Ar 11. novembri portālā filmas.lv sākas nu jau tradicionālā Patriotu nedēļa, ko Latvijas Valsts svētku laikā rīko Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju, – īpaši izvēlētu filmu izlase, kas bez maksas pieejama jebkurā diennakts laikā un jebkurā vietā pasaulē. Šogad uzmanības centrā – ievērojamais dokumentālists Juris Podnieks (1950-1992) savā jubilejas gadā, 14 filmu izlase, kas skatītājiem būs pieejama līdz 19. novembra pulksten 23:59 (atbilstoši katras valsts laika joslai).
Latvijas kultūrtelpā šogad tiek svinēts Jura Podnieka gads, atzīmējot šīs personības nozīmīgo lomu nācijas vēsturē, tāpēc Patriotu nedēļas piedāvājumā ietilpst gan paša Jura Podnieka darbi, ko viņš veidojis kā operators un režisors (1972–1990), gan arī divas jaunāko laiku filmas, kam Jura Podnieka personība ir iedvesmas avots vai simbolisks tēls. Dokumentālajā filmā Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks (2024) režisores Anna Viduleja un Antra Cilinska vispusīgi izvērtē izcilā dokumentālista radošo darbu un ieguldījumu Latvijas kultūras vēsturē, personības veidošanos un vēlāko ietekmi uz sabiedriski politiskajiem procesiem, viņa prasmi precīzi un asredzīgi notvert laikmeta svarīgākos notikumus Latvijā, Eiropā un grūstošās PSRS impērijas drupās. Filma saņēmusi piecas nominācijas Nacionālajai kinobalvai Lielais Kristaps, apbalvota kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma un par labāko montāžu.
Kā simbolisks un galvenā varoņa dzīvē nozīmīgs tēls Juris Podnieks parādās Viestura Kairiša spēlfilmā Janvāris (2022), kuras darbība risinās galvenokārt 1991. gada barikāžu laikā; tas arī pašam Jurim Podniekam bija traģisks un izšķirīgi svarīgs dzīves posms. Viestura Kairiša filma saņēmusi ne tikai piecas nacionālās kino balvas Lielais Kristaps, bet arī apbalvojumus Romas festivālā Itālijā, Varšavas festivālā Polijā un citur pasaulē.
Paša Jura Podnieka filmu izlasi veido divas daļas – agrīnie darbi, kuros Podnieks ir operators citu režisoru kinodarbos (septiņas īsfilmas 1972–1981), un režijas darbi, sākot ar 1977. gada debiju. Juri Podnieku uz Rīgas kinostudiju atveda viņa tēvs, leģendārais diktors Boriss Podnieks (1924–1995), kura balsī skan visi pēckara gadu kinožurnāli un dokumentālās filmas, arī daudzi no Jura Podnieka pirmajiem darbiem. Pēc mācekļa gadiem, kas pavadīti operatora asistenta amatā, pirmoreiz kā patstāvīgs operators Juris Podnieks strādājis divās dokumentālajās īsfilmās, kas 1972. gadā veidotas pēc Izglītības ministrijas pasūtījuma skolu vajadzībām, iepazīstinot ar Latvijā aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem; abas režisora Vadima Masa filmas iekļautas šajā izlasē.
70. gadu otrajā pusē Juris Podnieks sāka sadarboties ar režisori Laimu Žurginu, kuras uzmanības centrā bija ievērojamas Latvijas kultūras personības, – abu autoru sadarbībā tapušas dokumentālās filmas par dzejniekiem Ojāru Vācieti (Ceturtā dimensija, 1977) un Imantu Ziedoni (Imants Ziedonis. Portrets locījumos, 1979), komponistu Raimondu Paulu (Raimonds Pauls. Portrets ar mūziku, 1977).
Šajā laikā radies arī pasaules kinovēsturē joprojām aktuālais un kinematogrāfiski pārsteidzošais režisora Herca Franka darbs Vecāks par desmit minūtēm (1978) – maza bērna „dvēseles portrets” vienā garā kadrā, skatoties leļļu teātra izrādi un izdzīvojot visu iespējamo emociju gammu. Tieši Juris Podnieks kā operators izgudrojis, kā tehniski realizēt – izgaismot un nofilmēt šo režisora unikālo ieceri, lai filmu varētu uzņemt skatītāju zāles tumsā, desmit minūtes nepārtraucot kinokameras darbību un veidojot īsfilmu, kurā nebūs nevienas montāžas vietas.
