Gaidot Latvijas 107. dzimšanas dienu VSIA “Latvijas Koncerti” un Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts svētku mēnesī aicina apmeklēt koncertus dažādās Latvijas pilsētās: Rīgā, Jūrmalā, Rēzeknē, Smiltenē, Alojā, Inčukalnā. Koncertos uzstāsies Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un diriģents Normunds Šnē, “Latvijas Radio koris” diriģentu Kaspara Putniņa un Sigvarda Kļavas vadībā, dziedātājas Katrīna Paula Felsberga, Terēze Gretere aktieri Mārtiņš Vilsons un Gundars Āboliņš, kā arī citi Latvijā atzīti un pazīstami mākslinieki.
6. novembrī plkst. 19.00 Latvijas Universitātes Lielajā aulā un 8.novembrī plkst. 18:00 Latgales vēstniecībā GORS ar koncertprogrammu “Arvo Perts. Jubilejas koncerts” uzstāsies “Latvijas Radio koris” diriģenta Kaspara Putniņa vadībā. 2025. gads visā pasaulē iezīmējies kā Arvo Perta 90. jubilejas gads. Igauņu komponista mūzika uzrunā visu paaudžu klausītājus ar tās pārpasaulīgumu un vienlaikus cilvēcību, ar savu mieru un reizē dramatismu. Koncertā skanēs Arvo Perta monumentālais a cappella skaņdarbs Kanon pokajanen (“Grēku nožēlas kanons”), kas tapis 1997. gadā, balstoties uz senbaznīcas tekstiem. Šis darbs tiek uzskatīts par vienu no Perta nozīmīgākajiem un apjomīgākajiem kora darbiem – tas apvieno dziļu askētisku skaistumu ar garīgu spēku un meditatīvu klusumu. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs un internetā.
7. novembrī plkst. 19:00 Latvijas Universitātes Lielajā aulā izskanēs koncertprogramma “Sinfonietta Rīga. Haidna simfonija un Hillborga čellkoncerts”. Uz skatuves kāps valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, diriģents Normunds Šnē un čelliste Amālija Stālheima.
Skandināvu uzlecošā zvaigzne Amālija Stālheima ir aizrautīga laikmetīgās mūzikas interprete – viņas čella spēle fascinē ar iekšējo intensitāti, vienlaikus aicinot piedzīvot klusumu aiz notīm. Viņas bērnība, uzaugot komponista ģimenē, kur viesistaba nereti pārtapa par radošu laboratoriju, ir dziļi iespaidojusi čellistes muzikālo identitāti. Stālheimai čellkoncertus veltījuši jau septiņi mūsdienu komponisti, tai skaitā zviedru skaņu arhitekts Andress Hillborgs. Šī mūzika ir plūstoša kā zemūdens straume, ar pārsteidzošu jutīgumu komponistam ievedot klausītājus hipnotizējošā un vibrējošā skaņu telpā. Tam pretim Haidna asprātīgā simfonija “Lācis” ir piesātināta ar majestātisku spēku un rotaļīgumu, bet Riharda Štrausa svītā pēc Moljēra lugas “Pilsonis muižniekos” uzdzirkstī omulīgs humors lempīgām deju stundām, tūļīgām zobencīņām un uzpūtīgiem skroderiem. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs un internetā.
Smiltenes Kultūras centrā 15. novembrī plkst. 18.00 svētku koncertu “Mārtiņš Brauns – Latvijai!” sniegs “Latvijas Radio koris”, diriģents Sigvards Kļava un instrumentālā grupa.
