Preses konferences dalībnieki - 7 personas - un mediju pārstāvji Rīgas Kongresu namā
Foto: Oskars Artūrs Upenieks/ Kultūras ministrija.

2026. gada 8. maijā Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē tiks atklāts  Latvijas paviljons Nepieradinātā asambleja: utopijas aizkulises. Ekspozīcijā būs skatāms starpdisciplinārā mākslinieku dueta MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) jaundarbs, kas tapis dialogā ar alternatīvās modes dizaineri Bruno Birmani un viņa veidotajām Nepieradinātās modes asamblejām (NMA) – eksperimentālās modes, mākslas un performances notikumu ciklu, kas norisinājās Rīgā deviņdesmitajos gados.

Latvijas paviljona pasūtītājs ir Latvijas Republikas Kultūras ministrija, to organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību. Izstādes komisāre – Solvita Krese, kuratori – Inga Lāce un Adoms Narkevičs (Adomas Narkevičius). Izstādes arhitektūru veido Līva Kreislere.

11. marta preses konferencē, atklājot Latvijas paviljona ekspozīcijas ieceri, komentē Kultūras ministre Agnese Lāce: “Šogad Latvijas ekspozīcija Venēcijas biennālē ļoti spilgti savieno mākslu ar politiku – māksliniekiem gandrīz intuitīvi izdevies trāpīt pašā šodienas aktualitāšu centrā. Deviņdesmitajos gados Nepieradinātās modes asambleja bija cieši saistīta ar brīvības sajūtu, kas valdīja tikai dažus mēnešus pēc atbrīvošanās no Krievijas okupācijas. Vairāk nekā trīsdesmit gadus vēlāk redzam, ka šīs tēmas joprojām ir aktuālas, īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Šajā laikā esam daudz mācījušies un auguši, lai savu balsi paustu skaļi un pārliecinoši. Māksla to spēj.”

Rīgas domes atbalsta nozīmību Venēcijas paviljona izveidē izceļ vicemērs Vilnis Ķirsis: “Rīga ir lepna atbalstīt Latvijas dalību Venēcijas biennālē – mēs Rīgā lepojamies ar mūsu māksliniekiem un viņu talantu gan tagad, gan agrāk, kad faktiski Latvijas mākslinieki uzlika Latviju uz Eiropas kultūras kartes vēl pirms mēs kā valsts atgriezāmies Eiropā. Bruno Birmaņa Nepieradinātās modes asambleja, kas pirmo reizi tika sarīkota vēl pirms Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas, ir spilgts piemērs eiropeiskam domas vērienam un domas brīvībai. Par to ir vērts runāt. Latvijas prezentācija Venēcijas biennālē pēc šī notikuma būs apskatāma Rīgā un to varēs piedzīvot ikviens rīdzinieks un Rīgas viesis, kas ir papildus ieguvums mums kā pilsētai.”

NMA norisinājās nozīmīgu politisko un sociālo pārmaiņu pilnā desmitgadē (1990–1999). Tās bija improvizētas, sadarbībā balstītas un bieži haotiskas vides, kur skatuvi dalīja studenti un starptautiska mēroga slavenības. Notikumam parādoties tādos medijos kā Vogue, The Guardian, BBC, MTV Rīga tika iezīmēta kā pārsteidzošs avangarda centrs – eksperimentāla, karnevāliska, bezbailīga. Latvijas paviljons atgriežas pie NMA, lai vaicātu – kā mēs šodien iztēlojamies brīvību, risku un nākotnes iespējas, un ko no šo festivālu utopiskajām vīzijām iespējams atgūt šobrīd.

MAREUNROL’S veidotā instalācija aplūko NMA mantojumu no mūsdienu skatpunkta, domājot par to kā aizkulisēm – starptelpu, kur valda gatavošanās, notiek neredzams darbs, prieks, improvizācija un cilvēciskas sastapšanās.

Iedvesmojoties no asambleju vēstures un performanču vizuālajiem elementiem, viens no ikdienišķākajiem aizkulišu elementiem – drēbju pakaramais – ekspozīcijā kļūst par paviljona stāstu nesēju un arhitektūras daļu. Citi motīvi, kas caurstrāvo MAREUNROL’S darbību, piemēram, putni, ienes telpā atsauces uz lidojumu, risku un trauslumu. Instalācijā vienlaikus ievijas arī MAREUNROL’S refleksija par personīgo pieredzi modes industrijā, vēsturiskajiem artefaktiem un tekstila skulptūrām kļūstot par telpisku metaforu spiedienam, kas ietekmē jauna dizainera radošo ceļu un utopijas meklējumus.

