Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2025 finālisti apbalvošanas ceremonijā
Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2025 finālisti apbalvošanas ceremonijā, foto: Lauris Aizupietis.

Ceturtdien, 5. jūnijā, svinīgā pasākumā «Sporta 2» kvartālā tika paziņoti Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2025 ieguvēji, godinot labākos dizaina darbus produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu kategorijās. Grand Prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēma aģentūra «Magic» par labdarības maratonam «Dod pieci!» īstenoto kampaņu «Slimība izārda, cerība dziedē!». Savukārt «Jaunā dizainera» titulu ieguva Zanda Seņkova par «Randevú» sēdmēbeļu kolekciju ar slēptu BDSM funkciju. Žūrija piešķīra arī četras atzinības, un savu speciālo balvu pasniedza arī Patentu valde un «JCDecaux».

Ceturtdienas vakarā dizaina kopiena pulcējās Latvijas Dizaina gada balvas 2025 apbalvošanas ceremonijā «Sporta 2» kvartālā, lai godinātu šī gada labākos dizaina darbus. Uzvarētājus sveica arī kultūras ministre Agnese Lāce: «Latvijas Dizaina gada balva nav tikai stāsts par uzvaru. Tā apliecina, ka Latvijā ir ļoti spēcīgi radošo industriju pārstāvji, kas rada kvalitatīvus darbus un ar savu veikumu stiprina valsts tēlu pasaulē. Jūs esat pierādījuši, ka kvalitatīvs dizains ir ne tikai funkcionāls, bet arī cilvēkiem saprotams un jēgpilns. Latvija patiesi var lepoties ar radošiem, starptautiski konkurētspējīgiem profesionāļiem, kuri nebaidās no pārdrošāko ideju īstenošanas.»

«Finālistu darbi bija patiešām izcili, un, izvēloties laureātus, padziļināti diskutējām gan par katras kategorijas uzvarētāju, gan Grand Prix ieguvēju. Vērtējot darbus, ņēmām vērā daudzpusīgus vērtēšanas kritērijus — no estētikas un tehniskā izpildījuma līdz sabiedrības iesaistei un kultūras vai ekonomiskajai nozīmei —, un būtiska nozīme bija arī finālistu publiskajām prezentācijām. Priecēja darbu un domāšanas oriģinalitāte, kā arī plašais tematu loks, ko dizains spēj aptvert. Konkursa uzvarētāji ne tikai apliecina dizaina izcilības spēku, bet arī izceļ kopradīšanas un sadarbības nozīmi,» komentē konkursa fināla žūrijas priekšsēdētājs Andrē Pulheims (André Poulheim).

Latvijas Dizaina gada balvas 2025 ieguvēji

Grand Prix ieguvējs un komunikācijas dizaina kategorijas uzvarētājs: 
kampaņa «Slimība izārda, cerība dziedē!». Darba autors — «Magic». Darba pasūtītājs — Latvijas Sabiedriskais medijs.

 

Produktu dizaina kategorijas uzvarētājs:
krēsls bērniem «The Moon Chair». 
Darba autors — Marks Litvjakovs. Darba pasūtītājs — «Wigiwama».

Pakalpojumu dizaina kategorijas uzvarētājs:
«Dores» piedāvājuma «Māju saime» optimizācija un komunikācijas dizains.

Darba autori: «Overpriced» un «Gateris Works». Darba pasūtītājs — «Dores».

Vides dizaina kategorijas uzvarētājs:
Tabakas fabrikas tehnisko ēku piemērošana Latvijas Kultūras akadēmijas vajadzībām.
Darba autors — arhitektu birojs «NRJA». Darba pasūtītājs — VAS «Valsts nekustamie īpašumi», Latvijas Kultūras akadēmija.

Digitālo risinājumu kategorijas uzvarētājs:
Jaunā E–veselības iedzīvotāju portāla prototips. Darba autori — «Asteroid», «Mobilly», «ZZ Dats». Darba pasūtītājs — Nacionālais veselības dienests.

«Jaunā dizainera» balvas ieguvējs:
Modulāru sēdmēbeļu kolekcija ar slēptu BDSM funkciju «Randevú».

Darba autore — Zanda Seņkova, darba vadītāja — Ilze Gūtmane. Darba pasūtītājs — Rīgas Tehniskā universitāte.

