Kultūras ministrs Nauris Puntulis ministru prezidenta A. Kulberga valdībā amatā strādājis 100 dienas. Stājoties amatā, ministrs darāmo darbu priekšplānā izvirzīja vairākas prioritātes, kas visas šobrīd ir īstenotas tiktāl, ka tās jau ir izskatītas vai tiek virzītas uz Ministru kabinetu (MK), turklāt daļa no ministra virzītajiem likumprojektiem jau ir Saeimas dienas kārtībā.
Nauris Puntulis savas prioritātes iezīmēja vairākos blokos: Dziesmusvētku ilgtspējas nodrošināšana, demokrātiskas un Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošas mediju vides stiprināšana, kā arī - būtiskas izmaiņas likumdošanā kultūras nozares izaugsmei un drošībai.
Līdz ar apstiprināto Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstības un saglabāšanas plānu, nodrošināta savlaicīga sagatavošanās svētkiem, valdībā noteikts paaugstināt kolektīvu vadītāju atalgojumu un izveidot vienotu svētku organizatorisko biroju, kas gādās par labāko pieredžu pārmantojamību no svētkiem uz svētkiem. Ministru kabinetā ir apstiprināts Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstības un saglabāšanas plāns līdz 2028. gadam. Šāds visaptverošu rīcību paredzošs dokuments valdībā nav ticis virzīts divus gadus, taču tas ir ārkārtīgi nepieciešams, lai nodrošinātu svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu: sadalītu atbildības, ieraudzītu izaicinājumus. Ministrs ir gandarīts, ka rīcības plānā valdība apstiprināja vēl divas citas viņa nosauktās prioritātes, proti, plānā iekļauts mērķis sakārtot kolektīvu vadītāju atalgojuma jautājumu.
Starpministriju saskaņošanai Tiesību aktu portālā jau iesniegts informatīvais ziņojums, kurā ietverti priekšlikumi par atalgojuma reformas īstenošanu, lai sasniegtu mērķi, ka 50% no valstī noteiktās māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas sedz valsts un 50% – pašvaldība vai mākslinieciskā kolektīva dibinātājs. Šobrīd valsts budžeta mērķdotācija mēnesī ir 114 eiro, plānots, ka 2033. gadā tā būs 200 eiro, kas veidos 50 % valsts daļu no 400 eiro (mākslinieciskā kolektīva vadītāja mēneša atalgojums par vienu kolektīvu).
Nauris Puntulis Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstības un saglabāšanas plānā iekļāvis un MK apstiprinājis, ka tiks izveidots vienots svētku organizatoriskais modelis - tāds ir nepieciešams, lai katrs nākamais svētku cikls sākas nevis no jauna, bet turpinās no jau iepriekš uzkrātās pieredzes, tas noteikti būtu visas sabiedrības ieguvums gan svētku tradīcijas uzturēšanai, gan efektīvākam līdzekļu izlietojumam. Darbs, piesaistot līdzšinējos svētku organizatorus, Latvijas Pašvaldību savienību, Izglītības un zinātnes ministriju, pie šāda modeļa izveides ir noslēdzies un Kultūras ministrijas (KM) piedāvājums, kas izstrādāts kopā ar ministra padomnieku, diriģentu Intu Teterovski, ir novirzīts starpministriju saskaņošanai.
Saeimā 2. lasījumā skatīs ministra sagatavoto “Gora” likumprojektu, kas noteiks austrumu pierobežā būtiskās kultūras iestādes darbības noturību, ievērojot latviskās un latgaliskās identitātes saglabāšanas vērtības.
Īpašu vērību šajā laikā ministrs tika pievērsis “Gora” likumprojektam, rodot risinājumu koncertzālēs nākotnes darbības modelim, kas veiksmīgi nodrošinātu latviskās un latgaliskās identitātes saglabāšanu un attīstību. Ministrs izveica plašu darbu, gan izvērtējot labākos risinājumus, runājot ar pašvaldību un koncertzāles vadību un nu jau Saeimā to gatavojas skatīt otrajā lasījumā. Šis ir būtisks sasniegums jautājumā, kas ilgu laiku izsauca tikai asas diskusijas. Plānotais regulējums paredz saglabāt Rēzeknes pašvaldībai koncertzāles īpašuma un pārvaldības tiesības, vienlaikus palielinot valsts iesaisti, proti, koncertzāles darbības vispārīgie nosacījumi turpmāk būs jāsaskaņo ar Kultūras ministriju.
Latvijas kino nozarei ik gadu tiks novirzīti 600 tūkstoši- 1 miljons papildus līdzekļi no starptautisko straumēšanas platformu abonentmaksas.
Stājoties ministra amatā Puntulis kā vienu no prioritātēm nosauca kino jomas stiprināšanu. Ministru kabinetā atbalstīti un Saeimā sāk skatīt likumprojektus, pie kuru izstrādes Nauris Puntulis strādāja vēl iepriekšējā ministra termiņa laikā, proti, iecerēts, ka turpmāk straumēšanas platformas, kas saņem abonementa maksu no Latvijas iedzīvotājiem par filmu un cita satura nomu, daļu no šīs summas iemaksās atpakaļ Latvijas Nacionālajam kino centram, kas šos līdzekļus novirzīs jaunu kino darbu īstenošanai. Gadā tie varētu būt 600 000 eiro, bet jaunākās prognozes liecina, ka pat 1 milj. eiro.
Sabiedriskajā medijā ir īstenota Satversmes tiesas lēmuma izpilde.
Tiek īstenota Satversmes tiesas lēmuma izpilde, pieņemot izmaiņas SEPLP likumā, lai nostiprinātu latviešu valodas konstitucionālo statusu mediju vidē un atteiktos no krievu valodas. Nauris Puntulis, virzot likumprojektu Saeimā, iestājās par nepieciešamību palikt pie skaidriem likuma formulējumiem, lai sabiedriskajā medijā krievu valodas ietekme netiktu pieļauta. Satversmes tiesas spriedums skaidri pasaka, ka krievu valoda Latvijā ir pašpietiekama un tajā veidot saturu iespējams tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ārkārtējā situācijā. Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2027. gada 1. maijā.
Sabiedrībai būtu jākļūst vienotākai un lietišķai komunikācijai jānotiek latviešu valodā.
Vienlaikus ministrs izdevis rīkojumu ministrijas pārraudzībā esošajās kultūras institūcijās no publiskās komunikācijas un mārketinga materiāliem izņemt krievu valodu, lai turpmāk lietišķā komunikācija valsts kultūras institūcijās Latvijā tiktu īstenota valsts valodā. Atteikšanās no krievu valodā veidotajiem materiāliem optimizēs turpmāko institūciju darbu un veicinās mūsu Latvijas krievu valodā runājošo pilsoņu iekļaušanos vienotā sabiedrībā. Latvijā ir viena valsts valoda un lietišķā komunikācijā krievu valoda nebūtu jāizmanto par sabiedrības šķelšanas instrumentu. Šādas izmaiņas bija jāievieš līdz 31. jūlijam un tas kopumā ir īstenots. Rīkojuma būtība pilnībā saskan ar jaunākajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas izceļ valsts valodu kā saziņas valodu un kuru iniciators Nauris Puntulis bija kā Saeimas deputāts.
Noslēdzies darbs pie SIF audita veikšanas, atklāti trūkumi un tiek meklēti labākie risinājumi, lai katrs sabiedrības eiro tiktu izlietots godīgi, efektīvi un izsekojami
Ministrs Nauris Puntulis kā prioritāro darbu nosaucis arī Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pilna audita pabeigšanu. Audita veikšanas uzdevumu kultūras ministrija saņēma iepriekšējās valdības laikā, taču tā izveikšana ritēja gausi. Ministrs Nauris Puntulis ir mērķtiecīgi vadījis nepieciešamo ministrijas darbu un šobrīd ziņojums par audita rezultātiem un ministra turpmāko rīcību redzējumu sagatavots iesniegšanai valdībā. Audita rezultāti uzrāda virkni trūkumus SIF darbā, piemēram, fonds piešķir finansējumu un arī pats īsteno projektus, daudzas funkcijas, valodas apmācības pārklājas ar citu jau esošu valsts institūciju darbu un tas nav saimnieciski u.c. Ministra ieskatā katram sabiedrības eiro jābūt izlietotam efektīvi un izsekojami. Šobrīd piedāvājums starpinstitucionālai saskaņošanai ievietots Tiesību aktu portālā, izskatīšanai Ministru kabinetā tiks virzīts kādā no tuvākajām valdības sēdēm.
