Vizuālā māksla
Rasa Šmite, Raitis Šmits. Atmosfēriskais mežs, 2021. Purvīša balvas 2021 nominatu izstāde. Foto: Kristīne Madjare.
Rasa Šmite, Raitis Šmits. Atmosfēriskais mežs, 2021. Purvīša balvas 2021 nominatu izstāde. Foto: Kristīne Madjare.

Māksliniece Rasa Šmite sarunāsies par "Atmosfērisko mežu" ar mākslas teorētiķi Ivonni Volkārtu un klimata zinātniekiem Mediju un mākslas centrā ZKM Karlsrūē tiešsaistē rīt, plkst. 20.00 pēc Latvijas laika, (tiešsaistes links būs pieejams no šīs lapas): zkm.de.

Rasas Šmites un Raita Šmita imersīvajā instalācijā, kas ir aplūkojama ZKM centra izstādē “Kritiskās zonas” un šogad tika nominēta Purvīša balvai 2021, abi mākslinieki apskata gaistošo emisijas, ko izplata koki, kā arī to vizualizācijas. Sadarbībā ar Šveices Meža, Sniega un Vides pētniecības federālo institūtu (WSL), mākslinieki atklāja, ka klimata pārmaiņu ietekmē koki ne tikai pārvērš CO2 skābeklī, bet arī izplata noteiktas gāzes atmosfērā, mežam elpojot. Balsoties uz šo mākslas darbu, lekcijā “Zemes universitāte” (Terrestrial University) lektori iepazīstinās ar zinātnisko un māksliniecisko izpētes projektu, kas norisinājās Finvaldes mežos Šveices Alpos. Šis 10 000 gadus vecais mežs Valē, Šveices dienvidrietumos ir unikāls – tā ekoloģisko krīzi pēdējo ir izraisījusi vietājā alumīnijas rūpniecība un sausums, ko pēdējo 100 gadu laikā arvien vairāk ir pasliktinājušas klimata pārmaiņas. Kā viena no pirmajām ilgtermiņa ārtelpu laboratorijām, Finvaldes mežs ir ticis pētīts vairāk nekā 20 gadus.

Projekta partneri lekcijā runās par rīkiem, metodem un par mērogu, kādā meži ietekmē klimata pārmaiņas, kā arī par to kā māksla, var interpretēt neredzamās un satraucošās attiecības starp mežu un atmosfēriskajām ekosistēmām ikvienam pieredzamā virtuālā vidē, estētiskā veidā parādot nepieciešamību pašreizās kārtības maiņai.

“Atmosfēriskais mežs” ir daļa no izpētes projekta “Ekodati-Ekomēdiji-Ekoestētika” (2017-2021). Pētījumu “Ekodati-Ekomēdiji-Ekoestētika” finansē Šveices Nacionālais Zinātnes fonds (SNSF), atbalsta Estētiskās prakses un teorijas institūts (IAeP) Mākslas un dizaina akadēmijā Bāzelē (FHNW, Šveicē) sadarbībā ar Šveices Meža, Sniega un Vides pētniecības federālo institūtu (WSL).

Projektu realizēja Ivonna Volkārta, Markus Mēders (Yvonne Volkart, Marcus Maeder), Rasa Šmite un Alīna Veijata (Aline Veillat) sadarbībā ar Artūru Gesleru, Kristiānu Ginzleru, Andreasu Ringlingu (Arthur Gessler, Christian Ginzler, Andreas Rigling, WSL),, kā arī Kaisu Risanenu (Kaisa Rissanen, Helsinku Universitāte).

Ivonna Volkārta ir projekta “Ekodati-Ekomēdiji-Ekoestētika” vadītāja. Viņa vada mākslas un mediju teorijas lekcijas Mākslas un dizaina akadēmijā Bāzelē (FHNW, Šveicē) un Cīrihes mākslas universitātē (ZHdK).

Rasa Šmite ir māksliniece un pētniece, kas strādā ar mākslu, zinātni un jaunākajām tehnoloģijām. Viņa ir RIXC Jauno mediju kultūras centra līdzdibinātaja un viena no ikgadējā RIXC mākslas un zinātnes festivāla kuratorēm.

Artūrs Geslers ir ilgtermiņa meža ekosistēmu pētniecības (LWF) vadītājs Šveices Meža, Sniega un Vides pētniecības federālajā institūtā (WSL), Birmmensdorfā, Šveicē. Viņš galvenokārt pētī procesus kas kontrolē un regulē bioģeoķīmiskos ciklus, biotisko mijiedarbību un bioloģiskās daudzveidības funkcionēšanu ekosistēmās.

Kaisa Risanena ir pētniece, kas galvenokārt pētī mežu un ekosistēmas un atmosfēras mijiedarbību. Pašlaik viņa ir postdoktorālā pētniece Kvebekas Universitātē Monreālā, Kanādā.

 

Plašāka informācija:
rixc.org
zkm.de

Kontakti:
rixc@rixc.org,
26546776 (Rasa Šmite)