Vasaras izskaņā kamerorķestris Sinfonietta Rīga jau tradicionāli aicina gremdēties vissmalkākās skaņu mākslas noslēpumos. Te maņas īpaši jāasina gan mūziķiem, gan klausītājiem, uztaustot to neredzamo dzīslu, ko šķetinājuši dažādu laiku Eiropas un Latvijas kamermūzikas meistari Sinfonietta Rīga izcilo solistu – kamermūziķu sniegumā. Cikla īpašie viesi – pasaulslavenā latviešu vijolniece Vineta Sareika un grodie pianisma meistari Reinis Zariņš un Andrejs Osokins.
Cikla “Vasaras vakara kamermūzika” koncerti norisināsies 27., 28. un 29. augustā, atgriežoties mākslas muzeja Zuzeum vizuālo impulsu piesātinātajās telpās un turpinot meklēt arvien jaunus mūzikas un vizuālās mākslas kopsaucējus.
Vācu dižgara Ludviga van Bēthovena kamermūzikas esence, dažādu kamersastāvu saspēles prieks un pašmāju skaņu meistara Pētera Vaska celtās dabas katedrāles vienosies trīs dažādos kamerkoncertu sērijas vakaros. Visi koncerti nepiespiestā gaisotnē dāvās iespēju satikties ar virtuozajiem orķestra mūziķiem un viņu draugiem un vēl pagūt aplūkot starptautisko mākslas darbu izstādi “MAMA: Māte Daba”, kas mākslas muzejā Zuzeum skatāma līdz augusta beigām. Koncertus vadīs un saistošiem komentāriem papildinās muzikologs Orests Silabriedis.
27. augusta koncervakarā “Ludvigs van Bēthovens, Sinfonietta Rīga un Vineta Sareika” dižā vācu komponista izcilības zīmē krāšņosies arī tūlīt jau aiz apvāršņa austošā Sinfonietta Rīga 21. koncertsezona. Ne velti 2027. gadā kopā ar visu pasauli pieminēsim meistara 200. nāves gadu. Domājot par Bēthovenu un kamermūziku, visupirms prātā nāk emocionāli atkailinātās klaviersonātes un izteiksmīgi stīgkvartetu vijumi, taču tikpat aizraujošas un uzmanības vērtas ir arī citas dižgara kamermūzikas lappuses.
1803. gadā komponētā Devītā sonāte vijolei un klavierēm Lamažorā (“Kreicera”) ir viens no tiem darbiem, kas aizsācis Bēthovena daiļrades briedumu. Šī hrestomātiskā kamermūzikas dārguma lasījums Vasaras vakara kamermūzikas ievadā uzticēts vijolniecei Vineta Sareikai un pianistam Reinim Zariņam.
Savukārt koncerta otrajā daļā klausītājiem tiks piedāvāts kāds cits, ne mazāk zināms opuss – Septets vijolei, klarnetei, fagotam, mežragam, altam, čellam un kontrabasam. Skaņdarbā , kurā vēl dzirkstī agrīnā Bēthovena nošuraksti tapis laikposmā no 1799. līdz 1800. gadam un pirmatskaņots reizē ar komponista Pirmo simfoniju. Savā jauneklīgajā garā un formā tas seko 18. gadsimta divertismentu – izklaides mūzikas – formātam.
Daudzpusīgā un intriģējoša solās būt piektdienas, 28. augusta vakara programma “3 + 4. Stīgu trio un klavieru kvartets”, kurā atšķirīgu laikmetu mūzika un skaņtēli veidoti mazo kamermūzikas sastāvu smalkai atklāsmei. Liepājnieks Agris Engelmanissavulaik atzinis, ka viņam labpatīk komponēt lielas formas opusus, tomēr nākamajām paaudzēm meistars atstājis arī 16 kamermūzikas paraugus. To vidū ir arī 1997. gadā komponētais Stīgu trio, kura skaņvidē pamīšus zibsnī gan filigrāni akvareļi un tembrāls trauslums, gan disonants spriegums un aizraujošas skriešanās sacīkstes starp visiem trim solistiem.
Jaunās poļu mūzikas ainavas izveidotājs Kšištofs Pendereckis, kuru klausītāji visā pasaulē pazīst gan kā sonoristiski iekrāsotas avangarda mūzikas veidotāju, gan kā Jaunās poļu skolas labskanīgās vienkāršības izcilu meistaru koncerta programmā tiks pārstāvēts ar viņa 20. gadsimta 90. gadu sākumā tapušo Stīgu trio. Savulaik tas ievadīja pavisam jaunu komponista radošās izteiksmes cēlienu. Lai gan trio vērojamas arī visnotaļ disonējošas saskaņas, tā skaņu audumā jaušama klasiska skaistuma un skaidras formas izjūta, kas aizgūta no Vīnes klasicisma dižgaru mantojuma.
Abu 20. gadsimta meistaru radošajiem meklējumiem programmā līdzās vieta rasta arī vācu romantisma dižgara Johannesa Brāmsa Pirmajam klavieru kvartetam solminorā. Lai gan autora dzīves laikā šis opuss saņēma neviennozīmīgas atsauksmes gan no draugu, gan mūzikas kritiķu puses, tas nenoliedzami ir saglabājis stabilu vietu arī šodienas koncertpraksē.
Līdztekus cikla muzikāli piesātinātajiem koncertvakariem pieaugušajiem šogad padomāts arī par jaunākajiem klausītājiem. Programmā “Pūšaminstrumenti”, kas izskanēs sestdien, 29. augusta pēcpusdienā aizraujošu programmu vecākiem un bērniem sagatavojis Sinfonietta Rīga pūtēju kvintets. Tā būs iespēja ne tikai klātienē sastapt mūziķus un ieklausīties instrumentu skanējumā, bet arī tuvāk aplūkot dažādus pūšaminstrumentus un iepazīt to spēles īpatnības.
Pēc Sinfonietta Rīga pūtēju kvinteta koncerta bērni nostiprinās koncertā gūtos iespaidus un padziļinās izpratni par pūšaminstrumentu daudzveidību. Radošajā nodarbībā katrs dalībnieks izveidos plakātu, attēlojot kādu no pūšaminstrumentiem.
Cikla “Vasaras vakara kamermūzika” noslēdzošajā koncertā “Pētera Vaska skaņu ainavas” 29. augusta vakarā Sinfonietta Rīga solisti turpinās atzīmēt pasaulē visplašāk cildinātā latviešu komponista Pētera Vaska 80. dzīves jubileju. Vaska mūzika ceļ dabas katedrāles, kur patverties garīgā spēka meklētājiem. Pie tādiem pieskaitāmi kā klausītāji, tā arī mūziķi, kuri dažādos kamersastāvos pietuvosies meistara mūzikas pamatbūtībai.
Ciklu “Vasaras vakara kamermūzika” organizē Sinfonietta Rīga fonds, Latvijas Koncerti un Zuzeum. Koncertciklu atbalsta VKKF.
Informāciju sagatavoja:
Gints Ozoliņš,
Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga
sabiedrisko attiecību vadītājs
Tālr./ fakss +371 67215018, mob. +371 28338875
E-pasts: gints@sinfoniettariga.lv
www.sinfoniettariga.lv