5. februārī Kultūras ministrijā uz kārtējo sanāksmi pulcējās Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes (SPASAP) locekļi, lai iepazītos ar Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējumu un izskatītu Latvijas nacionālās pozīcijas nr.1 projektu par ES Pilsoniskās sabiedrības stratēģiju.
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam starpposma ietekmes izvērtējums, ko veikusi SIA “Civitta Latvija” un Dr.sc.comm. Mārtiņš Kaprāns, aptver laikposmu no 2021. gada sākuma līdz 2024. gada beigām. Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka Pamatnostādņu īstenošanu ir ietekmējuši vairāki faktori; būtiskākie izaicinājumi koncentrējas piecos savstarpēji saistītos virzienos:
- resursu nepietiekamība,
- globālo un ģeopolitisko notikumu ietekme,
- valodas apguves sistēmas problēmas,
- migrācijas un sabiedrības attieksmes izaicinājumi,
- kā arī pilsoniskās sabiedrības un informatīvās telpas jautājumi.
Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka sabiedrības saliedētības un pilsoniskās aktivitātes politika ir bijusi mērķtiecīga, taču arīdzan sadrumstalota un lēnāka nekā plānots, ko pastiprina horizontālās pieejas radītā fragmentācija starp dažādu ministriju politikām un trūkstošā augstāka līmeņa uzraudzības struktūra.
Iedzīvotāju savstarpējais atbalsts, kas var ietekmēt gan solidaritātes sajūtu, gan noturīgu kopienu veidošanos, ir saglabājis salīdzinoši augstu rādītāju (4,85), neraugoties uz ārējo faktoru ietekmi.