Zināmi Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) dokumentālo īsfilmu cikla “Latvijas kods. Latvija šodien” 2026. gada konkursa uzvarētāji. Kopumā konkursā tika saņemti 25 projektu pieteikumi. Projekta četrpadsmitajā gadā dokumentālos stāstus par Latviju veidos Linda Veinberga un Dāvids Ernštreits, Kristīne Briede, Līva Klepere, Anna Konovalova un Edgars Haritončenko.
Dokumentālo īsfilmu ciklā “Latvijas kods. Latvija šodien” ik gadu top filmas, kas dokumentē un atklāj Latviju šodien caur Latvijas cilvēkiem, meklējot individuālos stāstos plašāku sociālu, kultūras, vēstures un nākotnes kontekstu, veic padziļinātu sociālantropoloģisku šodienas Latvijas realitātes izpēti, piedāvā interpretāciju par būtisku nākotnes notikumu ietekmi uz šodienas Latvijas realitāti un aktualizē tēmas, kas pelnījušas plašu sabiedrības ievērību.
“2026. gada konkursam pieteikto tematu vidū izteikti dominē cilvēkstāsti – stāsti par dzīvi mainošām izvēlēm, pieaugšanu, tradīcijām un ierastās lietu kārtības izjukšanu. Izvēlētā filmu izlase piedāvās iespēju aplūkot mūsdienu Latviju no mīlestības un rūpju perspektīvas, ļaujot ieskatīties dažādās kopienās un sabiedrības daļās, kuras vieno rūpes un atbildība par to, kas katrai no tām ir būtisks. Jaunie “Latvijas koda” stāsti sniegs iespēju ieskatīties tajā, kā mainās Latvijas sabiedrība un ar kādiem izaicinājumiem tā saskaras jau šodien,” saka projekta vadītāja Agnese Zapāne.
Konkursā “Latvijas kods. Latvija šodien” atbalstītie projekti:
- “Sofija un dinozaurs”, režisori Linda Veinberga un Dāvids Ernštreits, SIA “Sports da Vision”
- “Latvijas krikets” režisore Kristīne Briede, SIA “Vino Films”
- “SOS mamma”, režisore Līva Klepere, biedrība “Pilna”
- “Dialogi”, režisori Anna Konovalova un Edgars Haritončenko, SIA “Trickster Pictures”
“Sofija un dinozaurs” (režisori Linda Veinberga un Dāvids Ernštreits)
Maza, bet aktīvu cilvēku kopa var paveikt neticami daudz. Pat noturēt pie dzīvības lībiešu valodu, kurā sarunāties spēj divdesmit, varbūt trīsdesmit cilvēki visā pasaulē. Kas viņus motivē, kā tas ir iespējams? Vai tas mums dod cerību, ka pasaule saglabās savu kultūras daudzveidību? Jaunības degsme un romantika pievelk pie citādā, pie iespējas atšķirties, būt kaut kādā ziņā īpašam. Piederība mazai kopienai ar savu valodu un kultūru to ļauj. Pieaugot, vairumam šī degsme apdziest ikdienas pienākumos. Taču ne visiem. Un, ja šie līderi ir gatavi izmantot visas modernās pasaules iespējas un tās arī attīstīt, tad brīnums ir iespējams. Kopiena arī nākamajām paaudzēm var saglabāt iespēju “pieskarties dinozauram”, kas atstājis pēdu nospiedumus daudz plašākā sabiedrības daļā, nekā tā pati var iedomāties.
“Latvijas krikets” (režisore Kristīne Briede)
Krikets ir otra populārākā sporta spēle pasaulē, tomēr Latvijā tas nav bijis ne īpaši pazīstams, ne populārs līdz brīdim, kad pēdējos gados strauji augošā indiešu kopiena tam pievērsusi pastiprinātu uzmanību. Krikets tiek spēlēts ne tikai parkos un zālienos, bet arī Latvijas izlases sastāvā, pārstāvot Latviju starptautiskos turnīros. Šobrīd Latvijas kriketa izlasi veido spēlētāji, kuru vidū nav Latvijas pilsoņu, tomēr Latvijas Kriketa federācija šī sporta veida attīstībā saskata spožu nākotni. Filma stāsta par kriketa ienākšanu Latvijas kultūrā kā par procesu, kurā ar sporta palīdzību veidojas jauna un neparasta piederības un identitātes forma. Ar filmas palīdzību ielūkosimies Latvijas kriketa aizkulisēs un iepazīsim cilvēkus, kuri to spēlē, trenē, administrē un sapņo attīstīt tālāk.
