Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) sagatavojis informatīvo ziņojumu par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kartības maiņas reformas turpināšanu un piedāvātā risinājuma izvērtēšanu. Balstoties veiktajā izvērtējumā, tiek piedāvāts turpināt māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma reformas īstenošanu, pakāpeniski palielinot valsts budžeta finansējumu un pilnveidojot valsts un pašvaldību finansējuma modeli.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Dziesmu un deju svētkos ikvienā no mākslinieciskajiem vai folkloras kultūras žanriem tiek demonstrētas izcilas prasmes un tehniskās kvalitātes, kā arī tiek uzturēts latvisko tradīciju un nācijas vienots un sabiedrību saliedējošs gars. Lai šie svētki turpinātos visās mākslas formās un turpinātos paaudzēs, ārkārtīgi būtiski ir valstiski uzņemties atbildību par pienācīgu to pārmantojamību.“
Lai izvērtētu līdzšinējo māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma sistēmu un sagatavotu priekšlikumus tās pilnveidei, Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar sociālajiem partneriem 2025. gadā veica plašu pašvaldību prakses izvērtējumu. Individuālās sarunās tika uzklausīti visu 42 Latvijas pašvaldību pārstāvji, analizējot māksliniecisko kolektīvu vadītāju nodarbinātības, atalgojuma un valsts budžeta mērķdotācijas izmaksas praksi.
Izvērtējot esošo situāciju secināts, ka māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma noteikšanas prakse pašvaldībās ir atšķirīga - atšķiras noslēgto līgumu veidi, apmaksātais darba laiks un atalgojuma apmērs. Par viena kolektīva vadīšanu atalgojums svārstās no 100 līdz 600 eiro mēnesī, atalgojuma noteikšanai tiek izmantotas dažādas mēnešalgu grupas. Ņemot vērā iegūtos rezultātus un pašvaldību sniegtos priekšlikumus, informatīvajā ziņojumā piedāvāts pakāpeniski pilnveidot māksliniecisko kolektīvu vadītāju finansēšanas sistēmu, ilgtermiņā veidojot līdzvērtīgu valsts un pašvaldību ieguldījumu kolektīvu vadītāju atalgojuma nodrošināšanā, lai nodrošinātu vienādu atalgojumu par līdzvērtīgiem pienākumiem.
Sarunās ar pašvaldībām secināts, ka vidēji viena kolektīva vadīšanai nepieciešamas 0,25 slodzes, līdz ar to viena kolektīva vadīšanai minimums būtu nepieciešami 400 eiro mēnesī. Līdz ar to palielinot valsts budžeta mērķdotāciju līdz 200 eiro, valsts varēs kompensēt pusi no kolektīva vadītāja atalgojuma.
Plānots, ka valsts budžeta finansējums māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumam tiks pakāpeniski palielināts par 15% sākot ar 2027. gadu, lai 2033. gadā valsts un pašvaldību finansējums kolektīvu vadītāju darba samaksai būtu nodrošināts līdzvērtīgā proporcijā.
Vienlaikus reformas ietvaros plānots vienādot valsts budžeta mērķdotācijas apjomu koprepertuāra kolektīviem (kori, dejas, pūtēju orķestri, koklētāju ansambļi) un pārējiem mākslinieciskajiem kolektīviem, kā arī mazināt administratīvo slogu kolektīvu dibinātājiem, atvieglojot atskaišu iesniegšanas procesu. Šobrīd valsts budžeta mērķdotācijas apjoms ir 2,3 miljoni eiro, to saņem 1506 pašvaldību dibināto māksliniecisko kolektīvu vadītāji un 121 citu dibinātāju mākslinieciskie kolektīvi, kas nodrošina Dziesmu un deju svētku procesu. Valsts mērķdotācija koprepertuāra kolektīviem vidēji ir 114 eiro mēnesī, bet pārējiem kolektīvu vadītājiem 57 eiro mēnesī.
Informatīvajā ziņojumā ietvertie priekšlikumi paredz turpināt darbu pie nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem un valsts budžeta finansējuma plānošanas, lai pakāpeniski īstenotu māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma reformas nākamos posmus. Māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma reforma ir nozīmīga ne tikai nodarbinātības un atalgojuma jautājuma risināšanai, bet arī Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai.
Informāciju sagatavoja:
Sarmīte Pāvulēna
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja
Latvijas Nacionālais kultūras centrs