Ministru kabinets (MK) 17. marta sēdē apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) virzītos MK noteikumus, kas paredz kārtību, kādā akreditētie valsts muzeji var saņemt valsts garantētu apdrošināšanu starptautisku izstāžu rīkošanai, tādējādi bagātinot Latvijas kultūras dzīvi ar nozīmīgām, mākslinieciski un kultūrvēsturiski augstvērtīgām ārvalstu izstādēm un sekmējot Latvijas kultūras mantojuma starptautisko atpazīstamību.
Jaunais regulējums nosaka kārtību:
- kādā notiek akreditēta valsts muzeja pieteikuma valsts garantētas apdrošināšanas saņemšanai starptautisku izstāžu rīkošanai iesniegšana un izskatīšana;
- kā tiek pieņemts lēmums par garantijas sniegšanu;
- kā muzejs paziņo par izstādes eksponātu bojājumiem vai zudumiem;
- kā notiek zaudējumu izvērtēšana;
- kā notiek pieteikuma par izstādes eksponātu zaudējumu kompensācijas izmaksu iesniegšana un izskatīšana;
- kā tiek pieņemts lēmums par zaudējumu atlīdzības piešķiršanu;
- kā notiek kompensācijas izmaksa;
- un kā valsts atgūst kompensāciju par izstādei nodarītajiem zaudējumiem.
Eiropas Savienībā katras valsts kultūrvēsturiskās vērtības uztver kā Eiropas kultūras kopīgā mantojuma sastāvdaļu, kas veidojas un turpina attīstīties, savstarpēji ietekmējoties un bagātinoties. Muzeju kolekciju mobilitāte ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem, lai veicinātu Eiropas kopīgās kultūrtelpas attīstību. Muzeju kolekciju mobilitātes kopējās izmaksas veido kultūrvēsturisko vērtību jeb muzeju krājuma priekšmetu drošības un saglabāšanas pasākumi, izstāžu vizuālā un grafiskā dizaina izveide, transportēšana, kā arī deponēto kultūrvēsturisko vērtību (priekšmeti, kas aizdoti kādam muzejam lietošanai uz laiku) apdrošināšana. Muzeju kolekciju mobilitātes kopējo izmaksu samazināšana ir iespējama vienīgi, aizstājot komerciālo apdrošināšanu ar valsts garantētu apdrošināšanu par kompensāciju izmaksu zaudējumu gadījumā, jo no pārējām izmaksām nav iespējams izvairīties.
Starptautiskā pieredze un statistika par komerciālās apdrošināšanas aizstāšanu ar Valsts garanta sistēmu apliecina, ka valstij un kultūras budžetam ir tiešs finansiāls ieguvums, jo apdrošināšanas pozīcijā ietaupīto finansējumu iespējams novirzīt starptautisku izstāžu kvalitātes nodrošināšanai, tādejādi veicinot kultūras pieejamību sabiedrībai. Un, ņemot vērā starptautiskajā muzeju praksē pieņemtos risku vadības standartus, eventuālo zaudējumu rašanās risks tiek samazināts tuvu 0%, un valstu izmaksājamo atlīdzību apjoms pret notikušo izstāžu skaitu un to kopējo apdrošināšanas vērtību ir nenozīmīgs.
Jaunā kārtība izskatīta un konceptuāli atbalstīta Latvijas Muzeju padomē, kā arī saskaņots ar Aizsardzības, Finanšu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Tieslietu, Veselības, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības, Zemkopības ministrijām un Valsts kanceleju.
Valsts garantēta apdrošināšana starptautisku izstāžu rīkošanai tiek ieviesta valsts budžeta Fiskālo risku vispārējās vadības ietvaros. Fiskālo risku vispārējās vadības ietvaros valsts garantētas apdrošināšanas starptautisku izstāžu rīkošanai kārtība paredz ikgadēju attiecīgā fiskālā riska iestāšanās varbūtības un fiskālās ietekmes novērtēšanu, attiecīgi izvērtējot nepieciešamību veidot fiskālo nodrošinājumu rezervi, un zaudējumu gadījumā kompensācijas izmaksas nodrošināšanu, palielinot apropriāciju KM budžetā, tādējādi fiskālo ietekmi kompensējot fiskālā nodrošinājuma rezerves ietvaros.
Eiropas Savienības prezidējošajām valstīm mērķtiecīgi risinot muzeju kolekciju mobilitātes jautājumus, jau 2006. gada 17. oktobrī Helsinkos tika apstiprināts “Rīcības plāns muzeju kolekciju mobilitātes un patapinājumu standartu izveidošanai ES mērogā”, kurā tika noteikts uzdevums visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ieviest starptautiskajiem standartiem atbilstošu valsts garantētas apdrošināšanas sistēmu kā alternatīvu komerciālajai apdrošināšanai.
Valsts garanta sistēma ir ieviesta lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, tai skaitā Igaunijā un Lietuvā. Latvijā valdības lēmums par valsts garantētu apdrošināšanu starptautisku izstāžu rīkošanai pieņemts pērn.