Filmas Muzeji
Kadrs no filmas "Kuldīgas freskas" (1966)
Kadrs no filmas "Kuldīgas freskas" (1966).

Otrdien, 29. novembrī plkst. 17.30 Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (Brīvības bulvārī 32) aicina uz kinožurnālistes Kristīnes Matīsas tematisko vakaru “Atļaušanās un aizliegumi. Kino tendences Padomju Latvijā 1960.-70. gados”. Pasākums, kurā tiks demonstrēti arī filmu fragmenti, notiks LNVM izstādes “Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē” pasākumu programmas ietvaros.

Pasākumu aicināts apmeklēt ikviens interesents, ieeja – par brīvu.

Latvijas kinovēsturē „krimplēna laikmets” ietver plašu amplitūdu – no pavasarīgi spirgtām cerībām līdz profesionālai rutīnai un cenzūras pelēkās varas pieaugumam. Pēc drūmā  staļinisma posma 60. gadi bija jauns sākums – gan dokumentālajā kino, gan spēlfilmās ienāca jauna autoru paaudze ar pilnīgi jaunu domāšanu; dzima arī animācija, turklāt uzreiz divās domubiedru grupās tika veidotas gan zīmētās, gan leļļu filmas. Visam pāri valdīja jauneklīgs brīvības gars, “svaigs gaiss” un daudz cerību, turklāt ar laika distanci redzam, ka Latvijas kino jau tad uzplaucis pasaules līmenī un iekļāvies laikmetīgajās modernisma tendencēs.

70. gados ainava mainījās – jauno vēsmu vilnis pārvērtās profesionāli nostrādātā un vienmērīgā „kinoprodukcijas” straumē. Rīgas kinostudija pēc ražošanas rādītājiem izvirzījās starp līderiem visas PSRS mērogā, bet jauneklīgās aizrautības vairs nebija, jo arvien retākie brīvdomības mēģinājumi tika neuzkrītoši, bet neatlaidīgi apkaroti.

„Krimplēnmānijas” kontekstā zīmīgi, ka vissliktāk šajā laikā klājās vienai konkrētai filmai, kurā koši krāsaina un vizuāli drosmīga atļaušanās redzama visspilgtākajā koncentrācijā – tā ir Rolanda Kalniņa spēlfilma „Piejūras klimats” (1974). Latvijas kinovēsturē tā palikusi kā aizliegta un nepabeigta filma.

Savukārt laikmeta amizanto pusi atklāj 60.–70. gadu kinožurnāli un populārzinātniskās filmas, kur vārdam „mode” parasti ir visai negatīva pieskaņa un padomju zinātnieki nopūlas pierādīt, ka cilvēka veselībai viskaitīgākie ir tie ārzemju modes pavērsieni, kuriem padomju vieglā rūpniecība netiek līdzi.

Izstādē “Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē” ir eksponēti mākslinieces Annas Aizsilnieces kolekcijas apģērbi, LNVM krājumā esošie krimplēna tērpi, kā arī citu privātpersonu deponējumi.

Vienmēr izskatīgais un praktiskais krimplēna apģērbs bija 1960.-70. gadu “modes kliedziens”. Padomju Latvijā šis sintētiskais audums ienāca 60. gadu beigās – ar krietnu laika nobīdi, salīdzinot ar Rietumu pasauli. Sākumā tas bija ļoti ekskluzīvs, jo ražots ārpus PSRS. Krimplēnu paslepen pirka no jūrniekiem un tālbraucējiem, paciņās sūtīja Rietumos trimdā dzīvojošie radi, un pa retam, ar pazīšanos vai apmaiņā pret citiem labumiem to varēja sadabūt arī patukšajos Padomju Latvijas veikalos. 

Tādējādi “krimplēnmānija” bija ne tikai “skriešana pakaļ modei”, kas raksturīga visiem laikmetiem un paaudzēm. Tā parādīja arī preču trūkuma jeb deficīta mērogus, kā arī privātas pazīšanās jeb blata izpausmes PSRS ikdienā. Līdz brīdim, kad krimplēnu beidzot sāka ražot padomju tekstilrūpnīcās, auduma popularitāte un prestižs jau bija pabalējis un pasaules mode savu skatu vērsa jaunos virzienos. 

Izstāde “Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē” būs aplūkojama līdz 2023. gada sākumam.  

 

Papildu informācija: 
Astrīda Burbicka,
LNVM Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja, 
tel. +371 67221357, +371 26341556
e-pasts: astrida.burbicka@lnvm.lv 
www.lnvm.lv 
emuzejs.lnvm.lv