No 2026. gada 3. marta līdz 13. martam Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu telpā “DUO” (Kronvalda bulvāris 4) norisināsies izstāde “Diplomdarbs ir mākslas darbs /arhīva izpēte / 1949 – 1991 / keramika / stikls / tekstils / interjers”. Tā aicina ielūkoties akadēmijas diplomdarbu arhīva izpētes procesā un diskutēt par padomju perioda Latvijas mākslas mantojumu.
Izstāde iepazīstina ar digitalizēto Latvijas Mākslas akadēmijas diplomdarbu kolekciju, ko papildina interaktīva keramikas un stikla karte. Digitālā kolekcija šobrīd aptver LMA Informācijas centrā uzkrātās liecības par keramikas, stikla, tekstila un interjera studiju noslēguma darbiem, kas tapuši laika posmā no 1949. līdz 1991. gadam. Foto attēli pārsvarā uzņemti diplomdarbu aizstāvēšanas laikā. Divu gadu izpētē konstatēts, ka vizuālais materiāls atklāj tikai pusi no kopējā klāsta – dokumentēti 154 keramikas, 41 stikla, 241 interjera, 160 tekstila mākslas darbi –, tādēļ uzsākta trūkstošo attēlu apzināšana un digitālās kolekcijas papildināšana no privātiem arhīviem. Ar izstādes palīdzību aicinām absolventus un viņu piederīgos atsaukties un papildināt diplomdarbu foto arhīvu.
Sociālistiskajā iekārtā mākslas kvalifikācijas darbiem bija jābūt sabiedriski derīgiem, jānonāk publiskos interjeros, eksterjeros, pilsētvidē vai masu rūpniecībā. Vairāki no tiem ir saglabājušies līdz mūsdienām un uzdod eksistenciālus jautājumus: Vai tie ir saudzējami mākslas darbi? Vai tas ir Latvijas kultūras mantojums? Diplomdarbu mākslinieciskā vērtība bieži patīkami pārsteidz, un radošās idejas izrādās saglabājušas svaigumu cauri gadu desmitiem. Lai uzskatāmi ilustrētu kopīgo un atšķirīgo mūsdienu situācijā, digitālās kolekcijas reprezentāciju papildina starppaaudžu dialogs. Ekspozīcijā iekļauti divi radniecīgai tēmai veltīti diplomdarbi – krāšņs Laimas Kaugures gobelēns (1982) un aktuālās teorijās bāzēta Madaras Kvēpas foto instalācija (2025).
Izstāde ir etaps plašākā izpētes procesā, kam svarīgas ir diskusijas, lai pētniekus, māksliniekus un ikvienu interesentu rosinātu paraudzīties uz tēmu no dažādiem rakursiem un reģionālā kontekstā. Tādēļ aicinām pievienoties atvērtajām lekcijām un diskusijām par lietišķo mākslu, dizainu un mākslas izglītību 20. gadsimta 2. pusē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā.
5. martā pieredzē dalīsies pētnieces Karolīna Jakaite (Lietuva) un Kaja Lobjakasa (Igaunija).
12. martā ar lekciju par Latvijas augstākās mākslas izglītības situāciju un jauno mākslinieku iespējām padomju periodā uzstāsies Andris Teikmanis. Pēc lekcijas atvērtā sarunā par politikas, etnogrāfijas un mākslas attiecībām iesaistīsies pētnieces Ilze Boldāne Zeļenka, Daina Bleiere, Anete Karlsone, Ieva Pīgozne un Inese Sirica.
Izstādes darba laiks: no pirmdienas līdz piektdienai plkst. 10.00-18.00.
Izstādes komanda: Dr. art. Inese Sirica (pētniecība), Ieva Stalšene (scenogrāfija), Ingus Sproģis (grafiskais dizains), Aiga Dzalbe (teksts), Andris Vītoliņš (tehniski radošais atbalsts), Aivars Balodis (tehniskais atbalsts).
Izstāde notiek Latvijas Zinātnes Padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Etnogrāfs, sabiedrība, māksla: etnoloģijas un mākslas simbioze un padomju koloniālisma diskurss Latvijā” (lzp-2023/1-0052). Viens no projekta uzdevumiem ir Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas, stikla, tekstila un interjera diplomdarbu arhīva digitalizācija.
Diplomdarbu digitalizāciju veica: Jūlija Abramova, Santa Sleikša, Una Valtere, Inese Sirica.
Izstādes diskusijas atbalsta: Erasmus+.
Sadarbības partneri: ISSP galerija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālā bibliotēka, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts.
Papildu informācijai:
inese.sirica@lma.lv