Februārī Rīga kļūs par satikšanās vietu Vīnes klasiskās mūzikas spožākajām tradīcijām – festivāls VĪNES KLASIKA aicina klausītājus daudzveidīgā koncertu ciklā, kas vieno Mocarta, Šūberta, Haidna un viņu ideju mantinieku mūziku ar mūsdienu izcilāko Latvijas un ārvalstu mākslinieku interpretācijām. No monumentāliem vokālsimfoniskiem opusiem līdz kamermūzikas smalkumiem – festivāls atklāj Vīni kā dzīvu, elpojošu iedvesmas telpu cauri gadsimtiem, kā mūžīgu ideju un emociju krustpunktu.
6. februārī Rīgas Kongresu namā izskanēs koncertprogramma “Volfgangam Amadejam Mocartam – 270”
Ne vien kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi Volfganga Amadeja Mocarta atstātais muzikālais mantojums ir ārkārtīgi iespaidīgs un būtisks, savu aktualitāti nezaudējot arī mūslaiku pasaulē. Vīnes klasiķa skaņdarbi dzīvo gan uz operskatuvēm, gan koncertzālēs un neskaitāmos skaņu ierakstos, tie iedvesmo jaundarbiem, iekrāsojas džeza un rokmūzikas valodā, un pārtop gan elektroniskās versijās un populārās mūzikas iedvesmas avotos, gan mobilo telefonu melodijās un videospēļu skaņu celiņos.
Sācis kā brīnumbērns, Volfgangs Amadejs Mocarts daiļradi noslēdzis kā brīnummeistars. Un kaut arī viņa skaņumākslas emocionālais smagumcentrs dažkārt tiek nepamatoti sašaurināti uzlūkots kā saules, gaismas un dzīvesprieka koncentrāts, patiesībā Mocarta skaņumāksla dziļi, iedarbīgi un pārliecinoši aptver visu cilvēka gara pasauli, par ko pārliecināties ļaus arī ģēnija 270. jubilejai veltītā koncertprogramma. Pie diriģenta pults esot Aivim Greteram, tajā apvienojies kamerorķestris Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio koris un spilgts solistu ansamblis – soprāns Katrīna Paula Felsberga, soprāns Etīna Emīlija Saulīte un tenors Mārtiņš Šmaukstelis. Koncertā skanēs 41. simfonija ("Jupiters") un
Kantāte Davide Penitente. Volfganga Amadeja Mocarta profesionālā brieduma kulmināciju iezīmējošās trīs pēdējās simfonijas - simfonija Mibemolmažorā, 40. simfonija solminorā un 41. simfonija Domažorā (“Jupiters”) tapušas salīdzinoši īsā laika periodā - 1788. gada vasaras mēnešos, savukārt kantāte Davide Penitente jeb “Dāvids nožēlo grēkus” ir apjomīgs vokālinstrumentāls darbs, kas sakņots Vecajā Derībā, Samuēla grāmatās un psalmos, savukārt muzikāli Mocarts to veidojis, lielāko daļu skaņurakstu aizlienējot no savas tā arī līdz galam nepabeigtās Mesas dominorā, no jauna kantātes vajadzībām radot vien divas ārijas.
Koncertprogramma “Zanda Švēde un Reinis Zariņš. Šūbertiāde. Sarunas par mīlestību” izskanēs 11. februārī Mazajā ģildē.
