Sestdien, 3. jūnijā, plkst. 13.00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā (Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā) notiks mākslas zinātnieces un Mencendorfa nama vadītājas Dr. art. Ilonas Auderes lekcija ““Dauderu” nama logu vitrāžas – zināmā un nojaušamā vēsture”. To ievadīs tematiska ekskursija pa “Dauderu” nama telpām muzeja gida vadībā.
Krāsainās logu vitrāžas patiesi ir nozīmīgs “Dauderu” interjera koptēla elements. Eklektisma arhitektūras stilā veidotajā namā līdz mūsdienām ir saglabājušās izcilas 19. gadsimta beigās tapušas vitrāžas, ko papildina arī 20. gadsimta pēdējā ceturksnī veidotie mākslas darbi.
No nama pirmsākumiem saglabājušās vitrāžas nama kāpņutelpā, kurās attēloti meža dzīvnieki – lapsa un stirna. Domājams, ka vitrāžas sākotnēji bijušas visos sešos kāpņu logos, taču laika gaitā tās gājušas zudumā. Vēsturiskās vitrāžas namā saglabājušās arī otrā stāva galvenajā guļamistabā un virtuvē. Šīs senākās “Dauderu” nama vitrāžas sasaucas ar Eiropas medību piļu interjeru izveides principiem, kur svarīga nozīme ir floras un faunas cildinājumam, nolūkā radīt īpaša svinīguma un naiva idilliskuma noskaņu.
Pie “Dauderu” centrālās ieejas, kas veidota ar vējtveri, abu pušu logos ievietotas vitrāžas ar stilizētiem augu motīviem. Šo vitrāžu autore ir māksliniece Nora Cēsniece. Vitrāžas izveidotas 1969. gadā pēc “Aldara” direktora pasūtījuma, jo uzņēmums agrāko villu izmantoja savām reprezentācijas vajadzībām.
Ilonas Auderes lekciju un ekskursiju aicināts apmeklēt ikviens interesents. Ieejas maksa – muzeja biļete. Pasākums tiks arī straumēts “Dauderu” Facebook lapā facebook.com/dauderi.lnvm.
Muzejs turpina pagājušajā gadā aizsākto tematisko lekciju ciklu par “Dauderu” nama arhitektūru, interjeru, dārzu un parku, arī par nama saimnieku likteņiem plašā vēsturiskā kontekstā. Lekcijas arī turpmāk notiks reizi ceturksnī.
Saziņai:
Olga Miheloviča,
LNVM Dauderu nodaļas vadītāja,
tālr. 67392229, 22450364
e pasts: olga.mihelovica@lnvm.lv
facebook.com/dauderi.lnvm
twitter.com/Dauderi_LNVM
www.lnvm.lv
https://emuzejs.lnvm.lv/
_________________________
LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi - tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924. gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju. Kopš 1920. gada muzejs atradās Rīgas pilī.
Pēc 2013. gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM ekspozīcijas un izstāžu zāles atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Savā vēsturiskajā mājvietā - rekonstruētajā Rīgas pilī - muzejs plāno atgriezties 2025. gadā, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti jaunajā Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība - tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderu nodaļa un Tautas frontes muzejs.