70. dzimšanas dienas svinībām komponists Mārtiņš Brauns kopā ar diriģentu Sigvardu Kļavu izveidoja dziesmu programmu, lai svinētu gan savu, gan arī Latvijas jubileju. Domājot par Mārtiņa Brauna korim rakstītajiem darbiem, nenāk prātā latviešu kordziesma tās klasiskā izpratnē. Lai arī no roka skatuves un tā sauktās vieglās un teātra mūzikas pasaules nākdams, Mārtiņš Brauns prata radīt unikālas, izklāstā tik saprotami vienkāršas un garīgajā izteiksmē neizmērojami dziļas dziesmas, ka tās vienlīdz spēcīgi skar gan jaunieša vēl trauksmaini nestabilo apziņu, gan pieredzējuša sirmgalvja sirds stīgas.Doma kora skolas kordiriģentu klase un Jāzepa Vītola Latvijas
Savukārt 17. novembrī plkst. 17.00 Alojas Kultūras namā valsts svētku noskaņās uzstāsies “Rīgas Saksofonu kvartets” un sporāns Terēze Gretere, atskaņojot koncerprogrammu “Tu atnāci pie manis”. Svētku programma iezīmē kvarteta pirmo radošo satikšanos ar jauno dziedātāju Terēzi Greteri, kopīgi pārlapojot Georga Pelēča un Kārļa Lāča skaņdarbus. Pelēča skaņu mākslas ģenētiskos priekštečus var saskatīt renesanses un baroka mūzikā, kā arī minimālisma estētikā. Raksturojot viņa mūzikas stilistiku, visprecīzākais šķiet apzīmējums “jaunā konsonantā mūzika”, kur labskaņa ir harmonijas ideāls. 2010. gadā tapušajā kantātē “Sniega šūpulī” viņš skaņās tērpis Alfrēda Krūkļa tēlainās vārsmas. Līdzīgi kā latvieša mūzikā, arī ar minimālismu asociētā amerikāņu skaņraža Stīva Reiha partitūrās vērojama interese par repetatīvu tematisko paternu iedzīvināšanu. To apliecina arīdzan viņa 1995. gadā komponētais Saksofonu kvartets. Savukārt teātra pasaulei pietuvinātais Kārlis Lācis saista ar spēju mūzikā uzburt spilgti daudzveidīgus tēlus un noskaņas. Brīnišķīgs piemērs tam ir arī viņa dziesmu cikls no koncertuzveduma “Ziedonis. Lācis. Sievietes”.
18.novembrī plkst. 18:00 par godu Latvijas proklamēšanas 107. gadadienai Valsts prezidenta kanceleja un VSIA “Latvijas Koncerti” rīko ikgadējo svētku koncertu Latvijas Nacionālajā teātrī. Koncertā uzstāsies Latvijā pazīstami un atzīti mākslinieki: koris “Kamēr…” un diriģents Jurģis Cābulis, Shipsea, Emīlija, Astro’n’out, Sudden Lights, “Instrumenti”, bērnu vokālais ansamblis “Siguldiņa”. Koncerta tiešraide no Latvijas Nacionālā teātra būs skatāma Latvijas Televīzijas 1.kanālā, kā arī klausāma Latvijas Radio 3 “Klasika” tiešraidē.
Jūrmalā, Dzintaru koncerzālē 22. novembrī plkst. 18.00 ievērojamā latviešu komponista Emīla Dārziņa mūziku programmā “Mārtiņš Vilsons koncertizrādē “Stabules sapnis””atskaņos “Latvijas Radio koris”, diriģents Sigvards Kļava, aktieris Mārtiņš Vilsons un pianists Rihards Plešanovs.
Muzikāli teatrālais uzvedums “Stabules sapnis. Emīlam Dārziņam – 150!” ir veltījums komponistam, kura zvaigzne neizdzēšami mirdz pie Latvijas mūzikas debesīm.
