Kultūra un veselība arvien biežāk sastopas vienā laukā – māksla un radošās prakses tiek izmantotas cilvēku labbūtības, psihiskās veselības, veselībpratības un kopienu stiprināšanai, vienlaikus kultūras profesionāļiem arvien vairāk sadarbojoties ar veselības, sociālās aprūpes un citām jomām. Taču līdz ar šīs starpnozares attīstību rodas būtisks jautājums: kā sagatavot cilvēkus šādai sadarbībai un kādas izglītības iespējas tam nepieciešamas?
Lai meklētu atbildes uz šo jautājumu un veidotu ciešāku sadarbību starp kultūras, veselības un izglītības jomām, 2026. gada 15. un 16. oktobrī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un tiešsaistē norisināsies starptautiska konference “Learning to Care: Education and Training in Culture and Health” (“Mācīties rūpēties. Izglītība un apmācība kultūras un veselības starpnozarē”). Konferenci organizē Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), Rīgas Stradiņa universitāte un Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariāts, pārstāvot Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu WITAC un CARE konsorcijus.
Kultūras un veselības sadarbība jau šobrīd rada ļoti konkrētas prakses. Latvijā īstenotajā projektā “Vārdu siltumnīca”, piemēram, radošās nodarbības sievietēm ar krūts vēža pieredzi apvienoja rakstīšanu, lasīšanu, stāstniecību un citas mākslinieciskās prakses, savukārt “Kustību laboratorijā” cilvēki ar Parkinsona slimību kopā ar tuviniekiem piedalījās horeogrāfes vadītās kustību nodarbībās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Šo nodarbību mērķis nebija ārstēšana, bet gan iespēja caur radošu procesu piedzīvot kustību, kopā būšanu, piederību un pašizpausmi.
Arī citviet Eiropā tiek meklēti jauni veidi, kā kultūru izmantot labbūtības veicināšanai. CARE projekta ietvaros Ļubļanā kultūras profesionāļi un citu jomu praktiķi pētīja, kā mākslinieciskās prakses un dizaina domāšana var palīdzēt veidot risinājumus izdegšanas prevencijai un labbūtībai darba vietā. Savukārt Vīnē jauniešiem, kuri nesen ieradušies Austrijā, radošās nodarbībās ar kustību, improvizācijas un neverbālās komunikācijas palīdzību bija iespēja pētīt piederības, identitātes un personīgo robežu jautājumus. Šie piemēri parāda, ka kultūras un veselības starpnozare nav tikai teorētiska ideja – tā jau rada konkrētas prakses dažādām sabiedrības grupām.
Tieši jautājums par to, kā šādām praksēm sagatavot profesionāļus un kā radīt iespējas mācīties starpnozaru vidē, būs konferences centrā. Konferences dalībnieki diskutēs par nepieciešamajām zināšanām, prasmēm un mācīšanās iespējām, kas ļautu kultūras, veselības, sociālās aprūpes un citu jomu profesionāļiem efektīvāk sadarboties. Tas nozīmē ne tikai formālo izglītību universitātēs, bet arī mācīšanos kultūras institūcijās, festivālos un kopienās, mentoru vadībā un praktiskā pieredzes apmaiņā. Vienlaikus konference pievērsīsies jautājumam, kā šīs iniciatīvas iespējams labāk savienot ar kultūras, veselības un izglītības politiku Baltijas valstīs un citviet Eiropā.
Konferences pirmajā dienā dalībnieki aplūkos esošo situāciju kultūras un veselības izglītības jomā un meklēs iespējas tās tālākai attīstībai. Formālās izglītības sesijā tiks apskatītas augstākās izglītības pieejas Ziemeļvalstīs un prezentēts WITAC projekta ietvaros izstrādātais mikrokvalifikācijas kurss “Kultūra un veselība. Starpnozaru projektu vadība” (Culture and Health. Managing Cross-sector Initiatives).
Savukārt neformālās izglītības sesija pievērsīsies mācīšanās iespējām ārpus universitātes auditorijas – kultūras institūcijās, festivālos, kopienās un mentoru vadībā. Tiks aplūkoti piemēri no festivālu kuratoru darba, mākslā balstītas pašrefleksijas un rūpju prakses, kā arī psihiskās veselības atbalsta un veselībpratības programmām muzejos.
Būtiska konferences daļa būs arī sabiedrības informētība par kultūras un labbūtības saikni. Tiks aplūkota CARE projekta ietvaros izstrādātā informētības veicināšanas kampaņa, kā arī diskutēts par to, kā plašākai sabiedrībai skaidrot kultūras potenciālu labbūtības veicināšanā.
Dienas noslēgumā politikas paneļdiskusijā eksperti no kultūras, veselības, izglītības, valsts pārvaldes un Eiropas tīkliem meklēs atbildi uz jautājumu: kas mums jau ir un kā vēl trūkst kultūras un veselības politikās un izglītībā Baltijas valstīs? Diskusijas mērķis būs ne tikai izvērtēt pašreizējo situāciju, bet arī identificēt iespējamos nākamos soļus reģiona attīstībai.
Konferences otrā diena būs veltīta praktiskai pieredzei un metožu apmaiņai. Mākslinieku un kuratoru vadītajās darbnīcās dalībnieki varēs iepazīt dažādas pieejas – sākot no pašu kultūras profesionāļu labbūtības, strādājot kultūras un veselības jomā, līdz radošiem instrumentiem jauniešu psihiskās veselības atbalstam un klimata trauksmes mazināšanai.
Divu dienu garumā kopīgu izziņu un sarunas papildinās mākslinieciskas aktivitātes, neformāla tīklošanās, īsfilmas par īstenotiem projektiem un studiju vizītes, radot iespēju ne tikai runāt par starpnozaru sadarbību, bet arī iepazīt jau īstenotas prakses un veidot jaunus kontaktus.
Konferences mērķis ir stiprināt kultūras un veselības starpnozares attīstību Baltijas valstīs un citviet Eiropā, apzinot esošās izglītības un apmācības iespējas, daloties pieredzē un meklējot jaunus sadarbības modeļus.
Informāciju sagatavoja:
Inga Surgunte
Latvijas Kultūras akadēmijas
Kultūras un mākslu institūta zinātniskā asistente
+371 29953235
inga.surgunte@lka.edu.lv
Saziņai:
Inga Oliņa
tālr.: +371 29696669
e-pasts: ingaolina@gmail.com