No 2024. gada 5. marta līdz 2025. gada 1. februārim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) norisināsies izstāde “Ķermeņa dzeja. Aisedora Dunkane, Raimonds Dunkans un plastiskās dejas tradīcija Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados”.
Amerikāņu dejotāja un horeogrāfe Andžela Aisedora Dunkane (Angela Isadora Duncan, 1877–1927) tiek uzskatīta par spilgtāko modernās dejas pionieri. Viņu atbalstīja brālis – dejotājs un mākslinieks Raimonds Dunkans (Raymond Duncan, 1874–1966), kuram plastiskā deja kļuva par daļu no dzīves filozofijas. Abus iedvesmoja antīkās Grieķijas māksla un kultūra, kas izpaudās gan deju uzvedumos, gan tērpos – hitonos un togās, ko viņi valkāja: Aisedora – uz skatuves, bet Raimonds – arī ikdienas dzīvē.
Aisedora Dunkane atteicās no tradicionālajām dejas formām, meklējot jaunu saturu un pamatojumu dejas mākslai. Pretstatā klasiskā baleta dejotājām šī jaunā deju stila izpildītājas uzstājās basām kājām un kustējās brīvi, bieži veidojot improvizācijas. Aisedora guva ierosmi no dabas tēliem: koku šūpošanās, viļņu ritmiskā plūduma, mākoņu slīdēšanas un putna lidojuma. Savulaik, aprakstot Rīgā notikušo plastisko deju vakaru, kāds latviešu žurnālists to nodēvēja par “ķermeņa dzeju”.
20. gadsimta pirmajās desmitgadēs jēdziens “modernā deja” vēl nebija nostiprinājies. Biežāk tika lietoti apzīmējumi “plastiskā deja”, “brīvā deja”, “jaunā deja”. 1913. gadā Aisedora Dunkane Parīzē nodibināja plastiskās dejas skolu, kas veicināja šī termina izplatību.
Tāpat sava akadēmija Parīzē bija Raimondam Dunkanam, taču tajā viņš uzsvaru lika ne vien uz dejošanas, bet arī mākslas, amatniecības un filozofijas pasniegšanu. Raimonds pats zīmēja, apgleznoja zīdu un izgatavoja mēbeles. Viņa tieksme tuvoties dabai izpaudās gan dejā, gan dzīvesveidā: mākslinieks valkāja pašaustās drēbes un paštaisītus antīkām sandalēm līdzīgus apavus, ar savu izskatu bieži pārsteidzot laikabiedrus. “Raimonda Dunkana akadēmijā” (“Academia Raymond Duncan”) audzēkņu izgatavotos priekšmetus varēja nopirkt Parīzes galerijā “Artiste et artisan” (“Mākslinieks un amatnieks”).
Dejai netraucē valodas un kultūru robežas, tāpēc drīz vien Aisedorai Dunkanei radās daudz sekotāju. Arī Latvijā 20. gadsimta 20. gados viena pēc otras tika dibinātas jaunas deju skolas un studijas, kas popularizēja plastiskās, ritmoplastiskās dejas un Emīla Žaka-Dalkroza (Émile Jaques-Dalcroze, 1865–1950) ritmikas metodi. Piemēram, Annas Ašmanes (1888–1967) mūzikas un ritmikas skola, Beatrises Vīgneres (1903–1990) fiziskās un estētiskās audzināšanas skola, Annas Kerē (1904–1989) plastisko deju skola, Mērijas Vigmanes (Mary Wigman, 1886–1973) skolas filiāle un vēl citas mācību iestādes. Īsu brīdi agrā bērnībā Beatrises Vīgneres deju studiju apmeklēja mākslinieku Romana Sutas (1896–1944) un Aleksandras Beļcovas (1892–1981) meita Tatjana Suta (1923–2004).
Viena no pirmajām latvietēm, kura sekoja plastiskās dejas vilinājumam, bija Aija Bertrāne-Dunkane (dzimusi Meta Ivanova, 1891–1978), Raimonda otrā sieva. Pēc emigrācijas viņa uzturēja saikni ar tautiešiem: sarakstījās ar rakstnieku, mākslas teorētiķi Viktoru Eglīti (1877–1945), dzejnieku, rakstnieku, publicistu, politiķi Jāni Akurateru (1876–1937) un citiem, mēģināja tulkot latviešu daiļliteratūras darbus franču valodā. Daudzi ceļotāji no Latvijas, 20.–30. gados braucot uz Parīzi, apciemoja Dunkanu ģimeni, daži apmetās pie viņiem akadēmijas telpās. Arī Aleksandra Beļcova ar meitu Taņu tikās ar Raimondu un Aiju.
