Piektdien, 23. janvārī plkst. 19.00 Latvijas Universitātes Lielajā Aulā uz savu pirmo šīgada koncertprogrammu klausītājus aicina kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē. Jauno sākumu ieskandinās Roberta Šūmaņa monumentālais Konzertstück četriem mežragiem un orķestrim, bet dzirkstoša pacilājuma devu programmai piešķirs Jozefa Haidna simfonija “Pārsteigums”. Līdzās klasikas vērtībām - mūsdienu vācu komponista Filipa Mainca ekspresīvās skaņu ainas un itāļu avangarda guru Lučano Berio apcerības pilnais opuss Reqies.
Vēl pavisam nesen, 20. jubilejas sezonas ieskaņā, Sinfonietta Rīga atskaņoja Roberta Šūmaņa (Robert Schumann, 1810.-1856.) Ceturto simfoniju, tā noslēdzot vācu romantisma laikmeta savpatā ģēnija simfoniju iestudējumu ciklu. Taču orķestra Šūmaņa daiļrades studijas ar to vēl nav noslēgušās. Līdztekus simfonijām – šim saturiski un kompozicionāli izvērstajam žanram – meistara radošajā mantojumā atstāti arī vairāki citi lielformas orķestra darbi - piecas uvertīras un septiņi koncertžanra darbi. Viens no šādiem opusiem, Latvijā samērā reti atskaņotais koncertskaņdarbs četriem mežragiem un orķestrim, jeb Konzertstück, Sinfonietta Rīga repertuārā iekļauts pirmoreiz.
Raksturojot orķestra koncertsezonas programmatiskos meklējumus, Normunds Šnē pasvītro: “Šūmanis ārkārtīgi mīlēja mežragus. Viņa simfonijās ir tik daudz izjustu lappušu, kas veltītas tieši šim instrumentam. Šūmanis ir virtuozs un spožs. Un arī ārkārtīgi prasīgs pret mūziķiem!”
Konzertstück lasījumā piedalīsies šobrīd vadošie Latvijas mežradznieki: Sinfonietta Rīga mežragu grupas koncertmeistars Artūrs Šults uz sadarbību aicinājis arī savus kolēģus no LNSO rindām – Gunti Kronīti, Miku Bankevicu un Kalvi Etkinu.
Ne mazāk krāšņa un ievērības cienīga epizode kāda cita Eiropas muzikālā lielmeistara radošajā mūžā ir Jozefa Haidna (Joseph Haydn, 1732.-1809.) 94. simfonija. Tā tapusī slavenā Vīnes klasiķa slavas un mākslinieciskā brieduma augstākajā punktā, pirmo reizi apmeklējot Londonu - vienu no ievērojamākajiem Eiropas mūzikas, mākslas un darījumu centriem. Otrā, tāpat kā visas divpadsmit Londonas simfonijas, tapušas pēc talantīgā impresārija Johana Pētera Solomona ierosmes un tikusi pirmatskaņota Londonas Hanoveres zālē 1792. gada pavasarī. Haidns, kurš savas virtuoza muzikālā scenārista prasmes Esterhāzi galmā nokalpotajos gados bija izkopis līdz pilnībai, pie uzdevuma ķērās ar lielu entuziasmu. Viņa mērķis bija pārsteigt. Un kā redzams, tas viņam godam izdevies, jo vispārēju furoru izraisījusī simfonija vēlāk patiešām ieguva apakšnosaukumu “Pārsteigums” – tik asprātīgu pavērsienu un muzikālo motīvu bagāts ir šis simfoniskais audekls .
Neparedzamības un piedzīvojumu gara caurstrāvots ir arī mūslaiku vācu skaņraža Filipa Mainca (Philipp Maintz, 1977.) Berlīnes naktsdzīves ainu iedvesmotais, nesen tapušais opuss der zerfall einer illusion in farbige scherben , kas skaņās glezno ilūzijas sadrupšanu krāsainās lauskās. Bet itāļu avangarda guru Lučāno Berio (Luciano Berio, 1925.-2003.) iespaidīgajā skaņu audeklā Requies, kas veltīts viņa mūžībā aizsauktās sievas, leģendārās dziedātājas Ketijas Berberianas piemiņai, gluži kā caur atmiņu prizmu radoši lūkojas uz kādu melodiju, tās fragmentiem ļaujot rotaļāties gaismēnu paslēpēs, ienirt klusumā un ataust kvēlā ekstāzē.
Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un interneta veikalā.
Informāciju sagatavoja:
Gints Ozoliņš,
Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga
sabiedrisko attiecību vadītājs
Tālr./ fakss +371 67215018, mob. +371 28338875
E-pasts: gints@sinfoniettariga.lv
www.sinfoniettariga.lv