Žūrijas atzinības

  • Keramikas sakņaugu glabātuves «Džūkste». Darba autors — Ādams Sūna. Darba pasūtītājs — MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola.
  • Grāmata «The Kardashev scale». Darba autore — Elīza Roberta Āķīte. Darba pasūtītājs — Latvijas Mākslas akadēmija.
  • Audiovizuālā izstāde «Dzīvais cimds». Darba autors — dizaina studija «Overpriced». Darba pasūtītāji — Cēsu muzejs, biedrība «Cimdu ceļš».
  • Interaktīva instalācija–rotaļu laukums bērniem «Rotaļu skatuve». Darba autori — Linda Vigdorčika un Renāte Lagzdiņa. Darba pasūtītājs — Valmieras novada pašvaldība.

Patentu valdes speciālo balvu saņēma:
Zvilnis «Daydreamer». Darba autors un pasūtītājs — «Onlyonly studio».

Patentu valdes balva ietver konsultatīvu atbalstu veiksmīgākai sava radītā dizaina, uzņēmuma intelektuālā īpašuma aizsargāšanai. Ar šo balvu Patentu valde vēlas sekmēt dizaina profesionāļu izpratni par intelektuālā īpašuma aizsardzību, kā arī veicināt Latvijas dizaina nozares attīstību ilgtermiņā, tostarp plašāku dizaina lietojumu uzņēmējdarbībā un publiskajā sektorā, tādējādi stiprinot šo abu jomu sadarbību un labāko risinājumu komercializāciju.

Savukārt «JCDecaux» savu īpašo balvu — komunikācijas atbalstu plašākas auditorijas sasniegšanai — pasniedza Latvijas vannu ražotāja «PAA» un pasaulslavenā dizainera Karima Rašida kopīgā sadarbībā radītajai vannas istabas produktu kolekcijai «Pointe».

Latvijas Dizaina gada balvai 2025 kopumā tika iesniegti 128 darbi, no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzīja 59 pieteikumus, ko spraigās diskusijās vērtēja fināla žūrijas eksperti, izvirzot 21 finālistu. Darbu vērtēšana turpinājās ar finālistu darbu prezentācijām LIAA Radošo industriju pārstāvniecībā.

Fināla žūrijā darbojās seši pieredzējuši dizaina profesionāļi. Līdzās Latvijas pārstāvjiem darbus vērtēja trīs ārvalstu eksperti:

  • Andrē Pulheims (André Poulheim) — produktu dizainers, vācu dizaina studijas «Noto» dibinātājs;
  • Mārja Mēmetsa (Maarja Mäemets) — igauņu māksliniece, dizainere un kuratore, Tallinas lietišķās mākslas triennāles organizatore;
  • Juļus Senūns (Julius Seniūnas) — lietuviešu arhitektūras un zīmolu dizainers, studijas «Praktika» līdzdibinātājs;
  • Maija Rozenfelde — dizaina direktore un partnere «KID Design», Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore;
  • Reinis Leo Miķelsons — dizainers un arhitekts, studijas «Gateris Works» līdzdibinātājs;
  • Ilze Grava — intelektuālā īpašuma jomas eksperte, pārstāv Patentu valdi.

Fināla žūrija vērtēja iesniegtos darbus atbilstoši konkursa nolikumā definētajiem vērtēšanas kritērijiem:

  • idejas oriģinalitāte un jaunrade,
  • problēmas nostādne un risinājumu atbilstība darba uzdevumam,
  • koprade, ieinteresēto pušu iesaiste un sadarbība darba procesā,
  • funkcionalitāte un tehnoloģiskais risinājums,
  • estētika un citas pieredzes kvalitātes dimensijas,
  • ekonomiskā nozīmība, ilgtspēja un apritīgums,
  • sociālā nozīmība, iekļaušana, pieejamība un piekļūstamība.

Būtiski atzīmēt, ka, lai saglabātu pilnīgu objektivitāti, dažās no kategorijām darbus vērtēja pieci fināla žūrijas pārstāvji, izslēdzot tos, kuri tieši vai pastarpināti piedalījušies darbu tapšanā. Pakalpojumu dizaina kategorijā vērtēšanā nepiedalījās Reinis Leo Miķelsons, savukārt komunikācijas dizaina un «Jaunā dizainera» balvas darbu vērtēšanā neiesaistījās Maija Rozenfelde.

Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī veicināt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību. Latvijas Dizaina gada balva ar Kultūras ministrijas atbalstu dibināta 2017. gadā. Līdz 2025. gada jūnijam to organizē Latvijas Dizaina centrs.

Latvijas Dizaina centrs ir Eiropas Dizaina asociāciju apvienības (BEDA) biedrs un Eiropas Komisijas stratēģiskās iniciatīvas «Jaunais Eiropas Bauhaus» oficiālais partneris. Latvijas Dizaina centrs piedalās nacionālās dizaina politikas veidošanā, pētniecībā un izglītošanā, iniciējot sadarbību un stratēģiskas partnerības ar citām dizaina organizācijām, dizaineriem, uzņēmumiem un dizaina lietotājiem. Ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas Dizaina centrs uztur radošo industriju komunikācijas platformu FOLD.

LDGB 2025 laureātu darbu apraksti

Kampaņa «Slimība izārda, cerība dziedē!»

Darba autors — «Magic». Darba pasūtītājs — Latvijas Sabiedriskais medijs

Katru gadu Latvijā vairāk nekā 300 smagi slimu cilvēku meklē palīdzību «Ziedot.lv», jo viņi nevar atļauties uzsākt ārstēšanos. «Slimība izārda, cerība dziedē» — tieši tāpēc šī gada Latvijas sabiedriskā medija ikgadējais labdarības maratons «Dod pieci!» bija veltīts viņu atbalstam. Sadarbībā ar Dundagas rokdarbniecēm tika izveidoti labdarības maratona kampaņas materiāli — gan galvenais vizuālais risinājums, gan tamborējums 3×2 metru lielumā, kas pārsteidza un priecēja gan maratona studijas apmeklētājus, gan garāmgājējus. Šis tamborējums palīdzēja skaidri izteikt kampaņas vēstījumu, kā arī vienoja Latvijas cilvēkus kopīgam mērķim. Tika saziedoti vairāk nekā miljons eiro, kas ir rekords labdarības maratona vienpadsmit gadu vēsturē.

Krēsls bērniem «The Moon Chair»

Darba autors — Marks Litvjakovs. Darba pasūtītājs — «Wigiwama»

«Wigiwama» misija ir palīdzēt ģimenēm veidot vidi, kas bērnos attīsta radošumu un labas gaumes izjūtu. «Moon Chair» ir bērniem paredzēts krēsls ar unikālu mēness formas dizainu. Tas ir veidots no trim moduļiem, kas ļauj krēslu viegli pielāgot dažādiem augumiem vai lietošanas mērķiem — lasīšanai, rotaļām, sapņošanai vai atpūtai pēc steidzīgas dienas. Minimālismā balstītais dizains, tīrās līnijas, patīkamais audums un izsmalcinātā krāsu palete ļauj «Moon Chair» organiski iekļauties jebkurā interjerā — vai tā būtu bērnistaba vai dizainera veidota viesistaba. «Moon Chair» tiek ar rokām radīts «Wigiwama» ražotnē Daugavpilī. Krēsls ir viegls, ērts, izturīgs un praktisks kopšanā. Tā noņemamais un mazgājamais pārvalks ir pieejams deviņos toņos un tas izgatavots no «Oeko–Tex» un «GRS» sertificētiem audumiem.=

«Dores» piedāvājuma «Māju saime» optimizācija un komunikācijas dizains

Darba autori — «Overpriced», «Gateris Works». Darba pasūtītājs — «Dores»

«Dores» fabrika jau 20 gadus ir viens no vadošajiem koka ēku ražotājiem mūsu reģionā un ir palīdzējusi vairāk nekā tūkstotim ģimeņu rast mieru un māju siltumu caur saviem produktiem. Lai saglabātu ilgtspējīga zīmola statusu ne tikai produktu, bet arī dizaina kontekstā, «Dores» uzticēja zīmola atsvaidzināšanu un jauna kataloga izstrādi zīmolu studijai «Overpriced». Izpētes laikā atklājās plašāki komunikācijas izaicinājumi, kas nav sveši arī nozarei kopumā. Ciešā sadarbībā ar klientu tika optimizēts māju piedāvājums un veids, kā tās tiek individualizētas. Tika izstrādāts māju piedāvājuma vizuālais noformējums, jaunā identitāte, kā arī «Dores» māju jaunais katalogs. Caur reducētu piecu projektu «Māju saimi», Latvijas dabas iedvesmotām vizualizācijām, cilvēcīgu valodu, ilustrācijām, fotogrāfiju un citiem jaunieviestiem zīmola elementiem līdzšinējais «Dores» māju piedāvājums ir kļuvis par ceļvedi mierpilnai, saprotamai un apzinātai mājas izvēlei.