Jāatzīmē, ka Dunkanu idejas savaldzināja japāņu izcelsmes mākslinieku Cuguharu Fužitu (Tsuguharu Foujita, 1886–1968), kurš atbrauca uz Parīzi īsi pirms Pirmā pasaules kara. Saglabājušās fotogrāfijas un arhīva hronika, kur abi – Raimonds un Cuguharu – iemūžināti dejojam antīkajās togās. Fužitas daiļrade bija ļoti svarīga Aleksandrai Beļcovai, un, iespējams, viņa mākslas darbus gleznotāja varēja redzēt Dunkanu mājās.
Izstādē eksponēti Aleksandras Beļcovas darbi no R. Sutas un A. Beļcovas muzeja krājuma, fotomateriāli no Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcijas, Raimonda Dunkana zīmējumi no Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja Viļņā, kā arī Cuguharu Fužitas pašportrets no privātkolekcijas Latvijā.
Izstādes kuratores:
Ph.D. Valda Vidzemniece, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja
Dr. art. Nataļja Jevsejeva, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja /
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: +371 67288800, E: Natalja.Jevsejeva@lnmm.lv
INTERNETA RESURSI:
www.lnmm.lv
FACEBOOK: Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
TWITTER: @RSunABmuzejs
INSTAGRAM: @RSunABmuzejs
#lnmm
#MansMuzejs
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs / Rīga, Elizabetes iela 57a, dz. 26, 5. stāvs
DARBA LAIKS:
Trešdienās, ceturtdienās, piektdienās, sestdienās 11.00–18.00, kase 11.00–17.45
Otrdienās 11.00–19.00, kase 11.00–18.45
Svētdienās, pirmdienās slēgts
Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.–24. jūnijā), Ziemassvētkos (25.–26. decembrī), 31. decembrī.
BIĻEŠU CENAS:
NB! (ar šo biļeti ir iespējams apskatīt visu muzeju)
Apmeklētājiem grupā, kurā ir vismaz 10 personas (neieskaitot grupas vadītāju – pedagogu vai gidu), piemēro 20% atlaidi. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.
Pieaugušie: 2,00 EUR
Studenti, pensionāri: 1,00 EUR
Skolēni: 0,50 EUR
Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): 2,50–4,00 EUR
Gada biļetes īpašniekiem izstādes apskate bez maksas.
Bezmaksas ieeja: pirmsskolas vecuma bērniem; bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (uzrādot apliecību); bērniem līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, personām ar I un II grupas invaliditāti (uzrādot invaliditātes apliecību); vienai personai, kas pavada bērnu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti vai personu ar I grupas invaliditāti; Latvijas mākslas skolu un mākslas profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem (uzrādot apliecību); Latvijas Mākslas akadēmijas pilna laika studentiem (uzrādot apliecību); profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem vai augstskolu studentiem, kas apgūst vai studē vizuālo un lietišķo mākslu, dizainu, kultūras vēsturi, muzeoloģiju, arhitektūru, restaurāciju, mācību vai studiju procesa ietvaros (vismaz dienu iepriekš iesniedzot rakstveida izglītības iestādes iesniegumu muzeja direktoram); Latvijas muzeju darbiniekiem (uzrādot apliecību); Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) biedriem (uzrādot biedra karti); Latvijas Mākslinieku savienības biedriem (uzrādot apliecību); LNMM Drauga kartes īpašniekiem (uzrādot karti un personu apliecinošu dokumentu); plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kas atspoguļo norises muzejā (uzrādot preses karti); grupu (ne mazāk par 10 apmeklētājiem) vadītājam (pedagogam vai gidam); Ukrainas civiliedzīvotājiem (uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina to, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs); ikgadējās starptautiskās akcijas “Muzeju nakts” laikā no plkst. 19.00; visiem apmeklētājiem pastāvīgās ekspozīcijas apskate katra mēneša pēdējā svētdienā un Starptautiskajā muzeju dienā – 18. maijā.
VESELĪBAS UN DROŠĪBAS PASĀKUMI MUZEJĀ:
- Lūdzam neapmeklēt muzeju, ja Jums ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija. Muzejam ir tiesības personām ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm liegt ieeju muzejā un aicināt tās atstāt muzeju.
- Muzejs rekomendē veikt bezkontakta norēķinus vai izmantot maksājumu kartes, kā arī reģistrēties lietotnē Mobilly, lai ērti un ātri iegādātos biļetes telefonā.
Preses materiālu sagatavoja:
Nataļja Sujunšalijeva
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Preses centra vadītāja
T: +371 67357527
GSM: +371 26593495
E: pr.service@lnmm.lv
I: www.lnmm.lv
Twitter: www.twitter.com/lnmm_muzejs