Saņemot informāciju par diskutablu projekta virzību, Puntulis izvērtē visus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.-2027. gada plānošanas projektus.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis vērsies Finanšu ministrijas Revīzijas iestādē, aicinot paplašināt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.-2027. gada plānošanas perioda sistēmas audita tvērumu un izvērtēt visus KM administrētos fonda projektus. Lēmumu par nepieciešamo auditu ministrs pieņēma pēc tam, kad no Finanšu ministrijas (FM) un Iekšlietu ministrijas saņēma informāciju par kādu projektu, kurā FM Revīzijas iestāde saskatīja nopietnus iespējamus pārkāpumus. Tāpat ministrijā saņemta informācija par projektiem, kuru saturs un summas rada virkni jautājumu sabiedrībā. Līdz ar to fonda projektu izvērtējums sabiedrībai sniegs skaidru redzējumu par līdzekļu izlietojumu un mērķiem. KM ievieš FM audita rezultātos ieteiktos uzlabojumus.
Par Latvijas mūzikas īpatsvara palielināšanu radio kopā ar ministru iestājas mūziķi, komponisti, producenti un kultūrizglītības iestādes.
Šobrīd likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” paredz ieviest Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru radio stacijās. Diskusija par apjomu un raidlaiku ministrijā varētu vēl turpināties, taču šāda atruna likumā būtu nepieciešama. Vairāk nekā 200 mūziķi un jomas pārstāvji nosūtījuši vēstuli Valsts prezidentam un ministru prezidentam ar aicinājumu atbalstīt Latvijas mūzikas klātbūtnes palielināšanu Latvijā raidošajos radio. Latvija ir maza nācija un vienīgā vieta pasaulē, kur var skanēt latviešu mūzika ir tikai Latvija. Ir daudz valstis pasaulē, kas izdalot radio frekvences privātam komersantam, stingri nosaka vietējās mūzikas iekļaušanu radio skanējumā. Pamatā arī citviet tas ir veids kā rūpēties par savu unikālo valodu un identitāti. Nacionālie regulējumi vai kvotu sistēmas vietējās mūzikas atbalstam pastāv vairāk nekā 20 valstīs. Ir virkne radio staciju, kas saņēmušas valstij piederošo frekvenci, bet tur Latvijā radīta mūzika neskan vispār, pamatā tās ir radio stacijas, kuras translē tikai Krievijā radītu mūziku. Diskusijas par mūzikas īpatsvara noteikšanu ministrijā turpināsies. Likumprojekts ir precizēts un ievietots Tiesību aktu portālā.
Ministru kabinetā apstiprināts Arhitektūras likumprojekts, kas stingri noteiks augstākus būvkultūras standartus un prasības pēc drošām, ilgtspējīgām būvēm un pārdomātākas vides.
Teju pēc 20 gadus ilgušām diskusijām, kultūras ministram Naurim Puntulim izdevies sagatavot Arhitektūras likuma likumprojektu, kas atbalstīts MK. Šis ilgstoši bijis viens no apspriestākajiem un grūtākajiem likumprojektiem, jo tajā saskaras virkne interešu. Sabiedrībai šis likumprojekts ir nozīmīgs, jo tas nosaka augstākus standartus būvniecībā, proti, laikā, kad visa Eiropas Savienība saskaras ar lielā tempā un uz peļņu vērstiem būvniecības projektiem, šis likums noteiks lielāku atbildību kvalitātes, estētiskuma un ilgtspējas jomās.
Un valdība atbalstījusi likumprojekta "Par Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā Otro protokolu" virzību. Tas nosaka stingru atbildību, kā arī rīcību mūsu kultūras vērtību aizsardzībai bruņota konflikta gadījumos. Līdz ar pievienošanos konvencijai, mēs skaidri norādām, ka mūsu kultūras mantojumu sargā plašs starptautisku atbildību ietvars, mūsu vērtības ir nozīmīgs mantojums visas pasaules kontekstā, un neviens nevar palikt nesodīts par šo vērtību aizskārumu.
KM arī kā viena no pirmajām ministrijām izveidojusi rīcības vadlīnijas kultūras institūcijām agrīnās brīdināšanas paziņojuma (šūnu apraides) laikā par gaisa telpas (dronu) apdraudējumu. Tajās noteikti principi, pēc kuriem kultūras iestādes, norišu vietas un pasākumu producenti un rīkotāji izstrādā rīcības algoritmu agrīnās brīdināšanas paziņojumu laikā, ņemot vērā norises vietas un pasākuma specifiku, tajā skaitā sagatavošanās laiku un apmeklētāju mobilitātes iespējas. Un Saeimā pieņemtas ministrijas rosinātas izmaiņas Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas nosaka vienotu rīcību gadījumos, kad publiska pasākuma norises vietā tiek izsludināts agrīnais brīdinājums par gaisa telpas (dronu) apdraudējumu.
Tāpat Kultūras ministrija Naura Puntuļa vadībā strādājusi, virzot arī virkni citus nozarei aktuālus jautājumus.