Dekoratīvs attēls ar tekstu: 4. Francijas un Latvijas dialogs par mākslīgo intelektu. Mākslīgais intelekts un kultūra - izaicinājumi un perspektīvas
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Dialoga cikla par mākslīgo intelektu ietvaros Francijas vēstniecība un Francijas institūts Latvijā sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju aicina uz diskusiju “Mākslīgais intelekts un kultūra – izaicinājumi un perspektīvas”. Diskusija notiks š.g. 25. novembrī no plkst. 9.30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē.

Ieeja bez maksas ar iepriekšēju pieteikšanos

Cikls uzsākts 2023. gadā, un šis būs 4. pasākums tā ietvaros. Šogad diskusija būs veltīta mākslīgā intelekta pieaugošajai ietekmei kultūras nozarē. Mākslīgais intelekts jau tiek izmantots muzejos, kultūras mantojuma saglabāšanā, mākslas darbu restaurācijā, kā arī mūzikas, tekstu un vizuālās mākslas radīšanā. Mākslīgais intelekts paver jaunas radošās iespējas un veicina kultūras pieejamību plašākai sabiedrībai. Vienlaikus tas rada arī būtiskus izaicinājumus. Tas liek pārskatīt autorības, autortiesību un intelektuālā īpašuma jautājumus, kā arī raisa diskusijas par radošuma nākotni.

Dialogs pulcēs Francijas un Latvijas ekspertus, lai apspriestu iespējas un riskus, ko MI attīstība rada kultūras un radošajām industrijām, un meklētu risinājumus atbildīgai šo tehnoloģiju izmantošanai. Pasākums franču un latviešu valodā, tiek nodrošināts sinhronais tulkojums.

Informācija par vieslektoriem

Ksavjē Lemaršāns

Inženieris un tehnoloģiju zinātņu doktors, absolvējis Kompjēņas Tehnoloģiju universitāti, Ksavjē Lemaršāns pievienojās Francijas Nacionālajam audiovizuālajam institūtam (INA) 1999. gadā, tā digitālās transformācijas sākumposmā. Savas karjeras sākumā viņš piedalījās audiovizuālo arhīvu analīzes un anotēšanas rīku izstrādē akadēmiskajām vajadzībām. Vēlāk viņš līdzdibināja Hypermédia studiju, kur veidoja un attīstīja pirmos interaktīvos audiovizuālos projektus. Pēc tam viņš vadīja šo daudznozaru komandu, kas specializējās dažādu redakcionāli veidotu video platformu un tīmekļa vietņu izstrādē.

Iecelts par digitālo izdevumu vadītāju, viņš īstenoja inovatīvas stratēģijas INA arhīvu popularizēšanai plašākai sabiedrībai, izmantojot vietni ina.fr, video platformas un sociālos tīklus. Pēdējo gadu laikā viņš vadīja INA digitālo redakcionālo piedāvājumu izstrādi un pārveidi, tostarp ina.fr un La Revue des médias, straumēšanas platformu madelen un izglītības vietni Lumni Enseignement.

Kopš 2024. gada februāra viņš ir Mākslīgā intelekta koordinācijas un integrācijas direktors. Šajā amatā viņš ir veicis visaptverošu mākslīgā intelekta izaicinājumu un iespēju izvērtējumu INA darbībā. Viņš koordinē starpdisciplinārus projektus, kas saistīti ar mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu un to ietekmi uz institūta darbību, nodrošinot sadarbību starp visām INA struktūrvienībām, tostarp datu un tehnoloģiju, mantojuma, redakcionālo, juridisko un personāla vadības departamentiem.

Matjē Szeradzki

Matjē Szeradzki ir absolvējis Parīzes Politisko zinātņu institūtu un ESCP Biznesa augstskolu, kā arī ir bijušais Nacionālās administrācijas skolas audzēknis. Savu profesionālo karjeru viņš sāka kā žurnālists laikrakstā Le Monde un televīzijas kanālā France 24. No 2009. līdz 2011. gadam viņš vadīja Francijas kultūras centru Nācaretē, Izraēlā, pēc tam strādāja uzņēmumā Vivendi digitālo tehnoloģiju jomā, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijā kā Pasaules pārtikas programmas (PAM) preses pārstāvis un informācijas speciālists (2011–2013).

Pēc tam Matjē Szeradzki strādāja Francijas institūtā Parīzē, kur no 2013. līdz 2019. gadam bija iesaistīts starptautiskās kultūras sadarbības un sabiedriski nozīmīgām diskusijām veltītu programmu attīstībā. 2022. gadā viņš pievienojās Francijas Kultūras ministrijai kā Preses ekonomiskā regulējuma nodaļas vadītājs. Kopš 2025. gada novembra viņš ir mākslīgā intelekta projekta direktors.

Papildu informācija:
Francijas institūts Latvijā

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Autortiesības Starptautiskā sadarbība