Tieši pārcelšanās uz mutuļojošo Vīni savulaik iezīmēja būtisku pagrieziena punktu Franča Šūberta dzīvē – līdztekus kvantitatīvi un kvalitatīvi iespaidīgam jaunrades uzplaukumam talantīgais austrietis dzīves vilinājumiem pilnajā metropolē iemantoja arī plašu draugu un domubiedru loku. Sākotnēji kautrīgais jauneklis drīz vien kļuva par sabiedrības dvēseli un, par spīti balansēšanai uz nabadzības robežas, regulāri rīkoja jautras vakarēšanas labu draugu, lieliskas mūzikas un atspirdzinošu dzērienu lokā. Laika gaitā šī tradīcija iemantoja “šūbertiādes” vārdu, un nu jau vairāk nekā divus gadsimtus turpina dzīvot arī tālu aiz Austrijas galvaspilsētas mājīgo salonu sienām. Šajā programmā romantiķa aizsākto sirdi un prātu veldzējošo muzikālo kopābūšanu turpina divi spilgti latviešu mākslinieki – melnbalto taustiņu pavēlnieks un dziļi personisku interpretāciju meistars Reinis Zariņš un ar suģestējošo mecosoprāna tembru apveltītā Frankfurtes operas soliste Zanda Švēde. Viņu uzmanības lokā līdzās Šūberta izcilajai vokālajai lirikai – gan tādām pērlēm kā “Grietiņa pie ratiņa” un “Forele”, gan krājumā “Gulbja dziesma” kārtotajām dziesmām, virknēti citu ievērojamu vīniešu kamermūzikas smalkumi. Starp tiem ir gan vēlīnā romantiķa Gustava Mālera emocionāli saviļņojošie darbi no vokālajiem krājumiem “Rikerta dziesmas” un “Zēna brīnumrags”, gan Johannesa Brāmsa gaisīgi virtuozie klavierintermeco, kas brīnišķīgi sabalsojas ar šī meistara dzīvē tik nozīmīgā vācieša Roberta Šūmaņa ciklā “Kreisleriāna” virknētajām spilgti tēlainajām miniatūrām.
“Aurēlija Šimkus. Mīlestības karnevāls”. Jaunās pianistes koncertprogramma izskanēs 14. februārī Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē.
Aurēlija Šimkus šim vakaram izvēlējusies Jozefa Haidna, Ludviga van Bēthovena, Franča Lista, Johannesa Brāmsa opusus. Kaut arī Franča Lista daiļradei programmatisms ir visai raksturīgs, versmainās Otrās balādes gadījumā precīzu satura izklāstu autors nav sniedzis. Laika gaitā mūzikas pētniekiem un pianistiem gan labpaticis tādu “piemeklēt”, visbiežāk sliecoties uz diviem bezgalskaistiem, tomēr līdz galam tā arī nepiepildītiem mīlas stāstiem. Gluži citās noskaņās kolorītais romantiķis savukārt krāsojis temperamenta uzlādēto Ungāru rapsodiju nr. 15, par kuru savu versiju veidojis izcilais pianisma virtuozs Vladimirs Horovics. Vecākā Vīnes klasiķa Jozefa Haidna agrīnā Klavierosnāte dominorāsavukārt izceļas ar dramatiski versmainu noskaņu un netipisku formas izvērsumu, kamdēļ nereti tiek dēvēta par bēthoveniskāko no vecmeistara klavierdarbiem. Par līdzībām un atšķirībām starp abu Vīnes klasikas lielmeistaru klavierrakstību palīdzēs spriest arī austrieša partitūrai līdzstatītā Ludviga van Bēthovena 31. jebšu priekšpēdējā klaviersonāte. Tā tapusi vienlaicīgi ar viņa Missa Solemnis, un varbūt tieši tamdēļ ir pilna rečitatīvisku un dziedošu elementu, kas brīnišķīgi savijas ar pianistisku virtuozitāti un izteiksmes nopietnību, saistošu elēģiskumu un lirismu. Par vēlīniem dēvējami arī romantiķa Johannesa Brāmsa Klavierdarbi op. 119, kas pilni gaišas melanholijas un rotaļīguma, kvēlu kaislību un maiguma. Šo četru meistaru klavierdarbus vienotā koncertprogrammā kārtojusi jaunā pianiste Aurēlija Šimkus. Ne vien dzimtenē, bet arī Itālijā, Zviedrijā un Vācijā meistarību kaldinājusī jaunā māksliniece jau paguvusi saņemt vairākas nozīmīgas balvas, toskait prestižo Echo Klassik, un ar savām rūpīgi pārdomātajām un smalki izjustajām interpretācijām sajūsmināt klausītājus teju visā Eiropā.