“SOS mamma” (režisore Līva Klepere) – debijas filma
Būt par mammu ir darbs, un šādam apgalvojumam varētu piekrist ikviena māte, taču Valmieras SOS ciemata darbinieces patiešām saņem atalgojumu par mātes pienākumu veikšanu. Dēvētas par mammām, omēm vai auklēm, SOS ciemata sociālās darbinieces ir sievietes, kuras 24 stundas diennaktī kalpo kā ļoti vajadzīgs patvērums bērniem, kas dažādu iemeslu dēļ nonākuši SOS ciemata aprūpē. Sekojot šim aicinājumam, sievietes pārvar izdegšanu, bioloģisko bērnu greizsirdību un pašu pagātnes traumas, kas bieži vien novedušas pie šīs profesijas izvēles. Viņas strādā ar vissarežģītākajiem bērniem, kuri Valmieras ciematā nonākuši no visas Latvijas. Emocionāli un fiziski traumēti bērni, bērni ar invaliditāti un īpašām vajadzībām, nepilngadīgās māmiņas un mazgadīgie likumpārkāpēji ir SOS mammu skaudrā ikdiena. To pārdzīvot palīdz kopābūšanas prieks, kolēģu atbalsts un gandarījums par bērnu izaugsmi. Šī filma sniegs dokumentālu ieskatu SOS mammu ikdienā, problēmās un uzvarās, audzinot mūsu sabiedrības atstumtos bērnus šodien, lai tie kļūtu par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem rītdienas Latvijā.
“Dialogi” (režisori Anna Konovalova un Edgars Haritončeko) – debijas filma
Filma plānota kā pētījums, kas caur novērojumiem pilsētvidē, ielu intervijām un filmētām draugu sarunām pēta Rīgā dzīvojošu jaunu cilvēku vecumā no 20 līdz 35 gadiem pieredzi un attieksmi pret tuvību, attiecībām un mīlestību interneta laikmetā. Projekta iecere ir radīt mākslinieciski inovatīvu kinodarbu, kas vienlaikus kalpo gan kā laikmeta liecība par romantisku attiecību veidošanas nedienām un īpatnībām mūsdienās, gan arī veicina sabiedrības izpratni un savstarpēju cieņu pret nestandarta attiecību modeļiem, kas arvien biežāk sastopami mūsdienu realitātē.
LSM projekts “Latvijas kods. Latvija šodien” tiek īstenots kopš 2013. gada, kura laikā tapušas 67 īsfilmas. Latvijas Televīzijas (LTV) ēterā jaunās filmas būs skatāmas novembrī. Iepriekšējos gados tapušās filmas iespējams noskatīties satura atskaņotājā REplay.lv.
Šī gada konkursa “Latvijas kods. Latvija šodien” žūrijas sastāvā bija projekta vadītāja un komisijas priekšsēdētāja Agnese Zapāne, LTV filmu iepirkšanas nodaļas vadītāja Zane Valeniece , LTV satura redaktores Vikija Valdmane-Rozenberga un Anna Platpīre, REplay.lv satura redakcijas vadītāja Krista Luīze Priedīte, LSM.lv vadošā kultūras ziņu redaktore Liene Millere un LR multimediju satura galvenā redaktore Justīne Savitska.
Papildu informācija:
Ieva Rozentāle
Komunikācijas speciāliste
Latvijas Sabiedriskais medijs VSIA
Tālr.: +371 29222660
E-pasts: rozentale.ieva@lsm.lv
www.ltv.lv