No 8. līdz 14. jūnijam Klaipēdā, Lietuvā, norisinājās 21. Baltijas Muzeoloģijas vasaras skola (BMS-2025), kuras tēma šogad bija “Muzeju piekļūstamība un auditorijas veidošana”. Mācību sesijā piedalījās trīsdesmit muzeju profesionāļi no visām trim Baltijas valstīm.
Skolu atklāja Lietuvas Jūras muzeja direktore Olga Žaliene, un mācības organizatoriski nodrošināja muzeja komanda Jurgitas Eglinskienes vadībā. Mācību darbs pamatā norisinājās muzeja teritorijā iekārtotā Baltijas jūras dzīvnieku rehabilitācijas centra telpās. Programmas ietvaros nedēļas garumā notika lekcijas, praktiskie semināri, empātijas darbnīcas un mācību ekskursijas Klaipēdas un apkārtnes muzejos. Skolas dalībnieki veica arī piekļūstamības auditu Palangas Dzintara muzejā un apmeklēja Lietuvas Jūras muzeja Delfīnterapijas centru, gūstot ieskatu darbā ar cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Mācību programmu vadīja arhitektes un piekļūstamības ekspertes Paulina Tota-Stavarčika un Martina Bednaža no Polijas fonda “Polija bez barjerām”, kuru lekcijas un praktiskās nodarbības rosināja dalībniekus domāt par piekļūstamību kā būtisku kultūras institūciju vērtību. Īpašu iedvesmu sniedza arī Agata Etmanoviča, organizācijas Impact Foundation (Polija) prezidente, kuras lekcijas par auditoriju veidošanu, iekļaujošu komunikāciju un vieglās valodas lietojumu muzejos raisīja plašas diskusijas un pārdomas par institūciju iekšējo attīstību.
9. jūnijā Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas programmā notika atvērtā sesija “Muzeju piekļūstamība un auditorijas veidošana. Pārdomas un piemēri no Baltijas valstīm”, kurā tika aplūkoti aktuāli piekļūstamības jautājumi muzeju darbībā. Priecē, ka gan Latvijas, gan Lietuvas Kultūras ministrijas pēdējos gados pievērsušas īpašu uzmanību šai tēmai, iekļaujot to savās prioritātēs un pasūtīto pētījumu programmās. To apliecināja arī Vaivas Lankelienes (Lietuvas Kultūras ministrija) ziņojums par trīs gadu programmu “Muzeji cilvēku labbūtībai”, kurā ne tikai analizēta muzeju piekļūstamības situācija Lietuvā un uzsvērta vadības un darbinieku attieksmes nozīme, bet arī ieviesti pilotprojekti dažādos Lietuvas muzejos, praktiski uzlabojot piekļūstamības apstākļus un veicinot iekļaujošas vides attīstību.
No Latvijas puses konferences dalībniekus uzrunāja Baiba Tjarve, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadošā pētniece, iepazīstinot ar pētījumu “Kultūras piedāvājums cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem — cik piekļūstams?”, kas veikts Latvijas Kultūras akadēmijā pēc Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pasūtījuma. Savukārt Zane Grudule, Memoriālo muzeju apvienības komunikācijas speciāliste, dalījās pieredzē par Raiņa un Aspazijas vasarnīcas programmas “Sajūtu ceļojums”, kas pielāgota cilvēkiem ar redzes traucējumiem, izveidi un īstenošanas gaitu. Starp citiem spilgtiem piemēriem, kas izskanēja konferencē, jāizceļ arī Lietuvas Jūras muzeja programma “Draudzīgs sajūtām”, kā arī Tallinas Kalamajas muzeja kopienas iesaistes prakse — muzejs, kas 2024. gadā ieguva vienu no Eiropas Muzeju Foruma atzinībām — Silletto balvu — par izcilu sabiedrības iesaisti un līdzdalību. Šie piemēri spilgti apliecināja, cik daudzveidīgi un radoši muzeji Baltijas valstīs risina piekļūstamības un auditorijas attīstības jautājumus.
Viena no būtiskākajām atziņām, ko dalībnieki guva Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā, bija izpratne, ka piekļūstamība nav tikai tehnisks vai finansiāls jautājums — tā ir vērtību un attieksmes izpausme. Bieži vien tā neprasa lielus resursus, bet gan vēlmi iedziļināties, izprast dažādas pieredzes un sadarboties ar sabiedrības grupām, kuru vajadzības nereti paliek neredzamas. Skolas nodarbībās tika uzsvērts, ka nav tādu “īpašo” vajadzību — ir vienkārši cilvēka vajadzības, kas var būt aktuālas ikvienam no mums dažādos dzīves posmos. Tāpēc piekļūstamībai un iekļaujošai praksei jābūt muzeja darbības kodolā — tā attiecas ne tikai uz apmeklētājiem, bet arī uz darbiniekiem, un, pārstājot izslēgt dažus, radām iespēju iekļaut daudzus. Ieguvējs no iekļaujošās prakses ir ne tikai muzejs, tā apmeklētāji, bet visa sabiedrība.
Skolu organizēja Lietuvas Kultūras ministrija sadarbībā ar Lietuvas Jūras muzeju. Latvijas puses organizatori ir Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība. Atbalstu sniedza visu trīs Baltijas valstu kultūras ministrijas, Valsts kultūrkapitāla fonds un Igaunijas Nacionālā mantojuma pārvalde.
Nākamā – 22. Baltijas Muzeoloģijas vasaras skola — plānota 2026. gadā Latvijā.
Informāciju sagatavoja:
Una Sedleniece
Valdes priekšsēdētāja
Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība
una.sedleniece@gmail.com
+371 28612888