30. novembrī plkst. 17.00 LNVM Tautas frontes muzejā sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu notiks diskusija „Privatizācija un prihvatizācija” – vēsturisks atskats par privatizācijas procesu un privatizācijas sertifikātiem. Ikviens interesents aicināts sarunai pieslēgties tiešsaistē muzeja Facebook lapā facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm.
1992. gada 4. novembrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu “Par privatizācijas sertifikātiem”. Privatizācijas sertifikāts kļuva par valsts piešķirtu maksāšanas līdzekli, ar kuru varēja privatizēt valsts un pašvaldību īpašumu – gan nekustamo īpašumu, gan uzņēmumus, nopirkt arī uzņēmumu akcijas. Sertifikātus piešķīra katram Latvijas iedzīvotājam, atkarībā no šeit nodzīvotajiem gadiem. Katra sertifikāta nominālvērtība tika noteikti 28 lati, lai gan brīvajā tirdzniecībā šāda cena nekad tā arī netika sasniegta.
Sertifikātus cilvēki atceras ar dalītām jūtām. 1994. gada vidū tika atļauta brīva privatizācijas sertifikātu tirdzniecība, taču to tirgus cena bija stipri zem nomināla – vien pāris lati. Vairāki ekonomisti atzinuši, ka dzīvokļu privatizācijā sertifikātiem, iespējams, bija pozitīvs pienesums, bet uzņēmumu privatizācijā tie nebija tik veiksmīgi, jo tika pirktas ražotnes, kas patiesībā bija jāvirza maksātnespējai. Tai pašā laikā pārejai no sociālisma komandekonomikas uz brīvo tirgu un privātīpašumu nebija vēsturisku precedentu. Un šai pārejai vajadzēja notikt, neraugoties uz lielo kļūdu risku.
Diskusijā par privatizācijas sertifikātiem piedalīsies bijušais Latvijas Republikas Ministru kabineta priekšsēdētājs Ivars Godmanis, ekonomists Edmunds Krastiņš un Latvijas Tautas frontes Tautsaimniecības komitejas līdzpriekšsēdētājs Ojārs Blumbergs.
Sarunu vadīs Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa kopš 2016. gada organizē atceres sarīkojumus un diskusijas par padomju okupācijas, Trešās Atmodas un Latvijas valsts atjaunošanas laiku, savienojot dzīvo atmiņu ar mūsdienām.
Sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1992. gads. No pašiem pamatiem” LNVM Tautas frontes muzejs 2022. gadā veido sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu.
Kontaktpersona:
Anna Zeibārte
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja
Tautas frontes muzeja nodaļas vadītāja
Tālr. 67224502
anna.zeibarte@lnvm.lv
LNVM
www.lnvm.lv
facebook.com/LNVMuzejs
twitter.com/LNVMuzejs
instagram.com/LNVMuzejs
youtube.com/LNVMRigaspils
„DAUDERI”
twitter.com/Dauderi_LNVM
facebook.com/dauderi.lnvm
TAUTAS FRONTES MUZEJS twitter.com/frontes_muzejs
facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm
instagram.com/tautas_frontes_muzejs_lnvm
LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924. gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju. Kopš 1920. gada muzejs atradās Rīgas pilī.
Pēc 2013. gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM ekspozīcijas un izstāžu zāles atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Savā vēsturiskajā mājvietā – rekonstruētajā Rīgas pilī – muzejs plāno atgriezties 2025. gadā, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti jaunajā Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderu nodaļa un Tautas frontes muzejs.
Konrāda Adenauera fonds (KAF) ir bijušā pirmā Vācijas kanclera Konrāda Adenauera vārdā nosaukta politiska organizācija, kas dibināta 1955. gadā kā Kristīgi demokrātiskās izglītības sabiedrība, kopš 1964. gada Konrāda Adenauera fonds. Fonds izveidots ar mērķi popularizēt demokrātiju, mieru un iecietību. Vācijā atrodas sešpadsmit KAF reģionālās filiāles un divi konferenču centri, kas piedāvā dažādus pilsoniskās izglītības pasākumus un konferences. Fondam ir 75 filiāles dažādās pasaules valstīs, to skaitā Latvijā. KAF ik gadu īsteno vairāk nekā 200 projektu 120 valstīs. Ārvalstu pilsoniskās izglītības programmu mērķis ir brīvības, miera, taisnīguma popularizēšana. KAF savā darbībā koncentrējas uz demokrātijas konsolidāciju, Eiropas vienotību, transatlantisko attiecību stiprināšanu un savstarpēju sadarbību.