1. novembrī plkst. 10.00–16.15 Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) E. Smiļģa Teātra muzejā konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti” ietvaros sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC) notiks skatuves mākslai veltīta sekcija. Konferences darbs Dziesmu un deju svētku daudzveidīgās tradīcijas kontekstā šogad būs veltīts Latvijas amatierteātru pieredzes analīzei. Pētnieki spriedīs , kāda ir amatierteātru loma Dziesmu un deju svētku kustībā, ar kādām problēmām saskaras amatierteātri Latvijā un kāds ir to iespējamais risinājums, tiks diskutēts par režisora un dramaturga lomu amatierteātra repertuāra veidošanā, kā arī par teātra mākslas izglītības jautājumiem.
“Pēc Latvijas Nacionālā kultūras centra datiem 2022./2023. gada sezonā Latvijā darbojās aptuveni 420 amatierteātri ar kopumā vairāk nekā 6330 dalībniekiem. Tas ir plašs un mazpētīts Latvijas kultūrvides lauks. Režisori ar un bez profesionālas izglītības, kuri strādā ar ļoti jauniem un ļoti veciem cilvēkiem, ar lieliem kolektīviem un mazām domubiedru grupām, ar sarežģītiem tekstiem un tautas lugām, mazos pagrabos un milzīgās kultūras namu skatuvēs. Aktieri, starp kuriem ir gan vietējie pagastveči, gan pudeles brāļi, gan skatuvei dzimuši talanti, gan centīgi pašdarbnieki. Personības, kas garīgi kopj un pilnveido sava pagasta, novada, pilsētas vidi un cilvēkus. Un radoši risina praktiski nekad neatrisināmas problēmas ar mazu finansējumu, piemērota dramaturģiskā materiāla un telpu trūkumu un ierobežotām iespējām iegūt specifiski profesionālu izglītību,” konferences tēmas aktualitāti iezīmē LKA Skatuves mākslas katedras vadītāja un teātra pētniece Līga Ulberte.
LNKC Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna pievērsīsies jautājumiem par amatierteātru nozares attīstību un ieskicēs jautājumus, kas saistīti ar amatierteātru izcilības novērtējumu. Savukārt LNKC amatierteātru mākslas eksperte Dace Vilne apskatīs esošās Latvijas amatierteātru problēmas – gan profesionālās izglītības un , gan iestudējamā repertuāra kontekstā.
Vairāki konferences dalībnieki aktualizēs jautājumus, kas saistīti ar amatierteātru izrāžu mākslinieciskajiem risinājumiem un vietējās kopienas/skatītāju līdzdalību. Cēsu teātra režisore un Stāmerienas pils vadītāja Edīte Siļķēna, kurai ir vairāk nekā 30 gadu darba pieredze, vadot amatierteātri, pievērsīsies jautājumiem, kas saistīti ar dramaturģiskā materiāla izvēli, izrāžu mākslinieciskajām iezīmēm un amatierteātru kustības ilgtspējīgu attīstību. Stāmerienas pils pārstāve Anita Birzniece aktualizēs teātri kā interaktīvu kultūrtūrisma formu vēsturisku un laikmetīgu stāstu stāstīšanai autentiskā vidē. Dramaturgs un LKA lektors Jānis Balodis, izmantojot Lubānā tapušo izrādi “Pieaugšana” kā piemēru, pievērsīsies savai teātra veidotāja praksei un lietišķā teātra darbā gūtajai pieredzei. Aktrise un LKA doktorante Lauma Balode reflektēs par aktiera statusu nozarē un profesionālo sagatavotību, ja tas nav piesaistīts konkrētam teātrim un netiek regulāri nodarbināts.
Dramaturģijas jautājumiem konferencē pievērsīsies biedrības "Dramaturgu asociācija" pārstāve Kristiāna Štrāle Dreika un dramaturģe Inese Tālmane, kuras lugas tiek bieži iestudētas amatierteātros. LKA Skatuves mākslas vadītāja un teātra pētniece Līga Ulberte iezīmēs būtiskākos amatierteātra režisora uzdevumus un izaicinājumus konkrētos profesionālos aspektos: trupas un repertuāra veidošana; režijas paņēmienu (darbs ar telpu, tekstu un aktieri) specifika un atšķirība no profesionālā teātra; profesionālas izglītības un personības loma vietējās kopienas teātra izpratnes veidošanā. Savukārt par latviešu autoru darbiem diasporas teātru uzvedumos runās Sanfrancisko Jaunā teātra pārstāve Karīna Vasiļevska-Dāsa, kura fokusēsies uz amatierteātru festivālu "Laipa", kā arī uz Sanfrancisko Jaunā teātra (SFJT) pieredzi ārpus Latvijas dzīvojošu, latviski rakstošu autoru darbu iestudēšanā.
Būtisks skatuves mākslas aspekts, kam konferencē tiks pievērsta uzmanība, ir teātra vieta vidējās izglītības sistēmā. Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra pārstāve Inga Krišāne analizēs situāciju skolās ar mācību priekšmetu “Teātra māksla”, kas jau ceturto gadu ir daļa no Latvijas vispārizglītojošo skolu mācību programmām. Vai skolas un skolotāji ir gatavi šādam mācību priekšmetam? Savukārt ar praktisku pieredzi teātra kā formas skolēnu pētnieciskajos uzdevumos izmantošanu dalīsies Ikšķiles vidusskolas skolotāja un projekta “Skola 2030” pārstāve Zane Bēķe.
Konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti” notikumi bez maksas pieejami ikvienam interesentam, iepriekš reģistrējoties un aizpildot tiešsaistes pieteikuma formu: ej.uz/kulturaskrustpunkti2023.
Konferences notikumu programmas pieejamas LKA tīmekļvietnē.
Papildu informācija:
Aija Lūse,
Komunikācijas departamenta vadītāja
Latvijas Kultūras akadēmija
+371 67114807, +371 29107218
www.lka.edu.lv
instagram.com/lkakademija/
facebook.com/LKAkademija