Tabakas fabrikas tehnisko ēku piemērošana Latvijas Kultūras akadēmijas vajadzībām

Darba autors — arhitektu birojs «NRJA». Darba pasūtītājs — VAS «Valsts nekustamie īpašumi», Latvijas Kultūras Akadēmija

Vēsturiskās Tabakas fabrikas tehnisko ēku pārbūve par Latvijas Kultūras Akadēmijas Nacionālo Filmu skolu un Zinātņu māju ietver kompleksus vides dizaina risinājumus — arhitektūru, inženiertehniskās sistēmas, ainavu arhitektūru, interjeru, navigāciju un burtveidolu —, radot ērtu un atraktīvu vidi studentiem. Svarīga projekta iezīme ir atkāroti izmantotas konstrukcijas un materiāli. Piemēram, Zinātņu mājas ārsienu apdarei lietots betona bruģis no demontēta celiņa. Arī ēku iekšpusē konstruktīvie elementi un materiāli atstāti atsegti. Kvartāla attīstības kopējā koncepcija noteica ēku funkcionālā dalījuma atspoguļojumu fasādēs, iesegumā un interjerā: Nacionālās filmu skolas ēkas fasādes melnais, spīdīgais tonis un kvadrātveida logi atgādina kino lenti, savukārt Zinātņu mājas fasādes izteiksmīgais koraļļu tonis kalpo kā akcents arī interjerā.

Jaunā E–veselības iedzīvotāju portāla prototips

Darba autori — «Asteroid», «Mobilly», «ZZ Dats». Darba pasūtītājs — Nacionālais veselības dienests

Mainoties paaudzēm un tehnoloģiskajām tendencēm, Latvijas E–veselības sistēmā nepieciešamas pārmaiņas, kas nodrošinātu tās atbilstību mūsdienu digitālajām prasībām un lietotāju gaidām, piemēram, ērtu piekļuvi informācijai mobilajā vidē, atspoguļotās informācijas personalizēšanas iespējas un skaidru struktūru. Galvenais priekšnoteikums šo pārmaiņu īstenošanai ir uz lietotāju centrētas pieejas ievērošana, un E–veselības prototips ir solis ceļā uz to. Tajā parādīta portāla kopējā struktūra, galvenā funkcionalitāte vairāku lietotājstāstu kontekstā. Prototips nodots publiskai izmēģināšanai un viedokļa izteikšanai mājaslapā «Teste.lv» ar mērķi būt par platformu nepieciešamo uzlabojumu plānošanai.

Modulāru sēdmēbeļu kolekcija ar slēptu BDSM funkciju «Randevú»

Darba autore — Zanda Seņkova (darba vadītāja — Ilze Gūtmane). Darba pasūtītājs — Rīgas Tehniskā universitāte

Pieaugot sabiedrības informētībai, arvien samazinās dažādu tabu tēmu stigmatizācija. Viena no tām ir BDSM — seksuālu prakšu kopums, kas ietver erotisku varas apmaiņu. Arvien vairāk cilvēku vēlas izmēģināt un integrēt šīs prakses savā ikdienā, un lielākais šķērslis fantāziju īstenošanai ir tradicionālo BDSM produktu vieglā atpazīstamība un agresīvā estētika, kas rada bažas par līdzcilvēku nosodījumu. Modulāro sēdmēbeļu kolekcija «Randevú» ietver slēptu BDSM funkcionalitāti, piedāvājot inovācijas nozarē, kuras produkti gadiem ilgi ir bijuši vienveidīgi. Kolekcijas mērķauditorija ir piedzīvojumiem atvērti pieaugušie, kuri meklē iespēju jaunu seksuālo pieredžu atklāšanai un uzlabošanai ikdienā, vienlaikus saglabājot diskrētumu un izvairoties no līdzcilvēku nosodījuma. Vienlaikus «Randevú» kolekcijas rosina diskusiju sabiedrībā, turpinot tēmas destigmatizāciju.

