No 2026. gada 28. augusta līdz 27. septembrim Rīgā noritēs laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit 17”. Elenas Sorokinas (Elena Sorokina) un Simonas Markelas Dvorākas (Simona Markel Dvorák) kuratoriālajā vadībā, kopā ar Radikālo rūpju prakšu un vīziju iniciatīvu (Initiative for Practices and Visions of Radical Care), festivāls pētīs mākslas un dziedināšanas kopīgo teritoriju. Ikgadējo starptautisko mākslas notikumu organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC).
“Survival Kit 17” izstāde, pieteikta ar nosaukumu “Vēja bulta: par mākslu un dziedināšanu”, aptvers terapiju, buramvārdus un rituālus, fiziskās un psihiskās veselības aprūpi un garīgo atjaunošanos, apvienojot māksliniekus, kuriem māksla un dziedināšana ir atbalstoši spēki un dzīves prakse.
Kuratoru izvirzītais koncepts sakņojas latviešu folklorā, senajās dziedināšanas zināšanās un rituālajās praksēs, kas cieši saistītas ar zemi – mežiem, ezeriem, Baltijas jūru un kūdras purviem –, un to dzīvotspējā, neraugoties uz vēsturiskajiem centieniem tās apspiest.
“Šī brīža sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā kļūst arvien grūtāk saglabāt mentālo un emocionālo līdzsvaru. Karu nepārtrauktā klātbūtne un eskalācija rada arvien lielākas fiziskas ciešanas un zaudējumus. “Survival Kit 17” tēmas centrā ir rūpes – būtisks izdzīvošanas elements šodienas pasaulē. Rūpes vienam par otru ir arī sabiedrības brieduma indikators. Tieši rūpēties un kritiski domāt spējīga sabiedrība mums ir ļoti nepieciešama un māksla vienmēr ir bijusi nozīmīgs līdzeklis, lai šos procesus stimulētu.” – festivāla vadmotīvu komentē tā dibinātāja un radošā direktore Solvita Krese.
Vēsturiski latviešu dziedināšanas tradīcijas apvienoja empīriskas zināšanas par ārstniecības augiem un dabiskiem līdzekļiem ar maģiskām tehnikām, rituāliem žestiem un rūpīgu gadalaiku maiņas vērošanu. Pasakas, tautasdziesmas un tautas radītās dzejas tradīcijas turpināja šīs prakses, saglabājot zīlēšanas metodes, augu valsts viedumu un rituālu norisi. Latviešu migrācijas viļņu laikā 20. gadsimtā šīs priekšteču un kultūras zināšanas kļuva par spēka uzturēšanas avotu – nozīmīgu dziedinošu infrastruktūru kopienām, kas bija spiestas pārvietoties bez atgriešanās garantijām. Kultūras nepārtrauktība kļuva par izdzīvošanas formu.
“Ietverot šīs zināšanas izstādē, mēs sekojam tam, kas nodots no paaudzes paaudzei, dzimtu pēctecībai – no 20. gadsimta beigu feministiskajām un kopienu mākslas kustībām līdz priekšteču attīstītajiem radīšanas veidiem, kuros māksla, rūpes un aprūpe bija savstarpēji nedalāmas. Šīs prakses apstrīdēja institucionālās definīcijas mākslā, nojauca robežu starp mākslas darbu un dzīves pieredzi un no jauna pozicionēja dziedināšanu kā būtisku māksliniecisko mediju,” par “Survival Kit 17” ideju stāsta E. Sorokina un S. Dvorāka.
Tāpat šīgada “Survival Kit” kuratorēm būtiska radošās prakses daļa ir pievērst uzmanību ilgtspējīgai kūrēšanai – atbildīgiem ražošanas veidiem, pārstrādājamu materiālu izmantošanai, samazinātai mobilitātei izstādes veidošanas procesā un sadarbībai ar vietējām kopienām.
Rīko un atbalsta
“Survival Kit 17” organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un to atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Centre Pompidou Skatuves mākslas nodaļa Parīzē un Institut français.