Ekspozīciju papildinās drukāts izdevums – katalogs modes žurnāla iedvesmotā formātā, apvienojot nesen digitalizētos NMA arhīva materiālus, intervijas ar izstādes māksliniekiem, asamblejas dalībnieku atmiņu stāstus, esejas, kā arī MAREUNROL’S un projekta radošās komandas darba piezīmes un skices no arhīva izpētes un organizēšanas procesa.

Vienlaikus ar Latvijas paviljona koncepcijas izziņošanu Venēcijas biennāles organizatori negaidīti paziņojuši, ka 2026. gada maijā pēc vairāku gadu pārtraukuma tiks atklāts arī Krievijas nacionālais paviljons. Šāds pavērsiens izpelnījies neizpratni un nosodījumu gan starptautiski, gan no Latvijas paviljona organizatoriem un komandas.

“Paziņojums par Krievijas atgriešanos Venēcijas biennālē bija šokējošs, Rīgas dome savu attieksmi pret to pauda nekavējoties, prasot atcelt lēmumu par Krievijas dalību. Rīga ar savu finansējumu atbalsta māksliniekus, nevis funkcionārus, kuri pieņem amorālus lēmumus. Ja Latvija nepiedalītos, vienīgais ieguvējs būtu Krievija. Dalība biennālē ir mūsu iespēja skaidri un gaiši demonstrēt savu attieksmi. Visiem ir jāstrādā uz to, lai Venēcijas biennāles rīkotāji saprastu savu kļūdu, bet, ja nesapratīs, tad jābrauc turp un Krievija šajā mākslas notikumā jāizsvilpj,” komentē Vilnis Ķirsis.

“Latvijas paviljona atspēriena punkts ir Bruno Birmaņa arhīvs – apjomīga Nepieradinātās modes asambleju dokumentācija, kas atklāj eksplozīvu radošās drosmes potenciālu, ar kuru Rīga 90. gadu sākumā pieteica sevi Eiropas kultūras kartē. Tas bija radikālu pārmaiņu laiks, kad Latvija atbrīvojās no Padomju impērijas un tās mantojuma. Šis brīdis sasaucas ar šodienu, kad atkal pieredzam Krievijas imperiālās domāšanas, liekulības un cinisma demonstrāciju, piesakot atgriešanos Venēcijas biennālē. Mūsu uzdevums ir izmantot mākslas līdzekļus, lai skaidri un spēcīgi reaģētu uz notiekošo,” izceļ Latvijas paviljona komisāre Solvita Krese.

Par Latvijas dalību Venēcijas mākslas biennālē

Venēcijas mākslas biennāle tradicionāli norisinās reizi divos gados un ir uzskatāma par vienu no senākajiem un ievērojamākajiem notikumiem starptautiskajā profesionālās mākslas dzīvē, kurā regulāri piedalās aptuveni 90 valstis no visas pasaules. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada. Latvijas mākslinieku dalība Venēcijas biennālē veicina Latvijas laikmetīgās mākslas izcelšanu Eiropas un pasaules kultūras kontekstā, vizuālās mākslas nozares attīstību, kā arī valsts tēla atpazīstamības veidošanu pasaulē.

Rīgas pašvaldības atbalsts Latvijas paviljonam 61. Venēcijas mākslas biennālē ilgtermiņā stiprina pilsētas kā radošas un mūsdienīgas Eiropas galvaspilsētas tēlu, sekmējot interesi par Rīgu kā starptautiski pievilcīgu galamērķi.

Latvijas dalību 61. Venēcijas mākslas biennālē finansē Kultūras ministrija. Ekspozīcijai paredzētais finansējums – 162 140 eiro (ieskaitot PVN). Paviljona īstenošana ietvers gan mākslas darba radīšanu un ekspozīcijas uzstādīšanu, gan komunikācijas aktivitātes.

