No 28. augusta līdz 27. septembrim Rīgas Kongresu nama telpās norisināsies Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) rīkotais ikgadējais starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit”. Ar nosaukumu “Vēja bulta: par mākslu un dziedināšanu” “Survival Kit 17” piedāvās izstādi un performanču programmu, pulcējot vairāk nekā 25 māksliniekus no Latvijas un ārvalstīm.
Par “Survival Kit 17” norises vietas izvēli stāsta LLMC direktore Solvita Krese: “Nav nejaušība, ka festivāls šogad notiks tieši šeit – iepretim Krievijas vēstniecībai – vietā, kas no padomju modernisma un ideoloģijas reprezentācijas emblēmas pakāpeniski pārtop par Latvijas jauno koncertzāli. Šajā nozīmju piesātinātajā telpā “Survival Kit 17” aicina nevis uz tiešu konfrontāciju, bet simbolisku dziedināšanu, kas neizvairās no kritiskas domāšanas un mūsdienu traumatiskās realitātes.”
Festivāla koncepts
“Survival Kit 17” kuratores ir Parīzē bāzētās Elena Sorokina un Simona Markela Dvorāka (Simona Markel Dvorák), kas festivālu veido sadarbībā ar Radikālo rūpju prakšu un vīziju iniciatīvu (Initiative for Practices and Visions of Radical Care). Festivāla nosaukums aizgūts no seniem latviešu buramvārdiem, konceptam sakņojoties latviešu dziedināšanas tradīcijā un rituālajās praksēs. Pievēršoties mākslas un dziedināšanas kopīgajai telpai – terapijai, buramvārdiem, rituāliem, kā arī fiziskās un garīgās veselības aprūpei – “Survival Kit 17” pētīs kādi noturības un atjaunošanās veidi ir iespējami klimata, ekoloģiskās un ģeopolitiskās krīzes apstākļos.
Sasaucoties ar izstādes plašāko kontekstu, kuratores dziedināšanas tradīcijas aicina uzlūkot ne tikai kā kultūras mantojumu, bet arī kā izdzīvošanas veidu indivīdiem un kopienām: “Latviešu migrācijas viļņu laikā senču tradīcijas sniedza spēku un ļāva pārvarēt grūtības. Tās veidoja dziedinošu infrastruktūru visiem, kas bija spiesti pamest dzimteni, bieži bez pārliecības par iespēju atgriezties. Pasakas, tautasdziesmas, buramvārdi un tautas dzeja nodrošināja zināšanu pārmantošanu no paaudzes paaudzē, neraugoties uz atkārtotām okupācijām, izsūtīšanām un kultūras apspiešanu,” festivāla konceptu izvērš E. Sorokina un S. Dvorāka.
“Survival Kit 17” apvieno māksliniekus, kuru prakses sasaucas ar šo paplašināto izpratni par dziedināšanu. Strādājot senču vai tradicionālo dziedināšanas zināšanu un mūsdienu veselības aprūpes krustpunktā, viņi attīsta procesus, kas stiprina kopienu saites, sargā kultūras zināšanas un padziļina saikni ar sevi un apkārtējo vidi.
Līdzās mūsdienu mākslas praksēm festivāls apvieno piecas vēsturiskas pozīcijas, kas pauž atšķirīgas izpratnes par dziedināšanu. Daina Dagnija (1937–2019, Latvija/ASV) glezniecībā reflektēja par izsūtījuma un trimdas pieredzi. Betty Muffler (1944, Austrālija) uztver mākslu kā dziedinošu spēku, kas cieši saistīts ar zemi, kopienu un priekšteču zināšanām. Sigríður Björnsdóttir (1929–1989, Islande) bija mākslas terapijas aizsācēja, izmantojot zīmēšanu, gleznošanu un rotaļas, lai atbalstītu emocionālu atveseļošanos smagas slimības laikā. Don Cherry (1936–1995) un Moki Cherry (1943–2009, Zviedrija) izveidoja kopīgu praksi, kurā savijās mūzika, garīgums, performance un ģimenes dzīve, padarot radošumu par ikdienas rūpju formu. Elsa Wolliaston (1945–2026, Jamaika) ilgstoši pētījusi saikni starp ķermenī balstītām zināšanām, maņu pieredzi, kustību un dziedināšanu.
Survival Kit 17 mākslinieki
Izstādes mākslinieki: Brook Andrew, Sigrīda Bjornsdotira (Sigríður Björnsdóttir), Moki Čerija un Dons Čerijs (Moki Cherry & Don Cherry), Daina Dagnija, Anna Egle, INLAND Campo Adentro,
d harding, Ada van Horebeke, Anna Hulačova, Viržīnija Ita (Virginie Ittah), Žanna Kadirova (Zhanna Kadyrova), Ieva Kraule-Kūna, Džesija Klīmena (Jessie Kleemann), Estela Labe (Estelle Labes), Pia Lindmane, Andželika Mesiti (Angelica Mesiti), Maja Mindere, Betija Maflere (Betty Muffler), Šivē La Multiple (Shivay La Multiple), Zaiga Putrāma, Egils Sæbjörnsson (Egill Sæbjörnsson) un Agusta Odsdotira (Agusta Oddsdottir), Pjērs Aleksandrs Savriakutī (Pierre-Alexandre Savriacouty), Brigita Stroda, Imants Tillers, Timo Tuhkanens, Elsa Voliastone (Elsa Wolliaston).
