VSIA “Latvijas Koncerti” organizētā “Senās mūzikas festivāla” ietvaros 12. jūlijā koncertdienu Rundāles pilī iesāks pasākumi pašiem mazākajiem – jau no plkst. 11:30 bērniem būs iespēja piedalīties radošajās darbnīcās, kuras vadīs pieredzējuši mākslinieki un rokdarbu meistari. Savukārt plkst. 13:00 uz Rundāles pils dārza lielās skatuves sāksies koncertuzvedums “Princese un trīs burvju mīklas”, kurā piedalīsies Latvijā pazīstami skatuves mākslinieki. Vācu baroka mūziku papildinās krāšņi tērpi un autentiski mūzikas instrumenti.
Muzikālā pasaka būs šīs vasaras greznākais notikums pašiem mazākajiem skatītājiem. Tā ir pārpilna ar neparastiem notikumiem un spilgtiem tēliem. Lomās iejutīsies solisti – Jolanta Strikaite, Mārtiņš Zvīgulis, Gundars Grasbergs, Markuss Riva, Evija Martinsone. Īpašu atmosfēru radīs Pēteris Vaickovskis (klavesīns), Raimonds Melderis (baroka vijole), Ainārs Paukšēns (viola da gamba), Ieva Nīmane (senie pūšaminstrumenti), Mārtiņš Miļevskis (sitaminstrumenti), stāstniece Karina Bērziņa, laikmetīgās dejas grupas “Vendija” dejotāji, Rīgas Doma kora skolas mazie dziedātāji.
Daudzo izcilā dāņu pasaku meistara Hansa Kristiana Andersena zināmo pasaku vidū ir kāda mazāk pazīstama - “Princese un trīs burvju mīklas”. Tieši šī pasaka ir pamats ikgadējam Senās mūzikas festivāla uzvedumam mazajiem klausītājiem un viņu ģimenēm. Tajā darbosies ļoti spilgti tēli: jauns puisis Hanness, kura labā sirds un labie darbi palīdzēs viņam piepildīt kādu sapni. Skaistā Princese, kuru nobūruši ļauni spēki, un tāpēc visi precinieki, neatminot Princeses mīklas, tiek pārvērsti par dzīvniekiem. Liela loma pasakā piederēs kādam Ceļabiedram, kura gudrie padomi lieti noderēs Hannesam. Īpašas krāsas uzvedumam piešķirs ļaunie tēli - Velns un Ragana. Viņu dīvainajā pilī Princese ne tikai uzzinās, kādas mīklas uzdot Hannesam, bet ļausies arī kafijas baudīšanai. Un tur nu būs īstā reize izskanēt arī Johana Sebastiāna Baha slavenās “Kafijas kantātes” nelielam fragmentam. Un tieši ciemos pie Velna un Raganas klausītājus sagaidīs arī kāds muzikāls pārsteigums. Uzvedumu kuplinās ne viens vien spilgts dejotāju un mazo dziedātāju priekšnesums. Kā vienmēr uzveduma dalībnieki būs tērpti krāšņos kostīmos, pirms koncerta darbosies radošās darbnīcas. Un visbeidzot, galvenais izteiksmes līdzeklis neapšaubāmi būs mūzika, pagātnes dižgaru, šoreiz vācu mūzikas lielmeistara Johana Sebastiāna Baha un viņa laikabiedru sacerēta, kā arī dažas vācu tautas mūzikas lappuses.
Pirms uzveduma, sākot no plkst. 11:30, mazajiem apmeklētājiem būs iespēja piedalīties radošajās darbnīcās. Koncerta biļetes cenā ietilpst arī Rožu dārza apmeklējums – tas tiks atvērts no plkst. 12:00, savukārt muzikālās izrādes sākums plkst. 13:00.
“Senās mūzikas festivālā” būs dzirdami dažādi koncerti:
8. jūlijā Sv. Jāņa baznīcā “Senās mūzikas festivālu” atklās Johana Sebastiāna Baha “Augstā mesa”, kas tiek uzskatīta par vienu no pasaules sakrālās mūzikas virsotnēm. Tā ir gan komponista radošā mantojuma kulminācija, gan personisks garīgās pieredzes kopsavilkums – meistardarbs, kas pārkāpj laika, stilu un konfesionālās robežas. Un šodien mums ir privilēģija dzirdēt Johana Sebastiāna Baha mūža darbu kā vienotu veselumu pāri laikam un telpai. Diriģenta Kaspara Putniņa vadībā koncertā piedalīsies kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio koris un izcili solisti – soprāns Gunta Gelgote, soprāns Ilze Grēvele-Skaraine, mecosoprāns Doroteja Bīnerte, tenors Nikolass Malrojs un basbaritons Rihards Millers.
11. jūlijā Mazajā ģildē skanēs “Johans Sebastiāns Bahs” – Marko Ambrozīni (taustiņvijole) un Ieva Saliete (ērģeļpozitīvs).Teiksmaino taustiņvijoli klātienē skatījis un dzirdējis vien retais. Šis skaniski kolorītais un vizuāli saistošais instruments baroka un renesanses laikmetā skanējis visdažādākajos kontekstos un bijis pazīstams teju visā Eiropā. Mūslaikos par vienu no šī intrumenta izdaudzinātākajiem virtuoziem dēvējams itāļu meistars Marko Ambrozīni, kurš kopā ar mūsu pašu klavesīna un citu vēsturisko taustiņinstrumentu spēles lepnumu Ievu Salieti apvienosies saskanīgā duetā, kur uzmanības centrā likta tieši vācu lielmiestara Johana Sebastiāna Baha skaņumāksla.
11. jūlijā Rīgas Sv. Pētera baznīcā koncertu sniegs Baltijas valstīs vadošā viduslaiku un renesanses vokālā grupa “Schola Cantorum Riga”, kas specializējusies gregoriskā korāļa autentiskajā dziedāšanā. Ar dūdu skanējumu koncertu papildinās Ieva Nīmane un Edgars Kārklis.
Savukārt 12. jūlija vakarā Rundāles pils dārzā festivālu noslēgs Antonio Vivaldi vijolkoncertu cikls “Gadalaiki” - viens no populārākajiem akadēmiskās mūzikas opusiem, kas piedzīvojis neskaitāmus ieskaņojumus un interpretācijas visā pasaulē. Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim 18. gadsimta mūzikas pērles - līdzās franču baroka pārstāvja Žana Filipa Ramo svītai no alegoriskās traģēdijas “Zoroastrs” skanēs arī fragmenti no vācu meistara Georga Filipa Tēlemaņa izslavētā krājuma Tafelmusik un viņa tautieša Georga Frīdriha Hendeļa ikoniskajiem Concerti Grossi. Bet koncerta otrajā dāļā kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, diriģenta Andra Veismaņa vadībā, Vivaldi “Gadalaikus” atskaņos spožais “Berlīnes filharmoniķu” koncertmeistars, vijolnieks Daišins Kašimoto.
Biļetes „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā.
„Senās mūzikas festivāla“ interneta mājas lapa: www.smf.lv.
Informāciju sagatavoja:
Ieva Mora
VISA “Latvijas Koncerti” sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: +371 26409474
E-pasts: ieva.mora@latvijaskoncerti.lv