš pēc smagas diagnozes saņemšanas dodas meklēt savu atsvešinājušos meitu, mēģinot izzināt citu cilvēku atmiņas un pēc tām rekonstruēt meitas nesenās pagātnes pēdas. Studijā VFS Films sadarbībā ar producentu Uldi Cekuli, operatoru Valdi Celmiņu un scenārija līdzautoru Staņislavu Tokalovu režisors Toms Harjo uzņems spēlfilmu Patiesībā – stāstu par stingri reliģiozā ģimenē augušo Marku, kurš pieaugot saskaras ar dzīves realitāti un spiests pārdzīvot uzskatu sadursmes, dubultas dzīves draudus un emocionālus sarežģījumus.
Dokumentālo filmu projektiem konkursā piešķirti 439 465 EUR, atbalstot dažādu paaudžu režisorus un daudzveidīgu tēmu loku stilistiskā daudzveidībā un sociāli aktuālā tematikā gan Latvijas ietvaros, gan plašākā tvērumā. Režisors Ivars Zviedris kopā ar ilggadējo domubiedru operatoru Haraldu Ozolu filmā Eiropas garoza pētīs Eiropas Savienības tālāko malu austrumos – Latvijas-Krievijas-Baltkrievijas pierobežu un tās iedzīvotājus, kuru vairs nav palicis daudz. Režisors Armands Začs studijā Mistrus Media veidos filmu Patvērums, jautājumus par kara draudu laikā aktuālās civilās aizsardzības problēmām centrējot ap jaunu arhitekti, kuras darbs ir apsekot pazemes telpas un pielāgot tās bumbu patvertnes vajadzībām. Režisore un scenāriste Ieva Ūbele studijā Baltic Balkan Productions kopā ar sadarbības partneriem Horvātijā un Grieķijā veidos personisku stāstu Balss lūzums par zaudējuma izsāpēšanu, tikmēr režisors Dāvis Sīmanis Studijā Lokomotīve uzņems dokumentālu eseju Skaļākā vieta uz pasaules par ekstrēmu troksni, kas iezīmē robežu starp dzīvību un iznīcību un vienlaikus atklāj mūsdienu realitātes traģēdijas – karu, klimata pārmaiņas vai politisko radikalizāciju, rādot, kā skaļākās vietas pasaulē kļūst par globālo satricinājumu simptomiem, ietekmējot cilvēka ķermeni, psihi un sabiedrību. Režisori Raitis un Lauris Ābeles (Tritone Studio) dokumentālā kino un animācijas apvienojumā veidos filmu 15 x 15 cm saules, stāstot par traģiski nežēlīgu situāciju Ukrainā, kur krievu armija, okupējot Zolotinkas ciemu, uz gandrīz mēnesi iesloga skolas pagrabā vairāk nekā 300 ciema iedzīvotāju, ieskaitot zīdaiņus un sirmgalvjus. Režisore Dzintra Geka-Vaska turpina portretēt nozīmīgas savas paaudzes kultūras personības, veidojot filmu Amanda Aizpuriete. Dzejniece un Mīlestība, bet režisori Krista Burāne un Kārlis Lesiņš uzņems “dokumentāri satīrisku ekodetektīvu” Baltijas izciršana, kurā dabas aizstāve, kinorežisors un pilsoniski aktīvs komiķis savu bērnu nākotnes vārdā dodas ceļojumā, lai pētītu, kas slēpjas aiz agresīvās mežu izciršanas politikas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Animācijas filmu projektiem šogad tiek piešķirti 331 633 EUR, atbalstīšanai izvirzītas divas īsfilmas un divi animācijas īsfilmu cikli. Viens no tiem turpina skatītājiem jau pazīstamu varoņu gaitas, studijā Sunday Rebel Films veidojot otro sezonu režisoru Ilzes Lasmanes-Brožes un Raita Kalniņa seriālam Urga, Jo & Po. Savukārt studijā Animācijas Brigāde sākta sadarbība ar jaunās paaudzes māksliniekiem, veidojot īsfilmu ciklu Smalkie kaimiņi – šajā konkursā atbalstītas divas pirmās īsfilmas, kuras radīs režisore Lība Ieva Ratniece, scenārija autore Līva Jevdokimova, māksliniece Marta Grantiņa, producente Emīlija Lenkēviča. Studijā Atom Art taps jauna režisores Lizetes Upītes īsfilma Ceļā – par to, ka attiecību beigas pietuvojas nemanāmi un, ja pāris turpina klusēt un nesadarboties, tad aizvainojums un dusmas visu iznīcina. Režisors un scenārija autors Ivo Briedis un mākslinieks Valdis Brože veidos filozofisku stāstu par situāciju, kurā cilvēks uzkonstruē sev ērtu un šķietami drošu laiktelpu, bet pārblīvētā un steigas dzītā zemeslode vairs neiztur rotācijas ātrumu un sašķīst elementos…
Detalizēta informācija par visiem atbalstītajiem projektiem NKC tīmekļvietnē
Konteksts: Nacionālais Kino centrs (NKC) 2026. gada 19. februārī izsludināja 2026. gada jaunu filmu ražošanas konkursu ar mērķi atbalstīt pilnmetrāžas spēlfilmu un visu garumu animācijas un dokumentālo filmu ražošanu. Projektu iesniegšana noslēdzās 19. martā, konkursā kopumā tika izvērtēti 41 filmu projekti – 19 dokumentālās filmas, 7 animācijas filmas un 15 spēlfilmas. Konkursā iesniegto projektu publiskās prezentācijas notika LKA Nacionālajā Filmu skolā 15., 16. un 17. aprīlī. NKC konkursos 2026. gadā sācis strādāt jauns ekspertu sastāvs, spēlfilmu projektus vērtēja kinokritiķe Kristīne Simsone, režisors un producents Andris Gauja, kinokritiķe un kinorepertuāra programmētāja Daira Āboliņa, dokumentālo filmu projektus vērtēja kinoteātra Kino Bize vadītājs Māris Prombergs, kinozinātniece Inga Pērkone-Redoviča, režisors Andis Mizišs, animācijas projektus – kinokritiķe Ieva Viese, mākslinieks un režisors Jurģis Krāsons, režisors, mākslinieks un pedagogs Dzintars Krūmiņš. Filmu ražošanas konkursā tiek piesaistīti arī sabiedrības pārstāvji, kas ekspertiem sniedz rekomendējošus ieteikumus, atbalstot publiskā finansējuma piešķiršanu tādiem projektiem, kas ir aktuāli un nozīmīgi dažādām auditorijām Latvijā. Projektu izvērtēšanā 2026. gadā kinoteātra Splendid Palace kinorepertuāra projektu vadītāja Māra Cēbere un LTV redaktore Anna Platpīre.
NKC plānotajā filmu nozares konkursu grafikā 2026. gada ietvaros vēl paredzēts konkurss filmu projektu attīstīšanai (tiks izsludināts augustā), nupat noslēgusies projektu iesniegšana šāgada pirmajā konkursā minoritāro kopražojumu atbalstam (līdz 29.04.), otrs konkurss plānots oktobrī. Gandrīz visa gada garumā ir atvērti divi konkursi – ar NKC finansējumu ražošanā esošo filmu atbalsts un atbalsts citiem filmu nozares projektiem; šajos konkursos iesniegtos projektus izskata reizi mēnesī.
Vairāk informācijas par NKC konkursiem:
Inga Blese,
inga.blese@nkc.gov.lv
tālr. +371 29418305