Piektdien, 12. septembrī plkst. 19.00 Latvijas Universitātes Lielajā Aulā 20. Jubilejas sezonu aizsāks Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga. Koncertprogrammas dominante - vācu romantisma laikmeta ģēnija Roberta Šūmaņa Ceturtā simfonija, ko Sinfonietta Rīga sniegumā klausītājiem būs iespēja novērtēt pirmoreiz. Kopā ar pasaulslaveno ukraiņu vijolnieku, kādreizējo rīdzinieku un vijolspēles pedagoga Romāna Šnē audzēkni Vadimu Gluzmanu orķestris atskaņos Leonarda Bernstaina “Serenādi” (Pēc Platona “Dzīru” motīviem). Savukārt kā lirisks atvadu sveiciens īsajai Baltijas vasarai koncertā iemirdzēsies mūžīgā skaistuma manifests - Gustava Mālera “Adagietto” no komponista Piektās simfonijas.
Vienlaikus, ar gandarījumu atskatoties uz sava orķestra piektdaļgadsimtā paveikto, savu noslēdzošo sezonu kolektīva mākslinieciskā vadītāja ampluā aizsāks orķestra dibinātājs, diriģents Normunds Šnē. Šajā sezonā maestro iecerētas, rūpīgi pārdomātas un diriģētas klausītājiem tiks dāvātas vēl vairākas koncertprogrammas. Ikviena no tām izteiks kādu būtisku un vien Normunda Šnē programmatiskai domai raksturīgu ideju, muzikālo laikmetu vai strāvojumu un izteiksmes tvērumu.
Raksturojot Sinfonietta Rīga jubilejas sezonas ievadkoncertu, Šnē atklāj: “Ar Šūmaņa Ceturto simfoniju esam noslēguši visu klusā un savpatā vācu ģēnija simfoniju ciklu. Mazākā sastāvā, bet vienlaikus, un varbūt tieši tāpēc, panākot viņa mūzikas izteiksmē daudz vairāk smalkuma un intimitātes. Tam iepretim likta amerikāņu diriģenta un komponista Leonarda Bernstaina “Serenāde”, kas pilna dzīvas vitalitātes, kaislību un tā vien šķiet, ka atskaņojot šo mūziku, mums līdzās nostājas pats, mūžam enerģijas pilnais un dzīvi dievinošais šīs mūzikas autors”.
Jau neilgi pēc sezonas atklāšanas koncerta, Sinfonietta Rīga mūziķi Normunda Šnē vadībā uzsāks gatavošanos franču 20. gadsimta muzikālā vizionāra, komponista un diriģenta Pjēra Bulēza simtgadei, kas sadarbībā ar Parīzē bāzēto IRCAM centru koncertzālē “Lielais Dzintars” norisināsies 27. septembrī. Koncerts iecerēts kā viens no vērienīgākajiem Liepājas – 2027. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētas ieskaņas notikumiem. Ikgadējā Rudens Kamermūzikas festivāla atklāšanas koncertā 9. oktobrī LU Lielajā Aulā mūsu klausītājus gaida atkalsatikšanās ar Sinfonietta Rīga māksliniecisko partneri, harizmātisko vācu klarnetistu, komponistu un diriģentu Jērgu Vidmani, savukārt oktobra nogalē gaidāma oriģināla un daudzkrāsaina koncertprogramma Cēsīs, noslēdzot sitaminstrumentālistu Guntara Freiberga un Jura Āzera rezidences gadu Cēsu koncertzālē.
Novembrī Sinfonietta Rīga pirmoreiz uz vienas skatuves tiksies ar uzlecošo skandināvu čella spēles zvaigzni Amāliju Stālheimu, savukārt decembrī, festivāla Eiropas Ziemassvētki ietvaros jauna radoša savienība tiks veidota ar spilgto vijolnieci Alfiju Bakijevu, kas savu talantu slīpējusi pie itāļu baroka mūzikas lietpratēja Enriko Onofri un šobrīd regulāri koncertē kopā ar Žordi Savalu un viņa vadīto baroka mūzikas ansambli “Le Concert des Nations”.
Vērienīga programma, kuras centrā likts Roberta Šūmaņa pēc formas oriģinālais Koncerts četriem mežragiem un orķestrim LU Lielajā Aulā izskanēs janvārī, bet februārī, festivāla “Vīnes Klasika” divos koncertos Sinfonietta Rīga tiksies ar Latvijas Radio kori diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā un jauno britu diriģentu Dankanu Vordu.
Sezonas turpinājumā martā Sinfonietta Rīga savus radošos spēkus vēlreiz apvienos ar klarnetistu, komponistu un diriģentu Jērgu Vidmani. Šajā reizē izcilais vācu mūziķis uz Rīgu uzaicinājis arī savu māsu, ievērojamo vijolnieci Karolīnu Vidmani, kura kopā ar orķestra mūziķiem atskaņos brāļa komponēto Parafrāzi par Mendelszona “Kāzu maršu”.
Novatorisma un eksperimentālisma gars valdīs īpaši Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālei veidotajā programmā aprīlī, kurā Normunds Šnē klausītājiem piedāvās iepazīt divu leģendāru, 20. un 21. gadsimta komponistu – Pjēra Bulēza un Fausto Romitelli opusus.
20. sezonas noslēgumu, kas vienlaikus atšķirs jaunu lappusi Sinfonietta Rīga radošajā mūžā, iezīmēs trīs koncertu sērija – Latgales vēstniecībā GORS, Ventspils koncertzālē “Latvija” un LU Lielajā Aulā. Orķestra dibinātājam un mākslinieciskajam vadītājam Normundam Šnē pēdējo reizi šajā ampluā stājoties pie Sinfonietta Rīga diriģenta pults, tiks atskaņota Franča Šūberta “Lielā simfonija”, bet pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Krista Auznieka speciāli šim notikumam komponēts darbs. Savukārt programmas viesis, titulētais beļģu vijolnieks Marks Buškovs kopā ar orķestri atskaņos Pētera Vaska Fantāziju vijolei un stīginstrumentu orķestrim Vox Amoris.
Vadims Gluzmans ir viens no ievērojamā vijolspēles pedagoga Romāna Šnē audzēkņiem. Dzimis Ukrainā, bērnību pavadījis Rīgā, Gluzmans 1990. gadā pārceļas uz dzīvi Izraēlā. Vijolspēli Gluzmans sācis apgūt septiņu gadu vecumā, bet šodien viņš ir redzams uz promenentākajām pasaules koncertzāļu skatuvēm un sadarbojas ar izcilākajiem orķestriem. Viņa jutekliskās spēles neapšaubāms iedvesmas avots ir leģendārais 1690. gada Stradivāri instruments, kas savu vārdu “ex-Leopold-Auer” guvis no sava iepriekšējā īpašnieka, leģendārā ungāru vijolnieka, diriģenta un komponista Leopolda Auera.
Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un interneta veikalā.
Informāciju sagatavoja:
Gints Ozoliņš,
Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga
sabiedrisko attiecību vadītājs
Tālr./ fakss +371 67215018, mob. +371 28338875
E-pasts: gints@sinfoniettariga.lv
www.sinfoniettariga.lv