Rīko un atbalsta

Latvijas paviljona pasūtītājs ir Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Organizē: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.
Sadarbības partneris: Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
Loģistikas partneris: DHL Express.
Atbalstītāji:  Signet Bank, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, VV Foundation, COBALT Latvia, SIA “Poligrāfijas grupa MŪKUSALA”, SIA Kronus, Neverending, Dabas un mākslas telpa Dūrmuiža, SIA “PRO 1 STAGE”, FOLLOW.ART, FYUL, AS “Latvijas Finieris”, AS Antalis, Liepājas Mākslas un Dizaina vidusskola, MÁDARA Cosmetics, SIA Gaismu cehs, SIA KATE, SIA Steel Tech un SIA Irve.

Latvijas paviljona komunikācijas kanāli

www.latvianpavilion.lv
www.lcca.lv
Instagram:
@lv_pavilion
@untamedassembly
Facebook: Latvijas paviljons

Komanda

Komisāre: Solvita Krese
Mākslinieki:
- MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) – jaundarbs
- Bruno Birmanis – Nepieradinātās modes asamblejas autors, arhīvs (1990-1999)
Kuratori: Inga Lāce, Adoms Narkevičs
Arhitekte: Līva Kreislere
Projekta vadītāja: Austra Bērziņa
Producente: Elīza Anna Reine
Komunikācija: Dana Zālīte, Aleksija Menikū
Grafiskais dizainers: Valters Kalsers
Grafiskā dizaina asistente: Agnese Bebre
Vadošā kataloga redaktore: Andra Silapētere
Pētniecības un līgumu koordinatore: Māra Žeikare
Finansējuma piesaiste: Dace Gulbe
Projekta asistenti: Sigita Urlovska, Laura Baiba Balcere, Paula Sakne, Paula Stutiņa, Helēna Reina Geige
Tehniskais atbalsts: Ansis Bergmanis
Video montāža: Andris Grants
Video instalācijas realizācija: Andrejs Mefodovskis
Gaismu realizācija: Romans Medvedevs
Skaņas montāža: Iļja Krūmiņš / Rolands Pēterkops
MAREUNROL’S asistenti: Kristina Rezviha, Samanta Blekte, Arina Molčanova
Asistente arhīva darbā: Sofija Baka

Par māksliniekiem

MAREUNROL’S ir Rīgā bāzēts mākslinieku duets – Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops. Viņi ir gan dizaina robežu paplašinātāji, gan izaicinātāji – viņi paceļ modes mākslu pāri tās tradicionālajai funkcionālajai nozīmei. Viņu rokraksts ir poētiska maģiskā reālisma izteiksme, kuras centrā ir naratīvs kā mākslas darbs, izpausts daudzdisciplinārās mākslas formās: auduma un tekstila skulptūrās, modes intuitīvo kodu mākslā, apģērbu dizaina kolekcijās, instalācijās, video un audio darbos, zīmējumos un foto kolāžās, kā arī operu un teātra kostīmu dizainā un scenogrāfijās.

Duets ir piedalījies daudzos starptautiskos konkursos, festivālos, biennālēs un grupu izstādēs ārpus Latvijas (Arnhem Mode Biennale, International Talent Support (ITS) konkurss, Barcelona 080, 2. Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle RIBOCA 2, Prāgas scenogrāfijas un teātra kvadriennāle u. c.) savus darbus ir eksponējuši tādās mākslas telpās kā laikmetīgās mākslas centrā kim?, La Gaîté Lyrique Parīzē, Casino Luksemburgā, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā u. c. Viņu darbi ir iekļuvuši daudzās starptautiskās preses slejās, kā arī modes un mākslas grāmatās un katalogos. 2009. gadā viņi ieguva divas galvenās balvas 24. Starptautiskajā Jēras modes un fotogrāfijas festivālā, 2016. gadā bija starp desmit Eiropas nominantiem prestižajai International Woolmark Prize balvai. MAREUNROL’S ir pirmais Latvijas zīmols vēsturē, kas iekļauts Parīzes modes nedēļas oficiālajā programmā. MAREUNROL’S tērpi un mākslas darbi ir iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja arhīva kolekcijā, VV Fondation, kā arī daudzās citās privātkolekcijās. MAREUNROL’S retrospektīvā izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā kļuva par 2019. gada apmeklētāko izstādi un tika nominēta Latvijas sabiedrisko mediju “Kilograms kultūras” balvai kategorijā “Labākā vizuālās mākslas izstāde” 2020. gadā. Viņu izstāde Neredzamie vingrinājumi tika nominēta Purvīša balvas 2024 ziemas atlasei, kas ir viena no prestižākajām mākslas balvām Latvijā. MAREUNROL’S aktīvi darbojas arī izglītības jomā, kā vieslektori lasot lekcijas mākslas akadēmijās visā pasaulē.

