Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju* un nozares profesionālajām organizācijām sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi,” nosakot obligātās autoruzraudzības saturu un gadījumus, kad obligāti veicama projekta autoruzraudzība. Veiktās izmaiņas valdība apstiprināja 2. decembra sēdē.
Autoruzraudzība ir būtisks un neaizvietojams būvniecības procesa elements, kas nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību – no kultūras mantojuma saglabāšanas līdz publisko līdzekļu efektīvai izmantošanai. Eiropas mēroga arhitektūras politika un Davosas deklarācijā paustās vērtības un kvalitātes sistēma iestājas par augstas kvalitātes būvēto vidi, kas tiks nodota mantojumā nākamajām paaudzēm. Obligātā autoruzraudzība nepieciešama augstvērtīgas un drošas būvētās vides nodrošināšanai sabiedrības interesēs: kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības zonās, trešās grupas būvēm un publiskā finansējuma objektiem.
Autoruzraudzības mērķis ir kontrolēt būvprojekta īstenošanas atbilstību būvprojektā ietvertajiem arhitektoniskajiem, inženiertehniskajiem un funkcionālajiem risinājumiem. MK noteikumu grozījumu projektā ir noteikti konkrēti gadījumi, kad autoruzraudzība obligāti veicama publiskai un privātai personai un ir noteikti gadījumi, kad autoruzraudzību var neveikt.
MK noteikumu grozījumi paredz, ka autoruzraudzību obligāti veic šādām arhitektūras un būvkonstrukciju daļām:
- valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem;
- otrās un trešās grupas ēku jaunai būvniecībai vai pārbūvei pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, ja pārbūve skar fasādes risinājumus, izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku un palīgēku būvniecību;
- publiskai personai piederošai trešās grupas būvei, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja;
- jaunas ēkas būvniecībai, ēkas pārbūvei un restaurācijai;
- inženierbūves ar publisku funkciju jaunai būvniecībai un pārbūvei.
Grozījumi arīdzan paredz, ka autoruzrauga profesionālā kompetence nav aizstājama ar citu būvniecības dalībnieku (būvuzraugu, būvdarbu vadītāju, būvinspektoru) kompetenci. Autoruzrauga funkcijas nedublē būvuzrauga pienākumus. Dublēšanās rodas tikai no līgumslēdzēju prakses, nevis no tiesiskā regulējuma. Tikai sertificēts arhitekts pēc profesijas standarta un sertifikācijas ietvara var pilnvērtīgi veikt autora uzraudzību arhitektoniskās kvalitātes īstenošanai.
MK noteikumu grozījumu projekta izstrādē būtisku ieguldījumu sniedza biedrība “Latvijas Arhitektu savienība,” kura organizēja vairākas, metodiski vadītas diskusijas un konsultācijas ar nevalstiskajām un profesionālajām organizācijām – biedrību “Latvijas Būvinženieru savienība”, biedrību “Latvijas būvkonstrukciju projektētāju asociācija”, biedrību “Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija”, biedrību “Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība”, biedrību “Latvijas Ainavu arhitektu asociācija”, biedrību “Latvijas Būvuzņēmēju apvienība”, kā arī Ekonomikas ministrijas konsultatīvajām koordinējošajām institūcijām - Latvijas Būvniecības padomi, “Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansi”, būvuzņēmumu, būvvalžu, privāto un publisko attīstītāju pārstāvjiem.
Normatīvā regulējuma izmaiņu veikšanā iesaistītie nozares pārstāvji uzsvēra, ka obligātās autoruzraudzības satura skaidrojums ir nepieciešams nozarē strādājošajiem profesionāļiem, kā arī grozījumi ir būtiski publiskā finansējuma objektiem iepirkumu veikšanā un līgumu slēgšanā, lai neveidotos pārrāvums likumdošanā, kas var radīt gan pārpratumus, kā arī juridiskas sekas līgumslēdzējiem. Informatīvi un skaidrojoši pasākumi tiks veikti sadarbībā ar nozaru profesionālajām organizācijām.
* - MK š.g. 25. aprīlī pieņēma grozījumus MK noteikumos Nr. 500, kas cita starpā precizē būvprojektu autoruzraudzības veikšanas regulējumu. Vienlaikus KM un EM sadarbībā ar nozares profesionālajām organizācijām tika uzdots, sagatavot izmaiņas MK noteikumos, nosakot gadījumus, kad ir obligāti veicama projekta autoruzraudzība un autoruzraudzības saturu.