“PASTAIGA PA VĪNI” klausītājus sagaidīs 19. februārī Mazajā ģildē.
Daniils Bulajevs un Agnese Egliņa pirmoreiz mūzikā satikās 2021. gadā, kad abi saspēlējās Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā. Vijolnieks bija nominēts kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”, bet pianiste balvu saņēma kategorijā “Par izcilu sniegumu gada garumā”. Abu temperamentīgo un azartisko mūziķu sapratne bija tik dabiska un savstarpēji iedvesmojoša, ka kopā viņi muzicē vēl aizvien. Šajā koncertprogrammā abi talanti virknējuši klasiskas elegances un virtuozas enerģijas caurstrāvotus opusus, kuru autoru dzīve cauri dažādiem laikiem cieši saistījusies ar apburošo Vīnes atmosfēru. Programmu ieskauj divas sonātes. Vakara ieskaņā likta Vīnes klasiķa Ludviga van Bēthovena agrīnā Pirmā vijolsonāte Remažorā, kuru caurstrāvo jaunā talanta aizrautība ar apbrīnoto vecāko kolēģu, Jozefa Haidna un Volfganga Amadeja Mocarta, meistarību. Savukārt izskaņā kārtota romantisma dižgara Johannesa Brāmsa teju gadsimtu vēlāk rakstītā dziļu emociju cauraustā Trešā vijolsonāte reminorā. To ieskautas ir vijoles balss izdziedātās Mālera vokālās pērles, kas saistoši sabalsojas ar divu tā dēvētās Jaunās Vīnes skolas pārstāvju meistardarbiem – Antona Vēberna izsmalcinātajiem un līdz vissmalkākajām detaļām noslīpētajiem Četriem skaņdarbiem vijolei un klavierēm op. 7 un Arnolda Šēnberga dzirkstoši rapsodisko Fantāziju.
Sinfonietta Rīga. Šūberts, Mocarts, Haidns – festivāla VĪNES KLASIKA noslēguma koncerts norisināsies 21. februārī Latvijas Universitātes Lielajā aulā.
Par interpretāciju smalkumu un precizitāti slavētais britu diriģents Dankans Vords savās programmās tiecas būvēt tiltus starp dažādiem laikmetiem un muzikālajiem stiliem. Minēto var attiecināt arī uz koncertu Rīgā, kurā jauneklīgais talants aicinās viesoties gan kameriskas svečugaismas ieskautajā 18. gadsimta Vīnē, gan tās pēcākajā versijā ar greznu lustru apspīdētām ballēm un spožu laternu izgaismotām ielām. Līdzās romantiķa Franča Šūberta Sešām vācu dejām, kas jaunu elpu ieguvušas, pateicoties Antona Vēberna stilistiski iejūtīgajai instrumentācijai, viņš licis klasiķa Jozefa Haidna koķeti ironiskā humora caurstrāvoto 83. simfoniju “Vista”, kas gan tapusi pēc Parīzes pasūtinājuma. Simfonijas žanrs nodarbinājis arī Jaunās Vīnes skolas aizsācēja Arnolda Šēnberga prātu, ko apliecina arīdzan viņa Pirmā kamersimfonija, kas pilna melodiska vijīguma, nospriegotu harmoniju un veldzējošas apskaidrības. Savu jaunrades ceļu šis 20. gadsimta mūzikas reformators aizsāka kā vēlīnā romantisma ideju turpinātājs un tieši šis opuss uzskatāms par pagrieziena punktu komponista radošajos meklējumos. Pārmaiņu vējos tapušas arī Volfganga Amadeja Mocarta koncertārijas, kurās ieaustos liesmojošos mīlas pilnos tēlus atklās par emocionālu dziļumu un žilbinošu tehnisko varēšanu slavētais poļu soprāns Monika Bučkovska-Vorda.
Festivāla norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Biļetes iespējams iegādāties „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā.
Indra Vilipsone
VISA “Latvijas Koncerti” sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: +371 26320977
E-pasts: indra.vilipsone@latvijaskoncerti.lv