Kultūras ministrs Nauris Puntulis tikās ar sabiedriskā labuma organizāciju “Drosme darīt” un pārrunāja vēja parku klātbūtnes ietekmi uz kultūras mantojumu un Latvijas ainavu. Vēja elektrostaciju būvniecības attīstība šobrīd ir ļoti strauja un rada būtiskus ainavā dominējošus telpiskās vides pārveidojumus.
Kā tikšanās laikā uzsvēra organizācijas “Drosme darīt” pārstāvji, Latvijā šobrīd notiek apjomīgas vēja parku būvniecības ieceres, taču nepietiekami tiek runāts par vēja parku radītām izmaiņām ainavā, to uzstājīgo klātbūtni salīdzinoši tuvu vēsturiski nozīmīgām kultūras apskates vietām un kultūras mantojuma objektiem vai to uztveres tvērumā.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis tikšanās laikā atzina: “Kultūras mantojums un Latvijas ainava ir neatņemama mūsu nacionālās identitātes un piederības izjūtas daļa. Ainava ir nozīmīga valsts kultūras vērtība, tai veltīta atsevišķa Latvijas Kultūras kanona sadaļa. Un šo īpašo vērtību saglabāšanai būtu jāņem vērā šodienas realitāte, tostarp vēja parku klātbūtne. Būtu nepieciešams valstiski atbildīgi un daudz pārdomātāk raudzīties uz šādu industriālu objektu iekļaušanu vidē un būtu vēl rūpīgāk un plašāk jāraugās uz vēja parku ietekmi uz to, kādu turpmāk redzēsim Latvijas īpašo ainavu.”
Ministrs uzsver, ka ar izpratni raugās uz nepieciešamību apgūt jaunus enerģijas ieguves veidus un panākt enerģētisko neatkarību, taču tam jānotiek līdzsvarā ar unikālās dabas ainavas un kultūras mantojuma saglabāšanu, kas, joprojām industriālā zīmoga neskarti, ir arī novērtēti tūrisma galamērķi.
“Valsts enerģētiskā neatkarība ir ļoti svarīga un tas ir virziens, kurā strauji jāvirzās, bet strauji, tas nenozīmē neizsvērti. Būtu rūpīgi jāvērtē, lai šādas ieceres neizjauc tradicionālo Latvijas kultūras ainavu un netraucē kultūras mantojuma pastāvēšanai. Šī nav jauna diskusija. Enerģētikas labā savulaik esam pazaudējuši Staburagu, savukārt ainavas labad ir izdevies saglabāt Daugavas lokus. Ar šo pieredzi un izpratni abos virzienos mums kopīgi jārod veiksmīgākie risinājumi”, saka ministrs.
Šobrīd izstrādes procesā ir Ministru kabineta noteikumu projekts “Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības”, kurā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde aicinās ņemt vērā arī kultūras mantojuma un ainavas aizsardzības aspektus. Ministrs aicina arī attīstības projektu īstenošanā izmantot Ainavu politikas ieviešanas plānā 2024.–2027. gadam paredzētās aktivitātes, kā arī ievērot Latvijai saistošās starptautiskās konvencijas un UNESCO vadlīnijas.
Šobrīd, atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējamam, vēja parku būvniecības ieceres kultūras mantojuma un kultūrai nozīmīgu objektu tuvumā izskata arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde savas kompetences ietvarā. Tomēr šī brīža normatīvo aktu tvērums nosaka, ka ārpus kultūras pieminekļu aizsardzības zonām tai nav tiesiska pamata noteikt vēja parku būvniecības ierobežojumu.
Normatīvajā regulējumā paredzētā kultūras pieminekļa aizsardzības zona ne vienmēr sakrīt ar pieminekļa faktiskās vizuālās uztveramības un vēja turbīnu ietekmes zonu, kas atkarībā no konkrētās vietas var aptvert arī vairāku kilometru attālumu. Tādēļ nepieciešamo distanci un citus aizsardzības risinājumus ārpus valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsardzības zonas nodrošina ar teritorijas plānošanas procesu un ietekmes uz vidi novērtējums, kurā jābūt ietvertam arī ietekmes novērtējumam uz ainavu, kultūras un dabas mantojumu, arhitektūras un arheoloģisko mantojumu.