Labās prakses vizīte Lietuvā

Pieredzes apmaiņas un labās prakses ekspertu vizīte Viļņā par romu integrāciju darba tirgū

21. - 22.11.2019. notika labās prakses un pieredzes apmaiņas ekspertu vizīte Viļņā (Lietuvā) par romu integrāciju darba tirgū, kurā eksperti no Latvijas tikās ar Lietuvas atbildīgajiem speciālistiem, lai izdiskutētu vietējo romu integrācijas praksi nodarbinātības jomā.

Vizītē piedalījās eksperti no Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Kultūras ministrijas, kā arī romu pārstāvji, kuri darbojas projektā „Latvijas romu platforma IV”.

Vizītes laikā Nacionālo minoritāšu departamenta vadītāja informēja par Rīcības plāna romu integrācijai Lietuvas sabiedrībā 2015. – 2020. koordināciju, galvenajiem pasākumiem un to rezultātiem. Piemēram, par kultūras festivālu „Gipsy Fest”, kurā piedalījās arī Latvijas romu ansamblis „Ame Roma”, un teātra uzvedumu „Samudaripen”, kas ir veltīts romu genocīdam Otrā pasaules kara laikā. Pašlaik Lietuvā darbojās arī trīs romu atbalsta centri, kas sniedz palīdzību vairākām romu ģimenēm un īpaši jauniešiem un bērniem.

Lietuvas Republikas Sociālās drošības un darba ministrijas ES ieguldījumu nodaļas speciālists informēja par romu sociālās integrācijas atbalsta pasākumiem, kas ir integrēti Nacionālajā progresa programmā 2014. – 2020.gadam, un konkrēti, par Eiropas Sociālā fonda projekta „Strādāsim kopā ar romiem” izstrādi, finansējumu un īstenošanas koordināciju. Šo projektu īsteno publiskā organizācija „Romu kopienas centrs” sadarbībā ar piecām reģionālajām romu biedrībām laika posmā no 2016.-2020.gadam. Projekta mērķis ir palīdzēt romiem integrēties darba tirgū un sabiedrībā un tādējādi novērst viņu sociālo atstumtību. Projektā ir īstenotas vairākas aktivitātes, kā, piemēram, motivācijas un sociālo kompetenču attīstīšanas pasākumi, profesionālās orientācijas pakalpojumi un informatīvās konsultācijas, kultūras aktivitātes, dažādā veida apmācības, t.sk. darba prasmju apmācības darba vietā, kā arī mediācijas prakse darba meklējumos. Vairāk nekā 300 romiem piecās Lietuvas pilsētās projekta pasākumi deva iespēju gan atrast jaunas darba vietas, gan celt savu darbspējas un prasmju kapacitāti, uzkrāt jaunu darba pieredzi, uzzināt savas tiesības un apzināties arī pienākumus. Viens no būtiskākajiem projekta ieguvumiem ir sociāli kultūras aktivitāšu organizācija, kas ļāva gan romu aktīvajiem iedzīvotājiem iesaistīties konkrētu kultūras pasākumu plānošanā un īstenošanā, prezentējot plašākai sabiedrībai savu kultūru un vēsturi, gan attīstīt starpkultūru dialogu un mazināt stereotipus un aizspriedumus, kas ir izplatīti sabiedrībā pret romiem.

Latvijas eksperti atzina, ka šī ir daudzsološa prakse un būtu vērts izskatīt iespējas attīstīt līdzīgu pieeju arī Latvijā, adaptējot to vietējai situācijai.

Savukārt Nodarbinātības dienesta Viļņas Klientu departamenta pārstāvji prezentēja informāciju par romu darba meklētāju integrācijas pieredzi un izaicinājumiem darba tirgū. Romi ir viena no sociālā riska grupām, kas ir Nodarbinātības dienesta redzeslokā, jo tiem ir ļoti zems izglītības līmenis, trūkst darba pieredzes un prasmju, kā arī pret viņiem ir vērsti aizspriedumi no darba devēju puses. Katru gadu no kopējā romu reģistrēto bezdarbnieku skaita tikai 15% reāli iesaistās darba tirgū. Departaments piedāvā romiem vairākus atbalsta pasākumus, piemēram, individuālo nodarbinātības plānu sastādīšanas un konsultēšanas pakalpojumus, nodarbinātības mediācijas praksi, profesionālās un prasmes celšanas apmācības, subsidētās darba vietas u.c.

Detalizēta informācija par labās prakses ekspertu vizīti Lietuvā par romu integrāciju darba tirgū ir pieejama kopsavilkumā. Informācija par labās prakses ekspertu vizīti tiks prezentēta arī Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejā.

Labās prakses ekspertu vizītes darba kārtība

 

Šī informācija ir izstrādāta projekta „Latvijas romu platforma IV” ietvaros (līgums Nr.856468-NRP4-LV) ar Eiropas Savienības programmas „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība 2014 – 2020” finansiālo atbalstu. Par pasākuma saturu atbild Kultūras ministrija un tajā nav atspoguļots Eiropas Komisijas viedoklis.2014 – 2020” finansiālo atbalstu. Par pasākuma saturu atbild Kultūras ministrija un tajā nav atspoguļots Eiropas Komisijas viedoklis.