Atceres pasākumā Āraišu ezerpilī godina arheologa Jāņa Apala piemiņu

Kultūras ministrs Nauris Puntulis
Kultūras ministrs Nauris Puntulis Jāņa Apala atceres pasākumā Āraišu ezerpils jaunizveidotajā apmeklētāju centrā. Publicitātes foto.

Āraišu ezerpils arheoloģiskais parks (ĀEAP) šo gadu veltījis Dr. hist. h. c. Jānim Apalam (1930—2011), Latvijas arheoloģijas leģendai, kura vārds un mūža darbs saistās ar Āraišu ezerā un tā apkaimē veiktajiem pētniecības darbiem un ezerpils rekonstrukciju. Atzīmējot arheologa deviņdesmito dzimšanas dienu, šodien, 17. septembrī, ezerpilī notikušajā svinīgajā atceres pasākumā viesojās kultūras ministrs Nauris Puntulis.

“Arheologa Jāņa Apala paveiktais ir lielisks piemērs, kad sapnis kļūst par mērķi un, degsmes dzīts, pārtop rezultātā, kas vainago mūžu un paliek nākamajām paaudzēm kā svarīgs ieguldījums Latvijas kultūrvēstures apzināšanā un saglabāšanā. Tas ir paraugs ikvienam, kā nenobīties, neatkāpties, bet sasniegt iecerēto, pat ja ideja sākotnēji citiem varbūt šķiet tik neaptverami drosmīga kā Jāņa Apala apņemšanās reiz augšāmcelt ezerpili,” svinīgajā atceres pasākumā sacīja Nauris Puntulis.

Zīmīgi, ka tieši Jāņa Apala jubilejas gadā Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks piedzīvojis nozīmīgas pārmaiņas un savā ziņā otrreizēju augšāmcelšanos, iegūstot jaunu elpu pēc pārbūves, kas veikta ar Kultūras ministrijas piesaistītā Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma ieguldījumu. No šā gada 1. jūlija ĀEAP apmeklētāju centrā aplūkojama patstāvīgā ekspozīcija, kurā izzinošā veidā pirmo reizi kopš izrakumu veikšanas iepazīstamas tajos iegūtās oriģinālās liecības un arheologa Jāņa Apala stāsts.

Apmeklētāju centrā aplūkojama patstāvīgā ekspozīcija, kurā izzinošā veidā pirmo reizi kopš izrakumu veikšanas iepazīstamas tajos iegūtās oriģinālās liecības.

Mīts, noslēpums, uzdrīkstēšanās sapņot un neatlaidīgi īstenot savu sapni ir ekspozīcijas tēls un vizuālais vadmotīvs. Ekspozīcija veidota kā izziņas un iedvesmas vieta, kas pašiem jāatklāj, atrodot, ieraugot un paturot atmiņā vērtīgāko. Ekspozīcijas dizaina koncepciju izstrādājis Dizaina birojs H2E, saturu veidojuši Sanda Salmiņa (ĀEAP), Guntis Zemītis (LU Latvijas Vēstures institūts), Dace Tabūne (Cēsu Vēstures un mākslas muzejs).

Āraišu ezerpils būve
Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parkā izveidots Apmeklētāju centrs.

Apmeklētāju centra ēka, kurā atrodas ekspozīcija, jau novērtēta ar 2.vietu skatē „Gada labākā būve Latvijā” koka ēku kategorijā.

Āraišu ezerpils koka būves
Ezerpilī pabeigts mītnes aizsargbūves fragments.

Ezerpils saliņā arī notikušas pārmaiņas – pabeigts un nodots ekspluatācijā mītnes aizsargbūves fragments, kas sastāv no kaujas ejas, platformas, žogiem un ieejas vārtiem un rada priekšstatu par tā laika aizsardzības metodēm un nozīmi.

Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka galvenais objekts ir īpaša 8./ 9.-10. gs. seno latgaļu dzīvesvietas rekonstrukcija, kas veikta pēc izrakumos iegūtajiem datiem. Jaunā ekspozīcija ĀEAP apmeklētāju centrā ir vērtīgs papildinājums un pirmreizēja iespēja arheoloģiskās liecības aplūkot kopš izrakumiem 20.gs. 60.un 70.gados. Tajā ir iespēja iepazīt gan īpašus atradumus, gan tādus, kas raksturo ezerpils iedzīvotāju nodarbes un ikdienā lietotos priekšmetus. Aizraujošs ir Jāņa Apala ceļš no hidroarheoloģiskajām ekspedīcijām un arheoloģiskajiem pētījumiem līdz pirmajai zinātniski pamatotajai dzīves vietas rekonstrukcijai Baltijā.

Šogad Latvijas arheologu biedrība Āraišu ezerpili ir pasludinājusi par 2020.gada arheoloģisko pieminekli.

Āraišu ezerpils apmeklētāju centra un brīvdabas ekspozīcijas papildinājuma – jaunas koka aizsargceltnes – būvniecību līdzfinansē Amatas novada pašvaldība. Projekta īstenošanas kopējās izmaksas ir 787 268.95 eiro, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 300 000 eiro, valsts budžeta dotācija ir 13 235.29 eiro.

Āraišu ezerpils apmeklētāju centra būvniecība, pastāvīgās ekspozīcijas dizaina izstrāde un pašas ekspozīcijas izveide, kā arī ezerpils aizsargbūves pārbūve īstenota KM administrētās ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” sadarbības projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ietvaros. Amatas novada pašvaldība projektu īsteno sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību, kas ir projekta vadošais partneris.

 

 

Informāciju sagatavoja:
Dace Vizule,
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
67330254, 29192298
Dace.Vizule@km.gov.lv

Papildu informācija:
Eva Koljera
Amatas novada pašvaldības
Tūrisma un Āraišu ezerpils nodaļas vadītāja
29391673
eva.koljera@amatasnovads.lv