Keramikas sakņaugu glabātuves «Džūkste»

Darba autors — Ādams Sūna. Darba pasūtītājs — MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola

Keramikas sakņaugu glabātuves «Džūkste» ir paredzētas kartupeļu, burkānu, sīpolu un ķiploku uzglabāšanai. Lai gan trauku gabarīti izstrādāti konkrētiem dārzeņiem, tie ir piemēroti arī citiem sakņaugiem. Glabātuves paredzēts novietot virtuvē vai pieliekamajā — sev ērtā, viegli pieejamā vietā. Keramika nodrošina dārzeņiem optimālu mikroklimatu — tumsu, sausumu un dabīgu ventilāciju —, kas pietuvina uzglabāšanas apstākļus pagraba videi. Šie faktori ir būtiski dārzeņu ilgstošai svaiguma saglabāšanai, īpaši pilsētvidē, kur pagrabi ne vienmēr ir pieejami. Trauka augšpusē ar jostu piestiprināta džutas auduma «cepure», kas ar savilcēja palīdzību viegli atverama un aizverama, nodrošinot ērtu piekļuvi sakņaugiem un vienlaikus saglabājot atbilstošu mikroklimatu.

Grāmata «The Kardashev Scale»

Darba autore — Elīza Roberta Āķīte. Darba pasūtītājs — Latvijas Mākslas akadēmija

Kardaševa skala ir metode, ar kuru zinātnieki mēra civilizācijas attīstību, balstoties uz enerģijas daudzumu, ko tā spēj izmantot. Lai gan tā ir oficiāla zinātniska mērvienība, šī metode sabiedrībā nav plaši zināma. Vēloties to mainīt, studiju procesa ietvaros autore izveidoja grāmatu, kas iepazīstina lasītājus ar to, kāda varētu būt mūsu ikdienas dzīve katrā Kardaševa skalas attīstības līmenī. Grāmata pēta astoņus cilvēces potenciālās evolūcijas posmus, sākot no resursu izmantošanas uz mūsu planētas līdz galaktisku enerģijas avotu apguvei. Lai padarītu šo sarežģīto tēmu pieejamāku, informācija pasniegta vienkāršotā valodā, papildinot to ar cianotipijas un zīmuļa ilustrācijām. Grāmatas centrālais vēstījums ir aicinājums izvēlēties izaugsmi pār iznīcību un sadarboties ar dabu. Darbs mudina domāt par cilvēces attīstības potenciālu, ja mēs spētu saudzīgi izturēties pret savu planētu un tās resursiem.

Audiovizuālā izstāde «Dzīvais cimds»

Darba autors — dizaina studija «Overpriced». Darba pasūtītāji — Cēsu muzejs, biedrība «Cimdu ceļš».

Izstāde «Dzīvais cimds», piesakot sevi kā audiovizuālu un intelektuālu pieredzējumu, meklē veidus, kā sniegt ieskatu mākslinieces un daiļamata meistares Jettes Užānes pasaulē. Ekspozīcija ļauj apmeklētājam caur dažādiem apzinātiem elementiem un aktivitātēm iepazīt ne tikai lielāko vienkopus izstādīto cimdu kolekciju, bet arī aizdomāties par mākslinieces plašo iekšējo pasauli, sekojot dažādām tematiskajām līnijām jeb balsīm. Paralēli galvenajiem mākslinieces cimdu cikliem izstāde vērš uzmanību uz dabas klātbūtnes nozīmi, dzīves gaitas cikliskumu, funkcionālo pieejamību un rotaļu aspektu ikdienišķajā.

Interaktīva instalācija–rotaļu laukums bērniem «Rotaļu skatuve»

Darba autori — Linda Vigdorčika un Renāte Lagzdiņa. Darba pasūtītājs — Valmieras novada pašvaldība

