Lielākajā privātajā modernās mākslas muzejā Lietuvā, MO muzejā Viļņā, 10. oktobrī ir atklāta vērienīgā izstāde “Kā sajust realitāti. Māksla, tehnoloģijas un mēs” (How to Feel Real. Art, Technology and Us), kurā ir apskatāmi starptautiski atzītu mediju mākslas pionieru darbi, to skaitā latviešu mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita mākslas darbs “Sensorās dzīles” (Deep Sensing), kas ir ticis izstādīts Milānā, Taipejā, Rīgā un tagad arī Viļņā. Imersīvais mākslas darbs vizualizē Irbenes radioteleskopa datus, lai pētītu, kā laikapstākļu un klimata dati mijiedarbojas ar notikumiem mūsu Saules sistēmā. Izstāde ir apskatāma līdz 2027. gada 29. augustam.
Izstāde apvieno mākslas darbus, kas tapuši galvenokārt no 20. gadsimta 90. gadiem līdz mūsdienām, rosinot diskusiju gan par tehnoloģiju sniegtajām iespējām, gan par to radītajiem izaicinājumiem. Izstādē “Kā sajust realitāti” būs skatāmi starptautiski pazīstamu mākslinieku darbi, kas būtiski ietekmējuši mediju mākslas vēstures attīstību. Vairāki no tiem Lietuvā tiks izstādīti pirmo reizi. To vidū ir Nama Džuna Paika (Nam June Paik), Kristas Zommereres (Christa Sommerer) un Lorāna Minjonno (Laurent Mignonneau), kā arī Linnas Heršmanes Līsones (Lynn Hershman Leeson), Rasas Šmites un Raita Šmitaun citu mākslinieku darbi.
Rasa Šmite un Raitis Šmits jauno mediju mākslinieki un Jauno mediju kultūras centra RIXC (Rīga) dibinātāji. Raitis Šmits ir profesors un Vizuālās komunikācijas katedras vadītājs Latvijas Mākslas akadēmijā un Rasa Šmite ir vadošā pētniece Imersīvās mākslas telpā, Cīrihes Mākslas uiversitātē (ZHdK). “Sensorās dzīles” (Deep Sensing, 2023) ir imersīvs mākslas darbs, kura aizsākumi meklējami pirms 20 gadiem leģendārajā RIXC mākslinieku rīkotajā skaņu mākslas un radioastronomijas simpozijā “RT-32. Akustiskās telpas laboratorija”, Irbenes radioteleskopā pēc tam, kad to pameta padomju bruņotie spēki. RT-32 radioteleskopa gigantiskā 32 metru diametrā lielā antena ir radīta signālu uztveršanai no Visuma dzīlēm, taču savulaik izmantota galvenokārt spiegošanai un pirmo satelītu signālu uztveršanai. Turpinot ilgstošu sadarbību ar Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra zinātniekiem, mākslinieki interpretēja Irbenes radioteleskopa datus imersīvās vizualizācijās un skaņas ainavās, kurās virtuālās punktu mākoņu antenas seko kosmisko daļiņu plūsmai no Saules uz Zemi, ģenerējot globālo vēja plūsmu. Kāda ir šī izolētā komunikācijas objekta un padomju militārā mantojuma loma šodien – kad pēc grandiozajiem 20. gadsimta Kosmosa iekarošanas plāniem, aktuālāki kļuvuši sociāli ekoloģiskie jautājumi tepat uz Zemes? Mākslinieki paplašina klimata zinātnes robežas, pētot tās sakarības ar kosmosa pētniecību, vienlaikus kontekstualizējot šo mijiedarbību sociāli ekoloģiskā un ģeopolitiskā perspektīvā.
Mākslas darbs ir apskatāms izstādē “Kā sajust realitāti” līdz 2027. gada 29. augustam MO muzejā, Viļņā. MO muzejs ir lielākais privātais muzejs Lietuvā, kurā glabājas viena no plašākajām Lietuvas modernās un laikmetīgās mākslas privātkolekcijām. Muzejs tika dibināts 2009. gadā kā privāta bezpeļņas institūcija bez pastāvīgām telpām līdz 2018. gadam, kad Viļņā tika atklāts pasaulslavenā arhitekta Daniela Lībeskinda (Daniel Libeskind) projektētais modernās un laikmetīgās mākslas muzejs.
Izstādi veido kuratori: MO muzeja kurators Dr. Marius Armonas (Marius Armonas), kurators, mākslas kritiķis un Viļņas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Dr. Jurijs Dobrjakovs (Jurij Dobriakov), Londonas Kingstonas Universitātes kriminoloģijas un socioloģijas profesore, zinātnes un tehnoloģiju studiju pētniece Dr. Egle Rindzevičūte (Eglė Rindzevičiūtė) un ZKM Kuratoru nodaļas vadītājs Filips Zīglers (Philipp Ziegler). Tā tapusi sadarbībā starp MO muzeju un ZKM | Mākslas un mediju centru Karlsrūē (ZKM | Center for Art and Media Karlsruhe), kas ir viena no vadošajām mediju mākslas institūcijām Eiropā.
Izstādē, kurā ir skatāmi nozīmīgi darbi no ZKM kolekcijas, tiek aplūkoti jautājumi, kas tehnoloģiju veidotajā pasaulē kļūst arvien aktuālāki: kā mēs izjūtam realitāti, un ko nozīmē būt dzīvam?
Izstāde “Kā sajust realitāti” ir jau otrais MO muzeja un ZKM kopīgais projekts. Pagājušajā gadā abas institūcijas Viļņā īstenoja Lietuvā pirmo mākslas izstādi, kas bija veltīta videospēlēm. Kā norāda MO muzeja direktore Milda Ivanauskiene (Milda Ivanauskienė), jau sākotnēji bija skaidrs, ka abas institūcijas nevēlas veidot vēl vienu izstādi par tehnoloģijām. Daudz būtiskāks šķita jautājums par to, ko tehnoloģijas var atklāt par mums pašiem.
“Mūsdienās tehnoloģijas ir kļuvušas par gandrīz nemanāmu mūsu ikdienas dzīves slāni. Tās maina ne tikai to, kā mēs strādājam, sazināmies un radām, bet arī to, kā uztveram realitāti, jo arvien lielāka mūsu dzīves daļa tiek piedzīvota ar ekrānu, algoritmu, tīklu un datu starpniecību. Tādēļ šī izstāde galvenokārt ir par cilvēku,” uzsver Ivanauskiene.
Kuratori norāda, ka tehnoloģiju veidotās pasaules uztverē bieži vērojama tendence pieņemt vienu no diviem pretējiem skatījumiem – vai nu tehnoloģiju attīstību uztvert kā neierobežotu iespēju un labklājības avotu, vai arī raudzīties uz to distopiski, uzskatot, ka tehnoloģiskās inovācijas tikai padziļina jau pastāvošo varas nevienlīdzību. Gan tehnoloģiskais optimisms, gan pesimisms ir daļa no mūsdienu politiskā diskursa, un mākslinieki neizbēgami kritiski reflektē par abiem šiem skatījumiem.
“Mēs centāmies pārvarēt šo bināro tehnoloģiju un sabiedrības attiecību skatījumu, pievēršot apmeklētāju uzmanību ne tikai fundamentālai tehnoloģiju kritikai, bet arī šķietami ikdienišķajiem un rotaļīgajiem veidiem, kā tehnoloģijas ietekmē sabiedrisko dzīvi. Galu galā tehnoloģijas rada arī aizraujošas estētiskās formas un maņu pieredzes vidi, un laikmetīgie mākslinieki šos tehnoloģiju aspektus interpretē ļoti interesantos veidos,” stāsta Rindzevičūte.
Izstādē eksponētie darbi veido dialogu starp dažādiem laikmetiem – sākot no mākslinieku agrīnajām reakcijām uz datoru un interneta ienākšanu ikdienā līdz mūsdienu pētījumiem par mākslīgo intelektu un arvien pieaugošo digitālo tehnoloģiju starpniecību mūsu pasaules un galu galā arī mūsu pašu uztverē.
Izstādes mākslinieki: AATB, Gabrielė Adomaitytė, Kęstutis Andrašiūnas / Institutio Media, Deva Bartninkaitė, Michel Bret, Edmond Couchot, Bureau of Inverse Technology (BIT), Kate Crawford, Vladan Joler, Anna Dumitriu, Alex May, Jake Elwes, Harun Farocki, Mindaugas Gapševičius, Antanas Gerlikas, Alexandra Daisy Ginsberg, Rusnė Ivanauskytė, Žilvinas Kempinas, Algimantas Kuras, Lynn Hershman Leeson, Bernd Lintermann, Peter Weibel, Anna Manankina, Martyna Marciniak, Rugilė Bernadeta Matuzaitė, Rūtė Merk, Robertas Narkus, Donatas Norušis, Nam June Paik, Pakui Hardware, Ignas Pavliukevičius, Anna Ridler, Juan Duarte Regino, Marija Teresė Rožanskaitė, Emilija Škarnulytė, Christa Sommerer, Laurent Mignonneau, Sputniko!, Rasa Šmite, Raitis Šmits, Universal Everything, Julijonas Urbonas, Mantas Valentukonis, Julia Vollmer, Miglė Vyčinaitė, Ztohoven Group
Kuratori: Marius Armonas, Jurij Dobriakov, Eglė Rindzevičiūtė, Philipp Ziegler.
Preses relīzi sagatavoja MO muzeja Komunikācijas un programmas vadītāja Agne Vidugirīte (Agnė Vidugirytė), papildināja RIXC preses un informācijas koordinatore Līva Siliņa.
Plašāka informācija:
mo.lt/en/ivykiai/how-to-feel-real
rixc.org
Kontakti:
rixc@rixc.org,
+371 67228478 (Birojs), +371 25358541 (Līva Siliņa)