Atzīmējot sasniegumus bērnu un jauniešu literatūrā, jau 22. reizi Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā 24. jūlijā krāšņā ceremonijā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā tika pasniegta Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva.
Īpaša žūrija, kurā šogad darbojās RTU Liepājas akadēmijas bērnu un jauniešu literatūras kursu pasniedzēja Sandra Okuņeva, Daugavpils universitātes docente Dr.Rudīte Rinkeviča, mākslas vēsturniece, LMA docente Aiga Dzalbe, NMV Jaņa Rozentāla mākslas skolas zīmēšanas pasniedzēja, grafiķe Ināra Garklāva, kā arī sabiedrības pārstāvji – mūziķis Arnis Miltiņš, kurš arī Ķekavas novadpētniecības muzeja komunikācijas un izglītības darba speciālists, un vēsturnieks, skolotājs Edgars Plētiens, Raunas pamatskolas direktors, kurš grāmatas iepazina ciešā sadarbībā ar saviem skolēniem un kolēģiem, vērtēja rakstnieku un mākslinieku darbus, kuri izdoti laika posmā no 2025. gada maija līdz šī gada maijam.
Starptautiskā balva šogad tika piešķirta norvēģu rakstniecei Marijai Parrai par grāmatu “Mēs ar Tūru” (Liels un mazs, 2025) un tās tulkotājai Jolantai Pētersonei. Rakstniece diemžēl nevarēja ierasties uz ceremoniju, taču viņu pārstāvēja Starptautiskās Bērnu un jaunatnes literatūras padomes (IBBY) Norvēģijas nodaļas prezidente Ragnhilda Malfanga un atbildīgā par starptautisko sadarbību Sīri Lāšena, kuras pastāstīja par godalgotās rakstnieces vērtējumu dzimtenē: “Tiem, kuri ir lasījuši Marijas Parras grāmatas, ir labi uztverams vārds “kopība”.
Kopības sajūta atklājas katrā viņas rakstītajā teikumā. Atšķirībā no dažiem citiem autoriem Parra nepaļaujas uz šokējošiem sižeta pavērsieniem, iespaidīgām darbības ainām vai teksta dažādošanu ar komiksiem vai laika lēcieniem.
Viņa raksta mierīgā manierē un stāsta stāstus lineāri, neuzturot ilgstošu spriedzi un nenoslēdzot nodaļas ar neatrisinātu intrigu. Patiešām – viņa uzticas stāstam. Viņa ļauj ikdienas maģijai un esamības brīnumam izstarot katrā vārdā, radot drošu vietu ikvienam.
Viņas grāmatās notiek dzīve. Prieks par rotaļām brīvā dabā, sarunām ar draugiem, kaimiņiem un nejauši sastaptiem cilvēkiem, kā arī spēja pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir, – atšķirīgus, bet vienlīdz nozīmīgus.
Dažiem lasītājiem Parras grāmatas šķiet kā fantāzija. Droši pieaugušie, mierīga vide un ikdienas pārdzīvojumi. Taču šajā haotiskajā pasaulē mums ir nepieciešams redzēt, ka šāda bērnība var pastāvēt, un tiekties padarīt to par realitāti bērniem visā pasaulē”.
Tulkotāju Jolantu Pētersoni sveica Norvēģijas Karalistes vēstniecības pilnvarotā lietvede, padomniece Annleuga Renneberga.
Jāņa Baltvilka balva rakstniecībā ir piešķirta Osvaldam Zebrim par grāmatu “Andris un Kalna Klapētājs” (Liels un mazs, 2025). Žūrijas eksperti savā lēmumā raksta – balva ir par kolorīta, dzīves izskolota vectēva tēla radīšanu, zinātkāra un darbīga bērna daudzveidīgās emociju pasaules tēlojumu un cilvēka pamatvērtību apliecinājumu, meistarīgi sapludinot fantāzijas un realitātes ainas un atklājot spēku, kāds rodas, sadarbojoties vairākām paaudzēm.
Par veiksmīgāko ilustrāciju autori atzīta Marta Folkmane. Viņas ilustrācijas grāmatai “Moka un Robers” (Liels uz mazs, 2025), kas klasiskā zīmējuma tehnikā apvieno šodienas un pagātnes notikumus no suņa un cilvēka skatpunkta, abas pasaules jūtīgi nošķirot ar krāsas un perspektīvas palīdzību, aizkustina lasītāju. Māksliniecei izdevies uzburt kinematogrāfiski ievelkošu un dziednieciski izsmalcinātu vizuālo vēstījumu.
Savukārt AS “Latvijas valsts meži” (LVM) balva “Jaunaudze” par labāko debiju bērnu literatūrā tika piešķirta diviem autoriem – dzejniekam Ivaram Šteinbergam un māksliniekam Jurijam Tatarkinam par oriģinālo un asprātīgo bērna redzējumu un mūsdienu pasaules dažādības tēlojumu dzejoļu krājumā “ams, ams, ams!” (Liels un mazs, 2025). Dzejnieka aizraujošo vārdu un situāciju spēli, un spilgtos tēlus lieliski papildina ilustrācijas, paplašinot dzejoļu interpretācijas telpu un uzrunājot dažāda vecuma un pieredzes lasītājus.