Marija Montesori reiz rakstījusi, ka rotaļas ir bērnu darbs, uzsverot, ka tieši rotaļās bērni apgūst dzīvē nepieciešamās iemaņas un attīsta savus talantus. Nereti vides, kas vecākiem nav iecienītākās — peļķes, pamesti būvlaukumi, akmeņu kraujas un citas «nevietas» —, bērniem kļūst par vietām, kur viņi aizrautīgi pavada laiku un aug par veseliem un patstāvīgiem pieaugušajiem, ļaujot apzināties savas fiziskās spējas, izvērtēt riskus, saprast rīcības sekas un attīstīt prasmes visdažādāko problēmu risināšanai. Mākslinieces Lindas Vigdorčikas radītā rotaļu skulptūra «Rotaļu skatuve» ir interaktīva mākslas instalācija — skulptūra, kas veidota kā atbilde rotaļu laukumu trūkumam Valmierā un aicinājums pārdomāt, kāda vide visveiksmīgāk veicina bērnu attīstību, kā arī, cik daudz vietas pilsētā atvēlam bērniem un rotaļīgumam. «Rotaļu skatuve» simbolizē drosmīgu un daudzveidīgu pieeju rotaļu vides veidošanai, mudinot uz netipiskiem un bērniem aizraujošiem pilsētvides projektiem, vienlaikus iezīmējot mākslinieku nozīmi šādu vietu radīšanā.

Zvilnis «Daydreamer»

Darba autors un pasūtītājs — «Onlyonly studio»

Dizaina un arhitektūras studijas «Onlyonly» radītais zvilnis «Daydreamer» no jauna pārdomā atpūtas jēdzienu mūsdienu hipersavienotajā laikmetā. Objekts atbild uz jautājumu — kas notiek brīdī, kad novēršamies no nepārtrauktās informācijas «skenēšanas» un ļaujamies apzinātai pauzei? Balstoties uz astoņām precīzi izstrādātām nerūsējošā tērauda kājām, «Daydreamer» paceļ lietotāju dažus centimetrus virs zemes. Zviļņa virsmu veido asimetriski segmentēti, lateksā ietērpti neatkarīgi elementi, kas novieto ķermeni neierastā pozā starp sēdus un guļus stāvokli. Objekta reljefs seko cilvēka auguma aprisēm, iezīmējot specifiskas zonas katrai ķermeņa daļai un tādējādi pastiprinot ķermenisko apziņu. «Daydreamer» dinamiskā forma rada intriģējošu paradoksu — kamēr siluets atsaucas uz veiktspējas estētiku («performance aesthetics»), tā funkcija ir nodrošināt pilnīgu mieru. Savukārt dabīgais latekss sniedz taktilu pieredzi, kas līdzinās cilvēka pieskārienam, vienlaikus vēršot uzmanību uz materiālu ekoloģiju un ilgtspējību. «Daydreamer» tika prezentēts Roterdamas Dizaina biennālē 2025. gada februārī un martā, kā arī mesē «Collectible» Briselē, veicinot Latvijas dizaina starptautisko atpazīstamību.

PAA un Karima Rašida vannas istabas produktu kolekcija «Pointe»

Darba autori — Karims Rašids (Karim Rashid) un «PAA» radošā komanda: Ieva Kalēja, Pēteris Treicis, Normunds Vītoliņš. Darba pasūtītājs — «PAA»

Vannu ražotājs «PAA» sadarbībā ar pasaules mēroga dizaina zvaigzni Karimu Rašidu ir radījis divas jaunas kolekcijas, kas izceļas ne vien ar unikālu formu, bet arī inovatīvu funkcionalitāti nelieliem mājokļiem. Vannu un izlietņu kolekcija «Pointe» piedāvā neierastu siluetu, kas iedvesmojies no baletdejotāju kurpītēm. Atšķirībā no ierastās vannas formas, kas paplašinās virzienā uz augšu, «Pointe» vanna augšdaļā sašaurinās, ieskaujot ķermeni un tādējādi stimulējot emocionālo labsajūtu. Šī nelielā, bet nozīmīgā atkāpe no ierastā dizaina rada futūristisku, tomēr elegantu iespaidu, iemiesojot kustību un dinamiku. Risinājums ar negatīvā leņķī vērstām vannas malām prasa visaugstāko precizitāti gan formveidē, gan ražošanas procesā.

 

Latvijas Dizaina gada balva
Web dizainabalva.lv
Facebook @dizainagadabalva
Instagram @designawardlv

Latvijas Dizaina centrs
Web latviandesigncentre.com
Facebook @latviandesigncentre
Instagram @latviandesigncentre
Twitter @designcentreLV

Saziņai un papildu informācijai:
Dita Danosa
Latvijas Dizaina centra vadītāja
Tel.: +371 29266332
E-pasts: Dita.Danosa@latviandesigncentre.com

Saistītas tēmas

Dizains