Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk palīdz cits citam un iesaistās pilsoniskajās aktivitātēs, taču vienlaikus pieaug vilšanās politikā un sarūk to cilvēku īpatsvars, kuri jūtas pieņemti. Šīs atšķirīgās tendences atklāj Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) Sabiedrības saliedētības radara 2026. gada rezultāti, kas šodien, 5. novembrī, prezentēti starptautiskajā konferencē Rīgā. Pētījums palīdz identificēt sabiedrības saliedētības izaicinājumus un sniedz datos balstītu pamatu turpmāko atbalsta pasākumu prioritāšu noteikšanai.
“Esmu pārliecināts, ka nav labāka laika, kad runāt par sabiedrības saliedētību un analizēt Saliedētības radara pētījuma datus, kā tieši tagad novembrī, Latvijas valsts svētku priekšvakarā. Pētījums parāda, ka mēs kā sabiedrība kļūstam empātiskāki. Manuprāt tas ir pamats saliedētībai, kas izpaužas mūsu ikdienas rīcībā, attieksmē vienam pret otru un gatavībā palīdzēt. Vienlaikus saprotu datus par vilšanos politikā un tie ir pelnīti, un tos nevar mainīt ne Sabiedrības integrācijas fonds, ne NVO vienas pašas. Tas lielā mērā jādara tiem simts Saeimas deputātiem, kuru skaitā esmu arī es, kuri tikko nodevuši svinīgo solījumu, un kuriem ir iespēja ar savu darbu pierādīt, ka uzticēšanos var atgūt ar konkrētiem darbiem. Vēlos atgādināt, ka pastāvēs tas, kas spēj mainīties. Es ceru, ka nozīmīgām un vērtīgām pārmaiņām ir gatavs arī Sabiedrības integrācijas fonds,” atklājot pasākumu teica kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Kā iedvesmas runātāja konferencē uzstājās arī bijusī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ilggadējā direktore Māra Lāce, kura sacīja: “Kas veido saliedētu sabiedrību? Ne jau tas, ka visi domā vienādi vai ka atšķirības tiek nogludinātas. Saliedētība nozīmē spēju sadzīvot ar atšķirīgo, sarunāties arī tad, kad neesam vienisprātis, un saglabāt cieņu pret cilvēku, kura pieredze vai pārliecība nav tāda pati kā mūsējā. Tā prasa gan noturību par savām vērtībām, gan gatavību atzīt, ka arī mūsu skatījums var kļūt plašāks.
Konferencē “Saliedēta sabiedrība pārmaiņu laikā: jauna pieeja nākotnē” tika apspriesti radara rezultāti un to nozīme Latvijas attīstībā, iesaistot Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un citu valstu publiskā, privātā un akadēmiskā sektora pārstāvjus.
Salīdzinot 2026. gada datus ar 2023. gada rezultātiem, redzamas vairākas pozitīvas tendences.
- Pieaug savstarpējā palīdzība: to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējā gada laikā nav palīdzējuši svešiniekam, samazinājies no 27% līdz 13%.
- Vairāk cilvēku izjūt sociālo atbalstu: šādu iedzīvotāju īpatsvars pieaudzis no 75% līdz 79%.
- Pieaug pilsoniskā līdzdalība: to cilvēku īpatsvars, kuri pēdējo divu gadu laikā nav piedalījušies nevienā no aptaujā minētajām pilsoniskajām aktivitātēm, samazinājies no 81% līdz 61%.
- Atjaunojas kopības izjūta: kopību ar Latvijas iedzīvotājiem izjūt 52% iedzīvotāju.
Vienlaikus radars atklāj arī satraucošas tendences. Latvijas politikā vīlušos iedzīvotāju īpatsvars pieaudzis no 59% līdz 72%, bet to cilvēku īpatsvars, kuri jūtas pieņemti Latvijā, samazinājies no 68% līdz 61%. Sarūk arī atvērtība dažādām sabiedrības grupām, un pieaug iedzīvotāju uztvertā etniskā spriedze.
"Radars atklāj būtisku pretrunu - Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk palīdz cits citam un iesaistās sabiedrības dzīvē, taču vienlaikus daļa cilvēku jūtas mazāk pieņemti un pieaug vilšanās politikā. Turklāt pētījums parāda, ka dažādu sabiedrības grupu pieredze būtiski atšķiras. Tas apliecina, ka sabiedrības saliedētību nevar stiprināt ar vienu universālu pieeju. Radara dati palīdz labāk izprast šīs atšķirības un noteikt, kur nepieciešama mērķtiecīgāka rīcība," uzsver SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne.
Savukārt Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktore Nīna Hvida Ēnevoldsena (Nina Hvid Enevoldsen) ieskicē situāciju plašākā reģionā: “Analizējot Ziemeļvalstu ekonomiskos panākumus, secināts, ka uzticēšanās ir izdevīga gan valsts, gan individuālā līmenī – sabiedrībā ar augstu sociālo uzticību mazāk izplatītas formalitātes, konflikti un tiesvedības. Iedzīvotāju uzticību valsts institūcijām ietekmē pārliecība, ka tās strādā caurspīdīgi, taisnīgi un ka lēmumi tiek pieņemti sabiedrības ilgtermiņa interesēs. Taču arī Ziemeļvalstīs arvien vairāk apzināmies, ka uzticēšanās nav pašsaprotama, aktualizējot diskusijas par to, kā to nosargāt.”
Saliedētības ekonomiskā dimensija atklāj, ka vienlīdzīgas iespējas joprojām ir būtisks izaicinājums. Tikai 36% iedzīvotāju uzskata, ka viņiem ir vienlīdzīgas iespējas dzīvē tikt uz priekšu, savukārt 83% uzskata, ka ienākumu atšķirības Latvijā ir pārāk lielas.
Radara dati sniedz pamatu mērķētai un datos balstītai politikas veidošanai, ņemot vērā dažādu sabiedrības grupu vajadzības. Balstoties šajos datos, SIF un nevalstiskās organizācijas stiprina iespējas cilvēkiem iesaistīties savu kopienu aktivitātēs. Īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai kopienu iniciatīvas būtu ilgtspējīgas un cilvēki redzētu, ka viņu līdzdalība palīdz uzlabot dzīvi gan pašu kopienā, gan plašākā sabiedrībā.
“Mums bija svarīgi izveidot tādu saliedētības mērīšanas pieeju, kas ļautu ne tikai raksturot sabiedrības situāciju konkrētā brīdī, bet arī novērtēt, vai virzāmies uz priekšu. Radara dati palīdzēs pamanīt pārmaiņas un pieņemt datos balstītus lēmumus,” skaidro Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS asociētā pētniece Iveta Kažoka.
Sabiedrības saliedētības radara rezultāti izceļ gan Latvijas sabiedrības stiprās puses, gan izaicinājumus, kuru cēloņiem nepieciešama padziļināta izpēte. SIF turpinās mērķtiecīgi strādāt ar radara datiem, lai identificētu efektīvākos risinājumus sabiedrības saliedētības stiprināšanai.
Konference tiek organizēta ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā atbalstu.
Saliedētības radara Informatīvais ziņojums
Sabiedrības saliedētības radars ir SIF veidots instruments, kas mēra sabiedrības saliedētību trīs dimensijās: identitāte un piederība, sociālās attiecības, ekonomiskā solidaritāte un iespēju vienlīdzība. Pirmais pētījums tika veikts 2023. gadā, un 2026. gada rezultāti ļauj novērtēt pārmaiņas un identificēt jomas, kurās nepieciešama turpmāka rīcība.
Papildu informācija:
Iveta Kancēna
Sabiedrības integrācijas fonds
Sabiedrisko attiecību vadītāja
E-pasts: iveta.kancena@sif.gov.lv
Tālr.: +371 29466959