Šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē kultūras ministrs Nauris Puntulis uzsvēra Arhitektūras likuma nepieciešamību un vērtēja to kā nozīmīgu ieguldījumu visas sabiedrības ilgtermiņa interesēs.
Likumprojektu komisija lēma virzīt steidzamības kārtā izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Arhitektūras likuma mērķis ir radīt nosacījumus augstas kvalitātes būvkultūras, arhitektoniski telpiskās vides un kultūrainavas veidošanai un pārvaldībai, lai nodrošinātu ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē ar kultūras, sociālo, ekonomisko un dabas ilgtspēju.
Šis likums noteiks arhitektūru kā svarīgu mūsu dzīves vidi veidojošu nozari un arhitektu un ainavu arhitektu atbildību šajā procesā. Arhitektūras likums iezīmē augstas būvkultūras atbildības dalījumu būvniecības procesā, nosaka arhitektūras kvalitātes principus, nostiprina pilsētas arhitekta institūciju, lai pašvaldībās būtu profesionāla kompetence arhitektūras un pilsētvides kvalitātes jautājumos, tāpat nosaka principus, pēc kādiem tiek vērtēta būvētās vides attīstība un kvalitatīva arhitektūras pārraudzība visas sabiedrības interesēs. Tā ir ilgtermiņa publisko un privāto investīciju kvalitātes kontrole.
Ministrs uzsver, ka, arvien vairāk attīstoties pilsētvidei un tempam, kādā strādā attīstītāji, ir jādomā, kā atbildīgi, sabiedrībai vērtīgi, pārdomāti, kvalitatīvi un cieņpilni veidot vidi mums apkārt un sadzīvot ar jau esošām kultūras vērtībām un mantojumu. Kvalitatīvi un pārdomāti būvēta vide rada arī papildu ekonomisko vērtību un ēkas, kas tiek radītas šodien, būs mantojums nākamajām paaudzēm. Likums liks raudzīties ilgtermiņā un palīdzēs uzraudzīt publisko un privāto investīciju kvalitāti.
Arhitektūras likuma stratēģiskā virzība notiek saskaņā ar Davosas deklarāciju un augstas kvalitātes būvkultūras principiem un Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvas vērtībām.
Komisijas sēdē par likuma nepieciešamību iestājās arhitekti, ainavu arhitekti un jomas profesionāļi, kas gan piedalījušies likumprojekta izstrādē, gan šobrīd stingri saskata šāda likuma nepieciešamību. Sēdē piedalījās Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs Gatis Didrihsons, arhitekts Juris Dambis, kurš pie likumprojekta strādājis no tā pirmsākumu idejas, arhitekti Zaiga Gaile, Andris Kronbergs, Juris Poga, kā arī citi jomas profesionāļi.
Šī likuma izstrādi kā savu prioritāti, stājoties ministra amatā, ir mērķtiecīgi virzījis kultūras ministrs Nauris Puntulis. Ministru kabinets likumprojektu apstiprināja 8. septembra sēdē. Kā uzsvēra ministrs un arhitektu pārstāvji, KM virzītais un valdības pieņemtais lēmums ir vēsturisks, jo likumprojekta izstrādes nepieciešamība apzināta un aizsākusies jau pirms divdesmit gadiem.