Bruno Birmanis ir mākslinieks, performanču veidotājs un kurators, kura radošā prakse atrodas starp konceptuālo modi, ķermeņa estētiku un telpisku domāšanu. Viņš strādā teritorijā, kur funkcionalitāte un pielietojamība zaudē noteicošo lomu, dodot vietu stāstam, emocijai un skatītāja līdzdalībai kā radošam procesam.

Bruno Birmanis ir absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas koledžu kā metāla dizainers un rotu mākslinieks. Jau no 1986. gada viņš aktīvi iesaistījās alternatīvās un konceptuālās modes laukā, piedaloties izstādēs un performancēs. Astoņdesmito gadu beigās sadarbībā ar dizaineri Uģi Rūķīti tapa multimediāla tērpu performance Postbanālisma balle – eksplozīvs darbs, kas piedzīvoja vairāk nekā trīsdesmit izrādes Padomju Savienības teritorijā, tostarp Maskavā, Kijivā, Viļņā un Tallinā, un tika atzīmēts ārvalstu presē kā perestroikas laika modes fenomens.

1990. gadu sākumā Birmanis radīja un aizsāka Nepieradinātās modes asambleju – alternatīvās modes un performanču platformu, kas strauji izauga par starptautiski atpazīstamu notikumu. Asambleja pulcēja jaunos un pieredzējušos māksliniekus no Austrumeiropas un Rietumeiropas, kļūstot par brīvības, nonkonformisma un radošas drosmes telpu laikā, kad sabruka iepriekšējās ideoloģiskās un estētiskās sistēmas.

Viņa darbi un performances ir izrādītas Romā, Venēcijā, Parīzē, Londonā, Maskavā un Viļņā, tostarp Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Paralēli performanču praksei Birmanis strādājis arhitektūras, interjera un reklāmas jomā, bijis radošais direktors starptautiskās aģentūrās un producējis modes un kultūras notikumus Eiropā un Krievijā. Viņš veidojis tērpus teātrim un kino un veidojis Latvijas olimpiskās izlases komandas formas.

Šobrīd Bruno Birmanis darbojas arī kā pedagogs – viņš vada Stilistu nodaļu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolā, kā arī lasa lekcijas Latvijā, Lietuvā un Apvienotajā Karalistē. Viņa radošā interese koncentrējas uz procesu kā vērtību, uz mijiedarbību starp paaudzēm un uz mākslu kā dzīvu, atbildīgu kultūras formu.

Par kuratoriem

Adoms Narkevičs ir Londonā bāzēts lietuviešu kurators, mākslas vēsturnieks un Upė Foundation direktors un dibinātājs. Viņš kūrēja 15. Kauņas biennāli Dzīve pēc dzīves (2025) un ir viens no 61. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona kuratoriem (2026). No 2021. līdz 2025. gadam viņš strādāja par kuratoru Cell Product Space Londonā, bet iepriekš – Ruperta mākslas, izglītības un rezidenču centrā Viļņā, kur viņš vadīja alternatīvās izglītības, rezidenču un publiskās programmas.

Inga Lāce ir vadošā kuratore Almati Mākslas muzejā Kazahstānā. Viņa bija C-MAP Austrumeiropas un Centrāleiropas pētniece Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (2020–2023) un ir strādājusi par kuratori Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā (2012–2020). 2023. gadā viņa bija viena no kuratoriem, kas veidoja Jaunās vīzijas – Henie Onstad fotogrāfijas un jauno mediju triennāli Oslo –, kā arī Kauņas biennāli, laikmetīgās mākslas festivālu Survival Kit 14 Rīgā un Ļubļanas Grafiskās mākslas biennāli.

Papildu informācija medijiem:
Dana Zālīte
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra komunikācijas vadītāja

E-pasts: dana@lcca.lv
Tālr.: +371 25145039
www.lcca.lv | LCCA Facebook | LCCA Instagram

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Ministrijas jaunumi Vizuālā māksla