Ministru kabinets 8. septembra sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto Arhitektūras likumprojektu un virzīt to apstiprināšanai Saeimā. KM virzītais un valdības pieņemtais lēmums ir vēsturisks, jo likumprojekta izstrādes nepieciešamība apzināta un aizsākusies jau pirms diviem gadu desmitiem – 2006. gadā.
Šī likuma izstrādi kā savu prioritāti, stājoties ministra amatā, ir mērķtiecīgi virzījis kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Nauris Puntulis: “Esmu gandarīts par ministrijas kolēģu paveikto un nozares iesaisti. Šis likums ir nozarē un sabiedrībā sen nepieciešams. Pie šī likuma esmu strādājis jau iepriekšējā ministrēšanas termiņā un arī toreiz uzsvēru tā nozīmīgumu. Kvalitatīva būvētā vide rada arī papildus ekonomisko vērtību un arhitektūra, ko radām šodien, būs mantojums nākamajām paaudzēm, tāpēc, arvien vairāk attīstoties pilsētvidei, tempam kādā strādā attīstītāji, mums jādomā kā atbildīgi, sabiedrībai vērtīgi, pārdomāti un cieņpilni veidot vidi mums apkārt un sadzīvot ar jau esošām kultūras vērtībām un mantojumu. Šis likums pozicionēs arhitektūru kā visai sabiedrībai svarīgu mūsu dzīves telpu veidojošu nozari. Tas iezīmēs radošu atbildību un augstas būvkultūras atbildības dalījumu būvniecības procesā, kvalitatīvu arhitektūras pārraudzību, labas prakses un radošas sacensības principus visas sabiedrības interesēs.”
Arhitektūras kvalitāte nav luksuss, ko sabiedrība var atļauties tikai labos laikos. Tā ir ilgtermiņa publisko un privāto investīciju kvalitātes kontrole. Arhitektūras likuma mērķis ir radīt nosacījumus augstas kvalitātes būvkultūras, arhitektoniski telpiskās vides un kultūrainavas veidošanai un pārvaldībai, lai nodrošinātu ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā klimatnoturīgā vidē ar kultūras, sociālo, ekonomisko un dabas ilgtspēju. Likumprojekta stratēģiskā virzība notiek saskaņā ar Davosas deklarāciju un augstas kvalitātes būvkultūras principiem un Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvas vērtībām.
Būtiskākie arhitektūras nozares un sabiedrības ieguvumi, apstiprinot Arhitektūras likumu:
- tas nosaka arhitektūras principus (arhitektūras kvalitātes, profesionalitātes, ilgtspējas, sadarbības un līdzdalības, vienlīdzīgu iespēju), kas ļauj īstenot būvētās vides kvalitāti un rada labvēlīgus nosacījumus kvalitatīvas arhitektūras pieejamībai visām sabiedrības grupām;
- regulē arhitekta un ainavu arhitekta profesijas, un to pašpārvaldes kārtību. Likumprojekts paredz izveidot Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģiju – neatkarīgu pašpārvaldes institūcija, kas nodrošinās arhitekta un ainavu arhitekta profesijas attīstību, īstenos sertificēšanu, nodrošinās profesionālās darbības uzraudzību un kvalitāti. Nodrošinās efektīvu pieeju profesijas attīstībā un pašregulācijā;
- likums regulē arhitektu un ainavu arhitektu profesionālo darbību (profesionālo pakalpojumu sniegšanu), kas ļaus sasniegt vislabākos arhitektūras risinājumus katrā vides un apbūves situācijā;
- samazina administratīvo slogu valsts pārvaldei, ar likumu tiek nodotas uzraudzības funkcijas profesionālai pašpārvaldei (Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģijai) un ļauj ietaupīt valsts budžetu;
- regulē vietējās pašvaldības kompetenci būvētās vides kvalitātes procesos un nostiprina pilsētas arhitekta lomu arhitektoniskās kvalitātes nodrošināšanā un lēmumu pieņemšanā;
- nosaka tiesisko regulējumu arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursiem, kas ir galvenais arhitektūras politikas instruments kvalitatīvas pilsētvides nodrošināšanai (regulējums nav pretrunā ar Publisko iepirkumu likumu, bet nosaka tos gadījumus, kuros konkursi būtu rīkojami, ja vien nozaru speciālie normatīvie akti nenosaka citādi).
Diskusijas par Arhitektūras likuma izstrādi bijušas aktuālas jau kopš 2006. gada, un tā izstrādē aktīvi ir iesaistījusies Latvijas Arhitektu savienība, Nacionālā arhitektūras padome un Latvijas Ainavu arhitektu asociācija. Likumprojekta izstrādes nepieciešamība un tajā paredzētais tiesiskais regulējums ir vairākkārtīgi prezentēts un izvērtēts nozares institūciju sanāksmēs un forumos: Nacionālās arhitektūras padomes sēdēs, Latvijas Arhitektu savienības padomē, Latvijas Arhitektu savienības kongresā, Latvijas sertificēto arhitektu kopsapulcē, sanāksmē ar Latvijas Ainavu arhitektu asociāciju, sanāksmēs ar Latvijas pašvaldību pārstāvjiem, kā arī Latvijas Būvniecības padomes sēdē un citās sanāksmēs. Kopumā nozarē likumprojekta virzība ir konceptuāli atbalstīta.