Par Survival Kit
Starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit” tika radīts 2009. gadā kā reakcija uz Latvijas ekonomisko krīzi. Katru gadu festivāls aicina kuratoru (vai kuratorus) izvēlēties pētāmās tēmas un aicināt māksliniekus no visas pasaules iedomāties alternatīvus izdzīvošanas scenārijus. Festivāla misija – kritiski pētīt un reflektēt par laikmetīgās sabiedrības attīstību – ir padarījusi to par galveno platformu, kurā LLMC atspoguļo savu iesaisti laikmetīgās mākslas procesu pētniecībā, radīšanā un attīstībā Latvijā un starptautiski. “Survival Kit” norises vietas ir neatņemama festivāla identitātes sastāvdaļa, jo bieži vien tiek izmantotas tukšas ēkas Rīgā, pētot to potenciālu un iespējamās pilsētas attīstības stratēģijas.
Par kuratorēm
Elena Sorokina ieņēmusi vadošus amatus nozīmīgos mākslas notikumos, tostarp bijusi documenta 14 (Atēnas/Kasele) asociētā kuratore un 2017. gadā – Beļģijas Mākslas augstskolas (HISK) direktore. 2022. gadā viņa bija viena no 59. Venēcijas mākslas biennāles Armēnijas paviljona kuratorēm. Viņas kuratoriālā prakse norisinās starptautiskā mērogā, sadarbojoties ar muzejiem un mākslas platformām, piemēram, BOZAR (Briselē), Musée d’Art Moderne de la Ville de Paris, Pera Museum (Stambulā), Rudolfinum (Prāgā) un Centre Pompidou (Parīzē).
Simona Markele Dvorāka ir kuratore un pētniece, kas darbojas mākslas, ekoloģijas un rūpju prakšu krustpunktā, apvienojot kritisko teoriju, poētisko iztēli un līdzdalības metodoloģijas. Dvorāka ir sadarbojusies ar tādām institūcijām kā Prāgas Nacionālā galerija, Musée Picasso–Paris, Frac Île-de-France, Rockbund Art Museum Šanhajā un Haus der Kulturen der Welt Berlīnē. Viņa ir piedalījusies izstādē documenta 15, kā arī 59. un 60. Venēcijas mākslas biennālē. No 2021. līdz 2023. gadam viņa strādāja par Centre Pompidou (Parīzē) publisko programmu kuratori un kopā ar Tadeo Kohanu bija viena no izstādes Actes de Langage kuratorēm Maison Populaire Montreuil.
Radikālo rūpju prakšu un vīziju iniciatīvu 2020. gadā dibināja Nataša Petrešina-Bašeleza (Nataša Petrešin-Bachelez) un Elena Sorokina Parīzes reģionā (Île-de-France). Iniciatīva apvieno plašu praktizētāju loku no mākslas, amatniecības, filozofijas, dziedniecības un terapijas jomām, aptverot dažādas ģeogrāfijas. Šī iniciatīva, kas nav ne klasiski kolektīva, ne ar stingru struktūru, pēta un no jauna izgudro ilgtspējīga institucionālisma veidus. Balstoties gan draudzībā, gan profesionālā sadarbībā, tā darbojas kā ekosistēma, veicinot savstarpēju mijiedarbību un solidaritāti ārpus fiksētu identitāšu robežām. Ar plūstošu māksliniecisku un kuratoriālu darbību palīdzību iniciatīva aptver dažādas valodas, enerģijas, vēstures, ainavas, ķermeņus un materiālus, kas atspoguļo jutīgas un no ekstraktīvām praksēm brīvas attiecības gan ar cilvēcisko, gan vairāk nekā cilvēcisko pasauli.
Papildu informācija medijiem:
Dana Zālīte
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra komunikācijas vadītāja
dana@lcca.lv
+371 25145039
www.lcca.lv | LCCA Facebook | LCCA Instagram | Survival Kit Facebook | Survival Kit Instagram