Kultūrizglītība
Darbu pie profesionālās ievirzes kultūrizglītības sistēmas pilnveides sāk īpaši izveidota KM darba grupa

Lai saskaņotu profesionālās ievirzes kultūrizglītības nacionālo pasūtījumu ar valsts administratīvi teritoriālo reformu un kultūras nozares darba tirgus vajadzībām un kvalitātes prasībām, darbu 9. augustā uzsākusi pēc kultūras ministra Naura Puntuļa iniciatīvas izveidota KM darba grupa. Darba grupas uzdevums ir izstrādāt profesionālās ievirzes kultūrizglītības sistēmas attīstības scenārijus un jaunu tās finansēšanas kārtību, nodrošinot kā kultūrizglītības pieejamību, tā arī mērķtiecīgu atbalstu jaunu talantu attīstībai.

„Gan Latvijas mūzikas izcilības, gan Dziesmu un deju svētku tradīcijas pamatā ir kvalitatīva un pieejama kultūrizglītība, kas dod iespēju bērniem visos Latvijas novados spert pirmos soļus kultūras iepazīšanā. Ir svarīgi, lai ikvienam Latvijas bērnam arī turpmāk būtu iespējams attīstīt savus mākslinieciskos talantus mūzikā, mākslā un dejā. Vienlaikus ir jārūpējas par to, lai jau agrīnā vecumā tiktu identificēti jaunie talanti un veikts mērķtiecīgs darbs to attīstīšanā, lai arī pēc desmit un divdesmit gadiem Latvija varētu lepoties ar visā pasaulē pazīstamām kultūras personībām – lai augtu maiņa Nelsonam, Garančai, Šimkus u.c. Šobrīd valsts investē būtiskus līdzekļus profesionālās ievirzes kultūrizglītībā, sniedzot iespēju gandrīz 20 000 bērnu 150 mūzikas un mākslas skolās Latvijā apgūt mākslas nozaru pamatus. Lai gan kultūrizglītības sistēma kopumā darbojas veiksmīgi un sasniedz savus mērķus, ir pienācis laiks izvērtēt gan tās atbilstību darba tirgus pieprasījumam, gan potenciālās reģionālās reformas ietekmi uz kultūrizglītības pieejamību, pārskatot principus, pēc kuriem tiek veidots valsts pasūtījums kultūrizglītības jomā un piešķirts finansējums kultūrizglītībai. Tāpēc esmu aicinājis kopā nozares profesionāļus no visām Latvijas malām un visām kultūras izglītības jomām, lai kopīgiem spēkiem radītu vīziju par to, kā nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu kultūrizglītību Latvijā arī turpmāk, vienlaikus nodrošinot, ka valsts līdzekļi tiek izmantoti maksimāli efektīvi un palīdz sasniegt izvirzītos mērķus,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Darba grupu vadīs Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, darba grupas vadītāja vietnieces pienākumus pildīs Latvijas Nacionālā Kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte; darba grupas locekļu vidū ir gan KM un LNKC eksperti, gan KM un pašvaldību padotībā esošo kultūrizglītības iestāžu pārstāvji no visiem Latvijas reģioniem. Piesaistīti arī pārstāvji no Profesionālās ievirzes izglītības iestāžu direktoru padomes, Vizuālās un lietišķās mākslas pedagogu asociācijas, Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas un Latvijas Profesionālo orķestru mūziķu arodbiedrības asociācijas.

Pilnveidotais profesionālās ievirzes kultūrizglītības sistēmas modelis un finansēšanas kārtības projekts darba grupai jāizstrādā un kultūras ministram jāiesniedz līdz š.g. decembrim.

Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv