Rīgas filharmonijas vizualizācija, skats no putna lidojuma
Rīgas Filharmonijas (Nacionālās akustiskās koncertzāles) projekta mets - vizualizācija.

Lai veicinātu profesionālās mūzikas pieejamību, mūzikas nozares attīstību un starptautiska mēroga kultūras pasākumu norisi, Rīgā taps jauna akustiskā koncertzāle. To paredz deputātu rosinātais Nacionālās koncertzāles “Rīgas filharmonija” likuma projekts, ko Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 18.februārī, konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā. Koncertzāli iecerēts izveidot, pārbūvējot un paplašinot Rīgas Kongresu namu.

Komisija uzsver, ka nacionālā koncertzāle “Rīgas filharmonija” ir visas Latvijas kultūras attīstībai nozīmīgs objekts. Ar likumprojektu koncertzālei paredzēts noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Likums nepieciešams, lai noteiktu sevišķu tiesisko regulējumu tās izveidei. Tas attieksies uz būvniecību un finansēšanu, kā arī regulēs koncertzāles izmantošanas un īpašumtiesību jautājumus.

Iecerēts, ka koncertzāli būvēs Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Kultūras ministriju. Likumprojekts noteic, ka līdz šā gada 31.decembrim pašvaldība nodrošinās būvprojekta izstrādi atbilstoši metu konkursā izraudzītajai idejai. Līdz gada beigām pašvaldība ministrijai iesniegs arī projekta kontroltāmi saskaņošanai. Kā informēja Rīgas pašvaldība – projektēšanas līgumus jau ir noslēgts.

Būvprojekta izstrādi finansēs Kultūras ministrija no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt būvdarbus līdz nodošanai ekspluatācijā finansēs Rīgas pašvaldība. Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā valsts atmaksās pašvaldībai tās veiktos finanšu ieguldījumus. Koncertzāle ekspluatācijā būs jānodod ne vēlāk kā četru gadu laikā no finansējuma saņemšanas.

Atbilstoši metu konkursa uzvarējušo arhitektu aprēķiniem, kas balstīti uz 2023.gada cenām, koncertzāles projekta īstenošanas izmaksas varētu sasniegt aptuveni 61,3 miljonus eiro, norādīts likumprojekta anotācijā.

Plānots, ka būvniecības kvalitāti pārraudzīs koncertzāles būvniecības padome. Tajā darbosies pārstāvji no Kultūras ministrijas, Rīgas pašvaldības un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra. Padomē būs arī mūzikas nozari pārstāvošas sabiedriskās organizācijas pārstāvis, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis un četras kultūras ministra uzaicinātas personas ar pieredzi mūzikas, finanšu, kultūras mantojuma aizsardzības vai tiesību jomā.

Iecerēts, ka pabeigto koncertzāli Rīgas pašvaldība nodos ilgtermiņa lietošanā Kultūras ministrijai. Ministrija nodrošinās tās darbību, uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī noteiks izmantošanas kārtību.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāatbalsta Saeimai trijos lasījumos.

 

Saeimas Preses dienests

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Nacionālā koncertzāle – Rīgas Filharmonija Arhitektūra Mūzika