Žūrijas speciālbalva tika piešķirta Dainai Tabūnai un Aleksejam Naumovam par novatora drosmi iekopt Latvijas kultūrā mazzināma žanra – biogrāfiskās bilžu grāmatas – tradīcijas, radot košu, jaunam lasītājam pievilcīgu un viegli uztveramu stāstu par nozīmīgas un spilgtas latviešu kultūras personības tapšanas un radošā darba ceļu grāmatā “Aspazija” (Latvijas Mediji, 2026). Atzinība izdevniecības “Latvijas Mediji” komandai.
Sadarbībā ar portālu “LSM.lv” ikvienam bija iespēja paust savu izvēli, kura autora darbs no Jāņa Baltvilka balvas nominantu vidus ir bijis visinteresantākais. Lasītāji pārliecinoši par savu favorīti atzinuši Jekaterinu Griškjāni par grāmatu “Es esmu mājiņā” (Zvaigzne ABC, 2026), kurai viņa ir gan teksta, gan ilustrāciju autore. Portāla speciālbalvu pasniedza kultūras ziņu redaktore Justīne Dižpētere.
Ceremonijā tika godināti arī pārējie 2026. gada Jāņa Baltvilka balvas nominanti – Inese Zandere, Gundega Muzikante, Sergejs Timofejevs, Māris Rungulis, Dzintars Tilaks, Inese Ķestere, Krišs Salmanis, Elīna Brasliņa, Ūna Laukmane, Svens Neilands, Edmunds Jansons, Līva Piterāne, Andris Akmentiņš un Mārīte Tabita Kalniņa.
Muzikālu pacēlumu ceremonijai deva Raimonda Tigula speciāli šim notikumam komponētās dziesmas ar Jāņa Baltvilka vārdiem, ko izpildīja soprāns Brigita Reisone.
Apbalvošanas ceremonijas un no rīta notikušo lasījumu tēma šogad bija “Burtu gogelmogels”. Atraktīvi un radoši šo ideju īstenoja un pasākuma norisi vadīja Ance Strazda un Klāvs Mellis no neatkarīgās teātra trupas KVADRIFRONS. Pasākuma scenogrāfiju veidoja Gundega Muzikante. Notikuma vizuālās identitātes autore – Dace Krēsliņa, 2025. gada balvas ilustrāciju mākslā laureāte.
Daudzu gadu sadarbības partneri no AS “Latvijas Mediji”, popularizējot Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu bērnu un jauniešu literatūrā un grāmatu mākslā, ir sagatavojuši īpašu iknedēļas izdevuma “Kultūrzīmes” speciālnumuru. Tajā ir publicētas intervijas, recenzijas un Ulrikas Ūpes eseja “Palīdzi man turpināties”.
Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu finansiāli atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, AS “Latvijas valsts meži”. Balvas norises tiek īstenotas sadarbībā ar Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, kā arī informatīvajiem atbalstītājiem – AS “Latvijas Mediji”, portālu “LSM.lv”, Latvijas Televīziju un Latvijas Radio. Šogad ar lielu prieku pasākuma nodrošināšanā iesaistās arī Norvēģijas Karalistes vēstniecība Latvijā un Starptautiskās Bērnu un jaunatnes literatūras padomes (IBBY) Norvēģijas nodaļa.
Par balvu
Jāņa Baltvilka balva ir lielākā valsts balva bērnu un jauniešu literatūrā, tās profesionāls izvērtējums kopš 2005. gada. Balvas uzdevums ir veicināt bērnu literatūras attīstību Latvijā, tās starptautisko atpazīstamību, kā arī stiprināt grāmatu lasīšanas tradīcijas sabiedrībā. Lai mūsu literatūras visveiksmīgākos darbus varētu iepazīt lielākajos grāmatu tirgos, nozīmīgākajos starptautiskajos bērnu literatūras forumos un datu bāzēs, LBJLP turpina no laureātu vidus tālāk mērķtiecīgi izcelt un nominēt kandidātus prestižākajiem bērnu literatūras apbalvojumiem pasaulē – Hansa Kristiana Andersena balvai, Astridas Lindgrēnes piemiņas balvai un IBBY Goda sarakstam. Tie nokļūst arī vienā no lielākajiem pasaules bērnu literatūras krājumiem – Starptautiskajā Jaunatnes bibliotēkā Minhenē (UNESCO projekts) un regulāri tiek iekļauti pasaules labāko bērnu un jauniešu grāmatu sarakstos “The White Ravens”. Nominēto grāmatu mākslinieku darbi tiek iekļauti arī Tallinas ilustratoru triennālē un citās izstādēs.
Papildu informācija:
Silvija Tretjakova
Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bērnu literatūras centrs
E-pasts: silvija.tretjakova@lnb.lv
Tālr.: +371 29492456
https://www.facebook.com/IBBYLV