Kā īsts Jaunpiebalgas dēls Dārziņš vienmēr bijis uzticīgs savai dzimtenei Latvijai un tās kultūrai, kuras attīstībā viņš paveicis ļoti daudz. Kaut līdz mūsdienām saglabājušies vien daži desmiti no klasiķa radītajiem skaņdarbiem, katrs no tiem ir īpaša vērtība, skaista un savdabīga pērle. Emīla Dārziņa mistiskajai, fascinējošajai un valdzinošajai mūzikas valodai nav līdzīgas. Dokumentālā uzveduma sākotnējās idejas autori Sigvards Kļava un režisors Uģis Brikmanis skaidrojuši Dārziņa mūziku ar kādu paralēlu līdzību, kuru idejas iniciatoriem izdevies atrast Nobela prēmijas laureāta Hermaņa Heses pasakā “Stabules sapnis”, kas izskanēs aktiera Mārtiņa Vilsona lasījumā. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs un internetā.
27. novembrī plkst. 19:00 Inčukalna Tautas namā koncertprogrammā “Vācietis. Ziedonis. Upei pāri” uzstāsies aktieris Gundars Āboliņš, dziedātāja Katrīna Paula Felsberga, pianiste Agnese Egliņa un sitaminstrumentālists Guntars Freibergs. Koncertprogrammā dažādos laikos tapusi dižo latviešu literātu iedvesmota mūzika savijas ar Oresta Silabrieža virknētām dižgaru dzejas vārsmām, sirsnīgiem atmiņu stāstiem un asprātīgiem fragmentiem no vēstulēm. Neparedzētu apstākļu dēļ izcilā Ģirta Jakovļeva vietā uz skatuves kāps cits aktiermākslas lielmeistars – Gundars Āboliņš, taču mūziķu sastāvs aizvien palicis nemainīgs – neparasti apdāvinātais jaunais vokālais talants Katrīna Paula Felsberga un divi Lielās mūzikas balvas laureāti – viena no daudzpusīgākajām un spilgtākajām latviešu pianistēm, Liepājas vējos rūdītā Agnese Egliņa, kā arī smalku detaļu un liela vēriena sitaminstrumentu spēles lietpratējs Guntars Freibergs.
Mūzikas namā “Daile” 29.novembrī plkst. 18:00 būs klausāma koncertprogramma “Vecais Tīss. Vilkatis. Koncertstāsts iz vēstures”. Koncertā piedalīsies “Latvijas Radio koris”, diriģents Kaspars Putniņš, ģitārists Matīss Čudars, sitaminstrumentālists Ivars Arutjunjans.
2024. gadā apritēja tieši 333 gadi kopš kādas Cēsu apgabala tiesas sēdes, kurā notika negaidīts pavērsiens, kad kāds no lieciniekiem – astoņdesmitgadnieks Tīss no Kniediņiem, atklāja, ka lielāko savas dzīves daļu ir bijis vilkatis. Par pārsteigumu tiesai lielākā daļa vietējo iedzīvotāju par šo bija labi informēti. Vecais Tīss bija labi pazīstams arī kā dziednieks un zirgu vārdotājs.
Tīsa runā atklājas mūsu laikmetā pazaudēta pasaules izjūta, kurā cilvēki bija integrēti plašākā dzīvības lokā. Lai izdzīvotu, cilvēkiem bija jāmācās pēc iespējas labāk izprast šīs pasaules dažādās būtnes un spēkus, respektēt tās. Tīss par savu dzīves uzdevumu uzskata kalpošanu saviem līdzcilvēkiem un Dievam. Koncertuzvedumā ar mūzikas, video, tautas dainu un minētās tiesas prāvas tekstu palīdzību
mēs vēlamies pietuvoties Vecajam Tīsam. Šķiet, ka mēs, mūsdienu ļaudis, kuriem arvien labāk un skaidrāk izdodas saskatīt ne tikai mūsdienu civilizācijas sasniegumus, bet arī tās trūkumus un ēnas puses, sarunā ar šo mūsu senci varētu iemācīties ko ļoti vērtīgu. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs un internetā.
Ieva Mora
VISA “Latvijas Koncerti” sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: +371 26409474
E-pasts: ieva.mora@latvijaskoncerti.lv
www.latvijaskoncerti.lv