Režisora Anša Epnera filma Krustsolis (1981) stāsta par šķēpmetēju treneri Māri Grīvu, kurš izaudzinājis olimpisko čempionu Daini Kūlu, un Juris Podnieks šajā filmā ir ne tikai operators, bet arī aizkadra balss, izjautājot treneri par viņa pieredzi dauzonīgu pusaudžu veidošanā par spēcīgām personībām, kas var sevi disciplinēt sporta sasniegumiem. Savā ziņā šis Jurim Podniekam ir diezgan personisks temats – arī viņš savulaik ar pusaudža gadu riska faktoriem ticis galā, trenējoties sportā – modernajā pieccīņā.
Jau 70. gadu beigās Juris Podnieks sajūt tieksmi pievērsties režijai, un pirmoreiz izmēģināt spēkus viņam ļauj, veidojot kinožurnāla Padomju Latvija 1977. gada 3. izlaidumu. Autors to izveido kā īsfilmu ar nosaukumu Šūpulis, pētot skumjo demogrāfijas situāciju Latvijā un filmējot gan ģimenes, kurās izauguši astoņi vai deviņi bērni, gan speciālistu komentārus par izmaiņām sabiedrībā un dzimstības statistikā.
Pirmā filma režisora statusā ir Brāļi Kokari (1978) – divu Latvijas kultūrai nozīmīgu kordiriģentu dubultportrets –, bet drīz pēc tam Juris Podnieks sāk darbu pie savas pirmās pilnmetrāžas filmas Strēlnieku zvaigznājs (1981), visā Latvijā meklējot vecos latviešu strēlniekus un viņu stāstus par kariem un likteņiem. Ar šo darbu Juris Podnieks spilgti un talantīgi apliecina savu interesi par nacionāli nozīmīgiem tematiem, savukārt starptautisku ievērību viņam atnesa filma Vai viegli būt jaunam? (1986) – unikāls gadījums, kad dokumentālā filma nevis sekojusi notikumiem un iemūžinājusi svarīgākos procesus, bet pati tos izraisījusi, gājusi pa priekšu sabiedrības noskaņojumam un būtiski paplašinājusi uzdrīkstēšanās robežas. Latvijā šī filma kļuva par sociālu fenomenu ar milzīgu rezonansi sabiedrībā, viens no pirmsatmodas laika, tā sauktās perestroikas simboliem, kas iedrošināja arī citus runāt atklāti un drosmīgi, – bez šādas uzdrīkstēšanās nebūtu bijis Atmodas.
Likumsakarīgi, ka Jura Podnieka nākamā pilnmetrāžas filma Krustceļš (1990) ir Atmodas procesu un notikumu iedvesmots darbs, bet jau ar starptautisku dimensiju – filmas caurviju motīvs ir 1990. gada dziesmu svētki Latvijā, kur pirmoreiz pēc ilgiem padomju okupācijas gadiem piedalījās arī trimdas latvieši, bet neatkarības atjaunošanas procesu paralēles Juris Podnieks atrod arī Igaunijā un Lietuvā.
Patriotu nedēļas tiešsaistes festivāls portālā filmas.lv veidots ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva un Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) palīdzību, projektu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.
Filmas tiešsaistē visā pasaulē pieejamas no 11. novembra 00:00 līdz 19. novembra 23:59 atbilstoši katras valsts laika joslai. Patriotu nedēļas programmā filmas tiek demonstrētas latviešu valodā, jo Valsts svētku festivāla kontekstā svarīgs ir atbalsts latviešu diasporai visā pasaulē, palīdzot tautiešiem kopt un saglabāt savu nacionālo identitāti, tostarp valodu.
Patriotu nedēļas filmu kolekcija iekļaujas Jura Podnieka jubilejas gadā, kura ietvaros LKA Latvijas Kino muzejs koordinē dažādus kultūras notikumus – izstādi muzejā, filmu demonstrēšanu klātienes seansos, teorētiskus pētījumus, Podnieka dienasgrāmatās balstītas grāmatas iznākšanu u. c.
Tiešsaistes festivāls portālā filmas.lv
Sagatavoja:
Kristīne Matīsa
NKC speciāliste filmu nozares informācijas jautājumos,
+371 26129954
kristine.matisa@nkc.gov.lv
Zigita Saulīte
Portāla filmas.lv vadītāja
+371 67358875
zigita.saulite@nkc.gov.lv