Bērnu un pusaudžu medijpratības sekmēšanā nozīmīgāka loma uzticama pedagogiem un vecākiem

Bērni un pusaudži Latvijā vairākas medijpratībai nepieciešamās prasmes šobrīd lielākoties apgūst pašmācības ceļā – atklāj Kultūras ministrijas (KM) iniciētā, finansētā un nule plašākai sabiedrībai prezentētā bērnu un pusaudžu (9 – 16 gadi) medijpratības pētījuma rezultāti. Bērni salīdzinoši lielāku atbalstu šo prasmju celšanā sagaida un saņem no vecākiem, savukārt pusaudži – no pedagogiem. „Mediju un citas informācijas lietošanā, publiskošanā un kopīgošanā nepieciešamās prasmes, zināšanas un attieksmes būtu plašāk integrējamas kompetenču pieejā mācību saturā – Skola 2030,” vērš uzmanību KM Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele.

Kā atklāj pētījuma rezultāti, lai arī interneta patēriņš bērnu un pusaudžu vidū ir augsts – 57 % aptaujāto internetu kopumā ik dienu lieto ne mazāk kā 3 stundas – liela daļa šīs mērķgrupas internetā veikto aktivitāšu vērtējamas kā izklaide vai ir bezmērķīgas. 25 % bērnu un 53 % pusaudžu sērfo internetā, pavadot laiku bez noteikta nolūka, kamēr tikai kopumā 23 % meklē mācībām vai skolai nepieciešamu informāciju, 5 % lasa grāmatas internetā. „Pētījuma rezultāti apliecina, ka izglītības iestādēm ir liels potenciāls bērnos un jauniešos attīstīt šīs prasmes, caur mācību saturu veidojot pieprasījumu pēc tām,” akcentē K.Ločmele.

Pētījuma rezultāti apliecina, ka gados jaunākajiem respondentiem ir vājākas medijpratības zināšanas un prasmes: tikai 50 % 9 līdz 12 gadu vecumu sasnieguši bērni uzskata, ka prot salīdzināt dažādas interneta vietnes un tīmekļvietnes, lai saprastu, vai informācija tajās ir patiesa, tikai 51 % šīs vecumgrupas pārstāvju ir pārliecināti, ka prot pārvaldīt personīgos privātuma nosacījumus internetā, un 67 % domā, ka prot bloķēt ziņojumus no cilvēkiem, ar kuriem nevēlas sazināties. Vecumgrupā no 13 līdz 16 gadiem attiecīgi tie ir 80 %, 77 % un 93 % aptaujāto pusaudžu.

„Dati apliecina, ka nepieciešams veidot un stiprināt bērnu un pusaudžu izpratni par mediju nozīmi, finansēšanas modeļiem un reklāmas lomu, žurnālistikas pamatprincipiem, kā arī sekmēt prasmes maldinošas informācijas atpazīšanai,” uzsver KM Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne.

Lai arī sociālo portālu lietošana ir viena no populārākajām aktivitātēm, kuru pētījuma dalībnieki veic internetā (ik dienu 80 % pusaudžu un 50 % bērnu), izpratne par sociālo mediju darbību, tai skaitā reklāmu lomu un to lietošanu vlogeru un t.s. influenseru publicētajā saturā, kā arī prasmes nodrošināt personīgā privātuma un drošības iestatījumus vērtējama kā nepietiekama, īpaši 9 līdz 12 gadus vecu bērnu vidū. Tāpat pētījuma rezultāti apliecina, ka bērni un pusaudži bieži ziņu skatīšanos, klausīšanos vai lasīšanu vairāk attiecina uz vecāku vai pat vecvecāku paaudzi, nevis sevi, maz interesējoties par notikumiem Latvijā.

Latvijas Drošāka interneta centra Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska uzsver: „Demokrātiskā sabiedrībā internets ikvienam sniedz iespējas līdzdarboties sabiedriskos un politiskos procesos. Lai to īstenotu, ir nepieciešamas zināšanas un attieksme. Tehniskās prasmes jauniešiem ir pietiekamas, svarīgākais jautājums ir tieši attieksme. Tāpēc šodien, atzīmējot Pasaules Drošāka interneta dienu ar saukli „Drošāks internets sākas ar Tevi!” mēs jo īpaši aicinām ikvienu būt aktīvam līdzdalībniekam, bet neaizmirst par atbildību – izsakot viedokli internetā, daloties ar ziņām, komentējot un piedaloties sabiedrībai būtiskos procesos.”

Lai noskaidrotu, kāda ar viedokļa līderu – slavenību un sabiedrībā zināmu cilvēku – loma jauniešu dzīvē, un mēģinātu saprast, cik jauniešu iesaistās viedokļa līderu diskusijās un aktivitātēs, Drossinternets.lv sadarbībā ar dzīves stila blogeri Maiju Armanevu (23 000 sekotāju) un multimākslinieku Kašeru (15 000 sekotāju) veica sociālu eksperimentu (VIDEO). Tā ietvaros abi blogeri rosināja savus sekotājus būt aktīviem un paust viedokļus par noteiktajiem jautājumiem vai veikt mazus uzdevumus. Galvenais secinājums – jo vairāk laika un enerģijas ir jāiegulda, jo mazāka ir līdzdalība. Pētījuma dati parāda, ka 40% bērnu un pusaudžu pavada laiku, bez nolūka klejojot internetā. Tikai neliela daļa rada paši - 9% apstrādā fotogrāfijas vai video, lai ar tiem dalītos globālajā tīmeklī.

Bērnu un pusaudžu medijpratības pētījumu iniciēja un finansēja Kultūras ministrija, izpēti 2017. gada oktobrī – novembrī, aptaujājot 1 203 bērnus un pusaudžus vecumā no 9 līdz 16 gadu vecumam visā Latvijā, veica Latvijas Universitātes UNESCO Medijpratības katedra. Ar pētījumu iespējams iepazīties KM tīmekļvietnē.

Prezentācija Bērnu un pusaudžu (9-16 gadi) medijpratības pētījuma rezultāti 2018.gada 6.februārī
Prezentācija Medijpratības resursu apkopojums 2018 - iedvesmai un izmantošanai mācību procesā
Vienlapis ''Kultūras ministrijas priekšlikumi projektam par kompetenču pieeju mācību saturā (Skola 2030)

Papildu informācijai:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv

Kaspars Līcītis,
Latvijas Drošāka interneta centra
preses sekretārs
29660003
Kaspars.Licitis@gmail.com