“Mums Latvijā ir ar ko lepoties”, atzīst Dr. art. h. c. Imants Lancmanis, kopā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) un Latvijas Restauratoru biedrības pārstāvjiem kopīgi atzīmējot restauratoru profesionālās kvalifikācijas novērtēšanas sistēmas darbības trešo gadu desmitu.
Pavēli “Par restauratoru atestācijas kārtību Latvijas Republikā” 1993. gadā parakstīja toreizējais kultūras ministrs Raimonds Pauls. Iemesls – paaugstināt kultūras vērtību restauratoru atbildību, sekmēt meistarības izaugsmi un noteikt restauratoru profesionālo sagatavotību. Sistēmas darbība tiek nodrošināta NKMP paspārnē un 30 gadu laikā iestādei izdevies nosargāt nozarei būtisko atestācijas iespēju, kaut arī sistēmas darbība vairākkārt tikusi apdraudēta. Eiropā nepastāv ārējos normatīvos aktos reglamentēta restaurācijas speciālistu kvalifikācijas novērtēšanas sistēma, kas nozīmē, kā atzīmēja pasākuma dalībnieki, ikvienam ir iespēja sevi uzdot par restauratoru. I. Lancmanis sistēmas trūkumu Eiropā dēvē par “novirzi no veselā saprāta”, ilustratīvi salīdzinot, “par ārstu ikviens sevi pasludināt nevar, taču par mākslas darbu ārstu – var”.
Atestācijas sistēmas izveidē, kā arī uzturēšanā 30 gadu garumā, vislielākā loma ir NKMP ekspertei Dacei Čolderei, kura izceļ, ka restauratoru kvalifikācijas novērtēšana ļauj pasargāt kultūras pieminekļus no “haltūristiem”, kā arī dod iespēju pieminekļu sargiem iepazīt cilvēkus, kuri gatavojas strādāt kultūras pieminekļos. Papildus, pateicoties iedibinātajai kārtībai, ir uzkrājusies arī apjomīga dokumentācija par pieminekļos veiktajiem restaurācijas darbiem, jo NKMP arhīvā tiek glabātas t.s. restaurācijas pases.
Dažādu specialitāšu restauratoru novērtēšana attīstījusies pakāpeniski, arvien pulcējot klāt jaunus speciālistus. Padomi, kas izvērtē kvalifikāciju, veido 10 eksperti ar praktiskā un/vai akadēmiskā darba pieredzi restaurācijas jomā. Padome darbojas uz brīvprātības principa, bez finansiāla atbalsta, kas, kā atzīst D. Čoldere, “dara cilvēkus brīvākus”. Ņemot vērā regulējumu trūkumu, arī izvēle tikt novērtētam un saņemt atestātu ir brīvprātīga. Restauratori novērtējumu saņem trīs līmeņos – speciālists, meistars un vecmeistars. I. Lancmanis atestācijas sistēmu salīdzināja ar agrāko cunftu sistēmu, paužot pārliecību, ka šāda pieeja veicina cieņu un nes labus rezultātus.
Sistēmu pozitīvi vērtē arī paši restauratori. Vecmeistare Irbe Grīnberga, pašlaik padomes locekle, gan atceras laikus, kad pati tika vērtēta un uztraukumu, izrādot prasmes pieredzējušāku meistaru priekšā, gan dalās ar pārdomām no vērtētāja puses. Restauratora novērtēšanai padomes locekļi velta laiku un rūpību, jo jāiepazīst apjomīgs pretendenta iesniegto materiālu daudzums, jādodas vizītē uz vērtējamā speciālista darbnīcu, kā arī ar pretendentu jāveic pārrunas. I. Grīnberga pauž, ka tieši darbnīcās, procesā restaurators vislabāk spēj parādīt savas zināšanas un prasmes, kas ir bagātinoši arī padomes locekļiem, jo jāiedziļinās atšķirīgās restaurācijas jomās, turklāt, pieredze ļauj vēl vairāk novērtēt citu speciālistu veikto darbu unikalitāti. Arī būvgaldniecības izstrādājumu restaurators, meistars Guntis Vecvagars uzsver atestācijas pozitīvos aspektus. Novērtēšana veicina restauratora attīstību, kā arī paplašina sadarbības iespējas un veicina atpazīstamību.
Kvalifikācijas novērtēšanas sistēmas ieguldījumu kultūras mantojuma restaurācijā uzsver arī Latvijas Restauratoru biedrības vadītājs Ronalds Lūsis, neprofesionālas restaurācijas sekas ilustrējot ar pasaulē plaši apspriesto neveiksmīgo gleznas Ecce Homo Spānijā restaurācijas mēģinājumu.
UZZIŅAI: Padomes sastāvu veido desmit eksperti ar praktiskā un/vai akadēmiskā darba pieredzi restaurācijas jomā. Atbilstoši Restaurācijas kvalifikācijas novērtēšanas kārtībai Padome nosaka speciālistu kvalifikācijas novērtēšanas sistēmu ārējos normatīvos aktos nereglamentētās restaurācijas specialitātēs kā monumentālās glezniecības, stājglezniecības, monumentāli dekoratīvās tēlniecības objektu, grafikas, rokrakstu, dokumentu, grāmatu un citu papīra izstrādājumu, polihromā koka, dekoratīvās koktēlniecības, zeltījuma, būvgaldniecības izstrādājumu, mēbeļu un citu interjera iekārtas priekšmetu, keramikas, stikla un porcelāna izstrādājumu, arheoloģiskā materiāla, ādas, pergamenta, tekstila izstrādājumu, akmens un citu silikātu materiālu objektu, metāla izstrādājumu, ērģeļu un būvmākslas objektu restaurācijā, kā arī arhitektoniski mākslinieciskā izpētē, kultūrvēsturisku objektu fizikāli ķīmiskā un bioloģiskā izpētē un mākslas un antikvāro priekšmetu izpētē.
Vairāk informācijas un atestēto restauratoru saraksts: Restauratoru kvalifikācija
Informāciju sagatavoja:
Linda Zonne-Zumberga
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
+371 66164783
linda.zonne-zumberga@mantojums.lv