Komanda
Komisāre: Solvita Krese
Mākslinieki:
- MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) – jaundarbs
- Bruno Birmanis – Nepieradinātās modes asamblejas autors, arhīvs (1990-1999)
Kuratori: Inga Lāce, Adoms Narkevičs
Arhitekte: Līva Kreislere
Projekta vadītāja: Austra Bērziņa
Producente: Elīza Anna Reine
Komunikācija: Dana Zālīte, Aleksija Menikū
Grafiskais dizainers: Valters Kalsers
Grafiskā dizaina asistente: Agnese Bebre
Vadošā kataloga redaktore: Andra Silapētere
Pētniecības un līgumu koordinatore: Māra Žeikare
Finansējuma piesaiste: Dace Gulbe
Projekta asistenti: Sigita Urlovska, Laura Baiba Balcere, Paula Sakne, Paula Stutiņa, Helēna Reina Geige
Tehniskais atbalsts: Ansis Bergmanis
Video montāža: Andris Grants
Video instalācijas realizācija: Andrejs Mefodovskis
Gaismu realizācija: Romans Medvedevs
Skaņas montāža: Iļja Krūmiņš / Rolands Pēterkops
MAREUNROL’S asistenti: Kristina Rezviha, Samanta Blekte, Arina Molčanova
Asistente arhīva darbā: Sofija Baka
Par māksliniekiem
MAREUNROL’S ir Rīgā bāzēts mākslinieku duets – Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops. Viņi ir gan dizaina robežu paplašinātāji, gan izaicinātāji – viņi paceļ modes mākslu pāri tās tradicionālajai funkcionālajai nozīmei. Viņu rokraksts ir poētiska maģiskā reālisma izteiksme, kuras centrā ir naratīvs kā mākslas darbs, izpausts daudzdisciplinārās mākslas formās: auduma un tekstila skulptūrās, modes intuitīvo kodu mākslā, apģērbu dizaina kolekcijās, instalācijās, video un audio darbos, zīmējumos un foto kolāžās, kā arī operu un teātra kostīmu dizainā un scenogrāfijās.
Duets ir piedalījies daudzos starptautiskos konkursos, festivālos, biennālēs un grupu izstādēs ārpus Latvijas (Arnhem Mode Biennale, International Talent Support (ITS) konkurss, Barcelona 080, 2. Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle RIBOCA 2, Prāgas scenogrāfijas un teātra kvadriennāle u. c.) savus darbus ir eksponējuši tādās mākslas telpās kā laikmetīgās mākslas centrā kim?, La Gaîté Lyrique Parīzē, Casino Luksemburgā, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā u. c. Viņu darbi ir iekļuvuši daudzās starptautiskās preses slejās, kā arī modes un mākslas grāmatās un katalogos. 2009. gadā viņi ieguva divas galvenās balvas 24. Starptautiskajā Jēras modes un fotogrāfijas festivālā, 2016. gadā bija starp desmit Eiropas nominantiem prestižajai International Woolmark Prize balvai. MAREUNROL’S ir pirmais Latvijas zīmols vēsturē, kas iekļauts Parīzes modes nedēļas oficiālajā programmā. MAREUNROL’S tērpi un mākslas darbi ir iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja arhīva kolekcijā, VV Fondation, kā arī daudzās citās privātkolekcijās. MAREUNROL’S retrospektīvā izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā kļuva par 2019. gada apmeklētāko izstādi un tika nominēta Latvijas sabiedrisko mediju “Kilograms kultūras” balvai kategorijā “Labākā vizuālās mākslas izstāde” 2020. gadā. Viņu izstāde Neredzamie vingrinājumi tika nominēta Purvīša balvas 2024 ziemas atlasei, kas ir viena no prestižākajām mākslas balvām Latvijā. MAREUNROL’S aktīvi darbojas arī izglītības jomā, kā vieslektori lasot lekcijas mākslas akadēmijās visā pasaulē.
Bruno Birmanis ir mākslinieks, performanču veidotājs un kurators, kura radošā prakse atrodas starp konceptuālo modi, ķermeņa estētiku un telpisku domāšanu. Viņš strādā teritorijā, kur funkcionalitāte un pielietojamība zaudē noteicošo lomu, dodot vietu stāstam, emocijai un skatītāja līdzdalībai kā radošam procesam.
Bruno Birmanis ir absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas koledžu kā metāla dizainers un rotu mākslinieks. Jau no 1986. gada viņš aktīvi iesaistījās alternatīvās un konceptuālās modes laukā, piedaloties izstādēs un performancēs. Astoņdesmito gadu beigās sadarbībā ar dizaineri Uģi Rūķīti tapa multimediāla tērpu performance Postbanālisma balle – eksplozīvs darbs, kas piedzīvoja vairāk nekā trīsdesmit izrādes Padomju Savienības teritorijā, tostarp Maskavā, Kijivā, Viļņā un Tallinā, un tika atzīmēts ārvalstu presē kā perestroikas laika modes fenomens.
1990. gadu sākumā Birmanis radīja un aizsāka Nepieradinātās modes asambleju – alternatīvās modes un performanču platformu, kas strauji izauga par starptautiski atpazīstamu notikumu. Asambleja pulcēja jaunos un pieredzējušos māksliniekus no Austrumeiropas un Rietumeiropas, kļūstot par brīvības, nonkonformisma un radošas drosmes telpu laikā, kad sabruka iepriekšējās ideoloģiskās un estētiskās sistēmas.
Viņa darbi un performances ir izrādītas Romā, Venēcijā, Parīzē, Londonā, Maskavā un Viļņā, tostarp Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Paralēli performanču praksei Birmanis strādājis arhitektūras, interjera un reklāmas jomā, bijis radošais direktors starptautiskās aģentūrās un producējis modes un kultūras notikumus Eiropā un Krievijā. Viņš veidojis tērpus teātrim un kino un veidojis Latvijas olimpiskās izlases komandas formas.
Šobrīd Bruno Birmanis darbojas arī kā pedagogs – viņš vada Stilistu nodaļu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolā, kā arī lasa lekcijas Latvijā, Lietuvā un Apvienotajā Karalistē. Viņa radošā interese koncentrējas uz procesu kā vērtību, uz mijiedarbību starp paaudzēm un uz mākslu kā dzīvu, atbildīgu kultūras formu.
Par kuratoriem
Adoms Narkevičs ir Londonā bāzēts lietuviešu kurators, mākslas vēsturnieks un Upė Foundation direktors un dibinātājs. Viņš kūrēja 15. Kauņas biennāli Dzīve pēc dzīves (2025) un ir viens no 61. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona kuratoriem (2026). No 2021. līdz 2025. gadam viņš strādāja par kuratoru Cell Product Space Londonā, bet iepriekš – Ruperta mākslas, izglītības un rezidenču centrā Viļņā, kur viņš vadīja alternatīvās izglītības, rezidenču un publiskās programmas.
Inga Lāce ir vadošā kuratore Almati Mākslas muzejā Kazahstānā. Viņa bija C-MAP Austrumeiropas un Centrāleiropas pētniece Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (2020–2023) un ir strādājusi par kuratori Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā (2012–2020). 2023. gadā viņa bija viena no kuratoriem, kas veidoja Jaunās vīzijas – Henie Onstad fotogrāfijas un jauno mediju triennāli Oslo –, kā arī Kauņas biennāli, laikmetīgās mākslas festivālu Survival Kit 14 Rīgā un Ļubļanas Grafiskās mākslas biennāli.