Performances: Naima Karlsone (Naima Karlsson), Zora Sneika (Zora Snake), T.I.E un Zbineks Baladrāns (Zbyněk Baladrán). Performanču programma un video dejas arhīvs sadarbībā Centre Pompidou performanču kuratoru Linus Grate (Linus Gratte).
Plašāka informācija par “Survival Kit 17” apmeklējumu Rīgas Kongresu namā, festivāla programmu un atklāšanu gaidāma augustā.
Rīko un atbalsta
“Survival Kit 17” organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. Sadarbībā ar ar Centre Pompidou Parīzē Skatuves mākslas nodaļas līdzdalību. “Survival Kit 17” atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, Francijas institūts Parīzē, Islandes Vizuālās mākslas fonds, Islandes Kultūras, inovāciju un augstākās izglītības ministrija, Flanders State of the Art, Dānijas Mākslas fonds, Pro Helvetia, Somijas Kultūras fonds, Spānijas Kultūras aģentūra, Kultivator, BGSW / Baszta, Kuldīgas mākslinieku rezidence un Kaņepes Kultūras centrs.
Kuratoru biogrāfijas
Elena Sorokina ieņēmusi vadošus amatus nozīmīgos mākslas notikumos, īpaši kā documenta 14 (Atēnas/Kasele) asociētā kuratore un 2017. gadā – Beļģijas Mākslas augstskolas (HISK) direktore. 2022. gadā viņa bija viena no 59. Venēcijas mākslas biennāles Armēnijas paviljona kuratorēm. Viņas kuratoriālā prakse norisinās starptautiskā mērogā, sadarbojoties ar muzejiem un mākslas platformām, piemēram, BOZAR (Briselē), Musée d’Art Moderne de la Ville de Paris, Pera Museum (Stambulā), Rudolfinum (Prāgā) un Centre Pompidou (Parīzē).
Simona Markele Dvorāka ir kuratore un pētniece, kas darbojas mākslas, ekoloģijas un rūpju prakšu krustpunktā, apvienojot kritisko teoriju, poētisko iztēli un līdzdalības metodoloģijas. Dvorāka ir sadarbojusies ar tādām institūcijām kā Musée Picasso–Paris, Haus der Kulturen der Welt, Beaux-Arts de Paris, Frac Île-de-France, Cité internationale des arts un Rockbund Art Museum Šanhajā. Viņa iesaistījusies documenta 15, kā arī piedalījusies 59. un 60. Venēcijas mākslas biennālē. No 2021. līdz 2023. gadam viņa strādāja par Centre Pompidou Parīzē publisko programmu kuratori un kopā ar Tadeo Kohanu bija viena no izstādes Actes de Langage kuratorēm Maison Populaire Montreuil.
Radikālo rūpju prakšu un vīziju iniciatīva dibināta Parīzē 2020. gadā pēc Natašas Petrešinas-Bašelezas un Elenas Sorokinas iniciatīvas. Iniciatīva apvieno plašu praktizētāju loku no mākslas, amatniecības, filozofijas, dziedniecības un terapijas jomām, aptverot dažādas ģeogrāfijas. Šī iniciatīva, kas nav ne klasiski kolektīva, ne stingri strukturēta, pēta un no jauna izgudro ilgtspējīga institucionālisma veidus. Balstoties gan draudzībā, gan profesionālā sadarbībā, tā darbojas kā ekosistēma, veicinot savstarpēju mijiedarbību un solidaritāti ārpus fiksētu identitāšu robežām. Ar plūstošām mākslinieciskām un kuratoriālām praksēm iniciatīva aptver valodas, enerģijas, vēstures, ainavas, ķermeņus un materiālus, kas veido attiecības ar cilvēku un vairāk-nekā-cilvēku pasaulēm, izvairoties no ekstraktīvām pieejām.
Par Survival Kit
Ikgadējo starptautisko laikmetīgās mākslas festivālu “Survival Kit” LLMC izveidoja 2009. gadā, reaģējot uz ekonomisko krīzi Latvijā. Katru gadu festivāls aicina kuratoru (vai kuratorus) izvēlēties pētāmās tēmas un aicināt māksliniekus no visas pasaules meklēt alternatīvus izdzīvošanas scenārijus. Festivāla misija – kritiski pētīt un reflektēt par laikmetīgās sabiedrības attīstību – ir padarījusi to par nozīmīgu platformu, kurā LLMC īsteno savu iesaisti laikmetīgās mākslas procesu pētniecībā, radīšanā un attīstībā Latvijā un starptautiskā mērogā. “Survival Kit” norises vietas ir neatņemama festivāla identitātes sastāvdaļa. Tas bieži apdzīvo tukšas un neapdzīvotas ēkas Rīgā, pētot to potenciālu un iespējamos attīstības scenārijus.
Informācija medijiem:
Dana Zālīte
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra komunikācijas vadītāja
dana@lcca.lv
+371 25145039